Kurzemes Vārds

11:12 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Pašķīdusī mākslinieku brālība

Indra Imbovica

1996.gada 10.aprīlī Latvijas Tieslietu ministrijā tika reģistrēta jauna sabiedriska organizācija "Liepājas Mākslinieku līga". Pirms tam mūsu mākslinieki, kuru Mākslinieku savienības Liepājas organizācija daudzus gadu desmitus bija pazīstama kā lielākā ārpus Rīgas un viena no aktīvākajām, bija sanākuši pilnsapulcē, lai izšķirtos par jaunu darbības modeli un ievēlētu jaunu priekšsēdētāju. Tas notika lielākoties divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas bija laiks, kad daudz kas bruka un šķīda, veidojās jaunas mākslas attiecības ar sabiedrību tirgus ekonomikas apstākļos, tādēļ mainījās arī Mākslinieku savienības organizatoriskā un saimnieciskā struktūra. Līdz ar to pilsētu un novadu organizācijas palika bez juridiska seguma, kas tām lika izšķirties par lielāku patstāvību. Otrkārt, ilggadējais Liepājas organizācijas priekšsēdētājs Aldis Kļaviņš strikti atteicās tālāk vadīt savus kolēģus, uzskatot, ka laiks grožus pārņemt jaunākiem biedriem, kuri spēj strādāt un orientēties jaunajos apstākļos.

Kļaviņš pats ieteica šim postenim tēlnieku Raimondu Gabaliņu, kuram jau bija pieredze biznesā un kurš arī labprāt pieņēma šo piedāvājumu. Lai gan ne īpašā vienprātībā, tomēr mākslinieki viņu ievēlēja priekšsēdētāja amatā un ar ieilgušām diskusijām beidzot pieņēma arī statūtus un ievēlēja valdi sešu cilvēku sastāvā: Valdis Līcītis (izpilddirektors), Aldis Kļaviņš, Skaidrīte Elksnīte, Nora Vilmane, Dace Grīnberga un Herberts Erbs. Liepājas Mākslinieku līga nu kļuva par pilnīgi patstāvīgu organizāciju, kas nevienam nav pakļauta, bet kurai tomēr ir saites ar Mākslinieku savienību, jo liepājnieki un arī daži pārstāvji no citām rajona pilsētām ir tās likumīgi biedri.

Pirmais gads bija cerīgs, priekšsēdētājs R.Gabaliņš enerģiski ķērās pie lietu kārtošanas. Mākslinieku savienība bez ierunām nodeva līgas pārvaldījumā daļu sava īpašuma Liepājā, proti, Mākslas salonu Lielā ielā 1 un ēku Kungu ielā, kur kādreiz atradās kombināts "Māksla" un kuru liepājnieki izīrēja SIA "Saiva", tad vēl 30 daļas līgai ar to brīdi bija SIA "Liepozols". Tajā pašā gadā tika atjaunota draudzība un noslēgts jauns sadarbības līgums ar Klaipēdas Mākslinieku organizāciju, kam sekoja izstāžu apmaiņa. Tika iecerētas un ieplānotas interesantas Liepājas mākslinieku tematiskās izstādes un sadarbība ar fotomāksliniekiem, literātiem un teātra māksliniekiem. Taču jau pēc gada šīs aktivitātes noplaka, jo ar mākslu pie mums jau neko nevar nopelnīt. Kā R.Gabaliņš pats izteicās "Kurzemes Vārdā": "Nomas naudas kavējas (..) nams Lielā ielā 1 tiek privatizēts (..) bez naudas nav iespējams īstenot ieceres, izdot katalogus, veikt izstāžu darbību ārpus Liepājas..."

Pēc diviem mēnešiem, aprīlī, Liepājas Mākslinieku līgai apritēs trīs gadi, bet tās organizatoriskās un cita veida aktivitātes ir izsīkušas, arvien bālākas un haotiskākas notiek pat gada galvenās - rudens un pavasara izstādes. Līdz ar to aug augumā pašu tās biedru neapmierinātība. Arvien biežāk kuluāros tiek kritizēta R.Gabaliņa darbība. Lai gan, no otras puses, tikpat labi aktivitāšu trūkumā var vainot arī pašus māksliniekus un līgas valdi.

Taču nevar noliegt - priekšsēdētāja elementārs pienākums ir vismaz reizi ceturksnī sasaukt valdes sēdi un divas reizes gadā - pilnsapulci. Bet pēdējo triju gadu laikā, šķiet, bijušas tikai pa divām. Vēl vairāk, priekšsēdētājs tika ievēlēts uz diviem gadiem, tas nozīmē, ka R.Gabaliņa pilnvaras jau gadu beigušās, bet viņa rīcībā ir līgas zīmogs, kā vienīgajam paraksta tiesības un pilnvaras rīkoties ar kontu bankā. Pa šo laiku arī izpilddirektors vairs neeksistē, jo V.Līcītis pārcēlies uz dzīvi citā pilsētā. Tādēļ R.Gabaliņam nevajadzētu būt pārsteigtam, ka briest neapmierinātība, klīst baumas. Ja cilvēki netiek informēti par stāvokli organizācijā, ja netiek sniegti pārskati par finansiālo situāciju, lai arī cik tā būtu niecīga, tad nav arī jābrīnās par čalošanu.

Uzticība priekšsēdētājam sākās ar brīdi, kad Mākslinieku līgas biedri tika pēkšņi nostādīti fakta priekšā, ka Mākslas salons Lielā ielā 1 ir privatizēts, tātad pārdots, neinformējot pašus māksliniekus, bet R.Gabaliņš bija solījis tam sekot un veikalu saglabāt. Tiesa, toreiz Pilsētas dome solīja: kad pienāks laiks to atstāt, vietā ierādīs citas telpas. Diemžēl šī prasība no līgas puses netiek uzturēta, tādēļ to jau sen domē ir aizmirsuši. Jāpiekrīt Alda Kļaviņa teiktajam, ka viss atkarīgs no pašu mākslinieku aktivitātēm. Diemžēl neviens cits līdz šim nav izrādījis vēlēšanos uzņemties vadību. Katrs darbojas par sevi. Tajā pašā laikā visi apzinās, ka, apvienojot spēkus, rezultāti būtu labāki. Martā notiks Latvijas Mākslinieku savienības kongress, un liepājnieku līga ir tās asociētais biedrs, tad arī droši vien kas mainīsies.