Kurzemes Vārds

09:29 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Zviedru kooperācijas pieredze māca nepakļauties vareno spiedienam

Pēteris Jaunzems

Lauksaimniecības departamenta direktors Andris Bitenieks un piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Laura" valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss nesen Zemkopības ministrijā iepazinušies ar Zviedrijas lauksaimnieku kooperācijas pieredzi. Kaut arī šajā Skandināvijas valstī kooperatīvi izgājuši simt gadu garu attīstības procesu, bet mums tie atrodas embrija stadijā, šis tas no dzirdētā varot zemniekus ļoti interesēt un būtu arī mūsu lauku apsaimniekotājiem vērā ņemams.

Kā pastāstīja Bitenieka kungs, mūsu aizjūras kaimiņu valstī vidējie un mazie zemkopji savās rokās tur gan graudu pirmapstrādi, gan uzglabāšanu un realizāciju. Kooperatīvi tur esot vareni un apvienojot lielu skaitu privātsaimniekotāju. Pavisam Zviedrijā ir 11 šādas kooperatīvās sabiedrības, kas neoficiāli sadala valsti savas darbības zonās.

Piemēram, jau 130 gadus pastāv sabiedrība "Odal", kurai gadā ir ap 500 miljoniem latu liels apgrozījums un kurā ietilpst vairāk nekā 25,5 tūkstoši zemnieku saimniecību katra ar 40-45 hektārus lielu zemes platību. Savā zonā, kas sadalīta 10 mazākos apgabalos, tā pilnīgi kontrolē graudu un eļļas augu produkcijas tirdzniecību, pārzina zemnieku saimniecību apgādi ar minerālmēslojumu, augu aizsardzības līdzekļiem, lopbarību un lauksaimniecības tehniku. Kooperatīva rīcībā ir 86 elevatori ar ļoti atšķirīgu ietilpību. Tajos varot uzglabāt no 2000 līdz 4000 tūkstošiem tonnu graudu.

Kā uzskata departamenta direktors, mums, protams, ir vajadzīgs ilgs laiks, lai tādu kooperatīvās organizētības līmeni sasniegtu. Taču jau šobrīd derētu ielāgot, ka zviedri laukos izaudzētās produkcijas realizācijas lietas kārto ar Zemnieku federācijas atbalstu. Tādējādi izdodas panākt lielāku efektivitāti un neatkarību. Par tiešajiem kontaktiem ar lauku apsaimniekotājiem gādā 10 tirdzniecības valdes, kas izveidojušas direktoru padomi.

"Ja zemnieki kaut ko ir izdomājuši un savu projektu vēlas īstenot, tad nav šaubu, ka tā notiks," sacīja Andris Bitenieks.

Viņš piebilda, ka kooperācija ir viens no ceļiem, kā sakārtot lauku apsaimniekošanu. Ja kooperatīvam ir savas graudu glabātavas, tas var turēt graudus, gaidot, kamēr tiem pacelsies cenas. Līdz ar to zemnieki vairs nav pakļauti lielo dzirnavnieku diktātam. "Viens, kā tas ir pie mums, tirgū nav cīnītājs," secināja Andris Bitenieks. Kooperatīvs prasot no audzētājiem augstu produkcijas kvalitāti, taču rēķinoties arī ar reālajām iespējām. Ja ražu ievākt traucējušas lietavas vai citi nelabvēlīgi apstākļi, tad zemniekus par zemu kvalitāti nesoda, bet tieši otrādi - zaudējumus viņiem cenšas kompensēt, bet graudus, kas neatbilst pārtikas prasību līmenim, izmantojot lopbarībai.

Arī Uldis Štoss "Kurzemes Vārdam" atzina, ka iepazīties ar zviedru pieredzi bijis noderīgi. Kaut gan par to, ko viņi ir sasnieguši, mēs pagaidām varam tikai sapņot, esot arī labi atradumi, ko iespējams pārņemt.

Viņaprāt, vērā ņemama pieredze, ka Zviedrijā kooperatīvi ir sadalīti zonās un elevatoros cenšas uzkrāt vienas šķirnes labību. Tas paver iespējas, attiecīgi koriģējot ražošanu, nodrošināt liela apjoma pieprasījumus, kas tagad mūsu lauksaimniekiem nav pa spēkam.

Bet Andris Bitenieks pauda nožēlu, ka mūsu laukos par tādām graudu glabātavām nav padomāts laikus, kad vēl daudzas kopsaimniecību kaltes nebija izputinātas. Taču arī tagad šīm lietām nopietni pievērsties neesot par vēlu, jo bez spēku apvienošanas noturēties tirgū mazajiem un vidējiem zemniekiem neesot lielu cerību.