Kurzemes Vārds

10:45 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Konsultē speciālists

Āderu ietekme uz bitēm, krāsnīm un skursteņiem

Pēc tam, kad mūsu laikrakstā publicējām sarunu ar Liepājas rajona bijušo galveno agronomu Imantu Roni, kurš ilgus gadus pievērsies zemes dzīļu starojuma pētniecībai, vairāki lasītāji zvanīja redakcijai un lūdza pastāstīt, kā āderes ietekmē bišu dzīvi un vai āderu krustpunkti ir jāņem vērā, kad mūrējam krāsnis un skursteņus.

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, atkal sazinājāmies ar Grobiņā dzīvojošo rīkstnieku. Imants Ronis teica, ka bites pat ļoti jūtīgi izjūtot āderu iedarbību. Pieredzējuši dravnieki labi zinot, ka vasarā, kad ir nektāra ievākšanas laiks, stropi ir jāved un jānovieto uz āderēm vai - vēl labāk - to krustpunktos. To darot, mēs tikai sekmēsim bišu aktivitāti, un ienesums būs ievērojami bagātāks.

Taču biškopjiem obligāti jāliek aiz auss, ka atstājot bišu mājiņas tajā pašā vietā arī pa ziemu, visu vasaras mēnešu ieguvumu varam it vienkārši pazaudēt, jo, atrodoties uz āderēm, medus vācējas guļas periodā būs nemierīgas un līdz ar to patērēs daudz vairāk barības.

Roņa kungs paskaidroja, ka ar teikto viņš neatklājot nekādu Ameriku, par to visu vērīgāks novērotājs varot pārliecināties pats savām acīm, pasekojot bišu uzvedībai. Ja kāda liela koka dobumā mežā izdodoties atrast savvaļas bišu saimi, tad neesot šaubu, ka tā izvietojusies tieši virs āderu krustpunkta. Starp citu, arī dobumi kokos veidojoties āderu ietekmē un tos par savas barības glabātavām aukstajiem mēnešiem izmanto gan vāveres, gan sīļi. Arī spietojot bites vienmēr sametoties vietā, kur ir āderes.

Tas pats sakāms par krāsnīm un dūmeņiem. Tos mūrējot mūsu priekšteči aizvien lūkojuši sameklēt āderu krustpunktus. Jādomā, ka tad skursteņi labāk velk projām dūmus. Vismaz visi manteļskursteņi, ko Roņa kungam iznācis pārbaudīt, uzbūvēti tieši zemes dzīļu starojumu krustojuma punktos. Tas tāpēc, ka tie māju saimniekiem kalpoja ne tikai par dūmvadiem, bet lielā mērā arī par pieliekamajiem kambariem. Tur karināja izžāvēto gaļu, desas un citus ātri bojājošos gardumus, jo ir novērots, ka virs āderu krustpunktiem produkti nepelē un var uzglabāties pat gadiem ilgi.

Imants Ronis piebilda, ka arī siltuma mūrīšus meistaroja vietās, kur zemes dzīļu starojums ir ietekmīgāks. Šādas vietas patīkot arī kaķiem, tāpēc nav brīnums, ka savai guļvietai tie izraugās mūrīti pat tad, ja tas nav silti sakurināts.