Kurzemes Vārds

09:54 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Prestižs ir pašu rokās

Daina Meistere

Mazliet no vēstures

Ir 15.vidusskolas jubilejas gads - oktobrī skola svinēs savas pastāvēšanas desmito dzimšanas dienu. Tātad tā ir viena no jaunākajām mācību iestādēm pilsētā, arī ēka, kurā tā atrodas, celta speciāli bērnu mācību vajadzībām. Savulaik tieši ap ēku O.Kalpaka ielā 16 izraisījās strīdi, jo tā arī nevarēja to pabeigt, vēl tagad viens korpuss stāv tukšs. Skolas vadītāji ir iesnieguši Izglītības un zinātnes ministrijā tā apsaimniekošanas un izmantošanas projektu, lai šo korpusu varētu lietot sākumskolas bērnu vajadzībām, lai tur ierīkotu trenažieru zāli, arī vietu, kur mazajiem pulcēties svinību gadījumos. Kamēr cēla 15.vidusskolai domāto namu, tikmēr latviešu plūsmas bērni jau bija pametuši iepriekšējo - 7.vidusskolu un kādu laiku mācījās RTU Mācību zinātniski tehniskā kompleksa paspārnē.

Tagad skolā mācās 1015 bērni. Kā uzsvēra direktore Maija Neimane, šajā skolā bērnus "nešķiro", uzņem arī skolēnus no citām pilsētas mācību iestādēm (un ne jau labākos), arī ģeogrāfiski skola atrodas nebūt ne bagātākajā un prestižākajā pilsētas rajonā, tajā mācās Karostas, Zaļās birzs iedzīvotāju atvases, daudzi ir maznodrošināto ģimeņu bērni. Tāpēc ļoti svarīgi bija atrast savu vietu mācību iestāžu vidū. Ir divi virzieni, kuri to atšķir, proti - izveidota pirmā komercklase, tajā mācās 10.klases skolēni, un notiek pastiprināta citu tautību bērnu integrācija latviskajā vidē.

Ar patiesu vēlmi mācīties

Skolas metodiskā tēma ir "Pozitīvas mācību motivācijas veidošana skolēnos". Tās mērķis ir panākt, lai skolēni saprastu, ka viņi mācās sev, ka viņiem pašiem, nevis skolai vai vecākiem, ir vajadzīgas zināšanas. 15.vidusskolā dažādās klasēs mācās 119 zēni un meitenes, kuriem viens no vecākiem vai arī abi ir cittautieši, kuru mājās galvenokārt sarunājas krievu valodā.

Direktores vietniece Alija Uzuliņa sacīja:

- Ir absurds runāt par to, ka ir vajadzīgi lieli līdzekļi, daudz naudas, lai iemācītos runāt valsts valodā. Ja cilvēkam ir patiesa vēlme apgūt valodu, tad nekāda papildu nauda nav vajadzīga.

Gļebs Solovjovs tagad mācās 3.klasē. Kad viņš uzsāka skolas gaitas, tad ne vārda nerunāja latviski, jo arī bērnudārzā viņš bija gājis krievu grupiņā. Gļebs pastāstīja, ka sākumā bijis grūti, jo neko stundās nav sapratis, mācīties viņam palīdzējusi māsa, jo arī vecāki nerunā latviski. Tagad Gļebam vairs nav absolūti nekādu problēmu ar mācību priekšmetu apgūšanu latviešu valodā. Viņš gan atzīst, ka esot grūtības ar garumzīmju likšanu, toties zēns prot skaitīt no galvas daudz latviešu tautas dziesmu, un viņam tās patīk.

Arī 2.a klases skolēniem Dairai, Vikai, Ivetai, Dmitrijam un Paulam ļoti patīk gan dzejoļus skaitīt latviski, gan sarunājas viņi bez grūtībām. Visiem viņiem ģimenē ir dažādu tautību cilvēki, un mājās viņi ar kādu no ģimenes locekļiem runā latviski, ar citu krieviski. Bet skolā viņu mācībvaloda ir latviešu. Daira teica, ka viņa esot latviete un tāpēc arī mācās latviešu skolā. Vēl bērni atzina, ka viņu klases audzinātāja Anda Vārdiņa ir pati labākā un mīļākā skolotāja, ka viņiem ļoti patikuši Ziemassvētki, jo viņi skaitījuši dzejoļus un iestudējuši ludziņas pēc latviešu tautas pasaku motīviem.

Liela nozīme prasmes un iemaņu nostiprināšanā ir tam, kā skolēni sarunājas savā starpā. Ir zināms, ka, lai notiktu integrācija, vienā klasē nav jābūt vairāk nekā pieciem vai sešiem citu tautību bērniem. Skolēni atzina, ka viņiem iejusties un sarunāties palīdz draugu un klases biedru saprotošā attieksme.

Valodu apgūt palīdz ne tikai obligātās stundas, bet arī nodarbības logopēdes Noras Leščinskas vadībā. Viņa teica, ka, bērnam iestājoties pirmajā klasē, pārbauda viņa runas spējas. Uz nodarbībām nāk ne tikai tie mazie, kuriem ir izrunas traucējumi, bet visi, kuriem ir problēmas ar valodu - vai nu tās attīstībā, vai vārdu krājuma apgūšanā. Skolotāja Nora Leščinska ar viņiem ne tikai vingrinās runāt, bet arī kopā ar bērniem dzied. Dziedāšana ir pārbaudīts līdzeklis valodas uztveres padziļināšanā un izrunas uzlabošanā. Par to pārliecinājusies arī dziedāšanas skolotāja Ligita Ziemele. Viņa uzskata, ka dziedot veidojas pareiza izruna, bērni labāk izprot garumzīmju lietošanu. Skolotāja Ligita Ziemele izstrādājusi darbu "Kā mācīt garumzīmju lietošanu ar dziedāšanas palīdzību".

Un, protams, skolas lepnums un prieks ir tie audzēkņi, kuri pēc vidusskolas beigšanas turpina mācīties augstskolās. Īpaši par tiem krievu tautības jauniešiem, kuri bez grūtībām iestājas un turpina izglītību Latvijas augstākajās mācību iestādes.

Latvijā 15.vidusskolas vārdam vēl jāizskan

Tā domā 15.vidusskolas 10.komercklases audzēkņi. Anastasija Komarova, Gints Štrauss, Jānis Lūks, Andrejs Rjabcevs un Pauls Kaufmanis bija tie, kuri uzvarēja konkursā "Ceļā uz pilsonisko sabiedrību" un tagad pārstāvēs Liepāju Kurzemes zonas sacensībās. Nozīmīga šī uzvara ir arī ar to, ka visu citu skolu komandu dalībnieki bija divpadsmito klašu skolēni. "Latvijā vēl brīnās, kad izdzird Liepājas 15.vidusskolas vārdu", teica puiši, "saka, vai tad tur tāda arī ir". Tagad viņu, šo aktīvo desmitās klases audzēkņu, spēkos ir panākt, lai skolas vārds izskanētu ārpus Latvijas robežām.

Komercklasi skolēni izvēlējušies, lai iegūtu zināšanas, kas noderēs dzīvē. "Es pārnācu uz šo skolu arī tāpēc, ka vēlos apgūt latviešu valodu tā, lai varētu studēt augstskolā," teica Anastasija. Šajā mācību gadā māca grāmatvedību, turpmāk paredzēts apgūt tirgzinības, biznesa pamatus, arī biznesa angļu un vācu valodu. Kā uzsvēra klases audzinātāja, matemātikas skolotāja Anita Šēna, viņas klasē realizējas mācību motivācijas doma, jo skolēni gan zina, ko grib, gan ir aktīvi zināšanu apgūvē un cenšas tās pielietot. To rāda ne tikai uzvara konkursā "Ceļš uz pilsonisko sabiedrību", bet arī veiksmīgā piedalīšanās valsts mēroga projektā "Latvija 2000", kur šie paši zēni ieguva trešo vietu. Ar laiku komercizglītību paredzēts ieviest arī jaunākās klasēs, sākot no septītās.

Desmitās klases audzēkņi ir arī skolēnu domes kodols. Margarita Dedkova ir domes prezidente. Kopā viņi domā, kā uzlabot skolas dzīvi. Tā, lai skolēniem ne tikai gribētos nākt un mācīties, bet, lai viņi arī pavadītu savu brīvo laiku. Andrejs tā arī teica: "Kas gan cits veidos interesantu mūsu skolas dzīvi, ja ne mēs paši." Rīkojot dažādus konkursus un sarīkojumus, skolēni sastopas ar reālo dzīvi un mācās tajā orientēties. "Daudzas ieceres atduras pret naudas problēmām," teica Margarita. Viņa atzina, ka ir atrasti arī sponsori.

"Mūsu skola neskaitās labākā pilsētā, bet mums ir paveicies ar skolotājiem," uzskata komercklases audzēkņi. Šajā skolā bērnus māca arī vairāk nekā desmit pedagogi vīrieši, un tas šajā situācijā, kad mācību iestādēs vairums skolotāju ir sievietes, ir nozīmīgs fakts. Tāpat skolas pedagogu saimē iesaistīti arī Liepājas Pedagoģijas akadēmijas mācībspēki - Ārijs Orlovskis, kurš māca civilzinības un vēsturi, Daiga Skudra, kura māca latviešu valodu, un Ēriks Būmeistars, kurš pasniedz fiziku.