Kurzemes Vārds

21:24 Piektdiena, 21. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ziema labībai jau nodarījusi pāri

Pēteris Jaunzems

Ziemāju audzētāju pieprasīto subsīdiju dēļ Lauksaimniecības departamenta darbinieki janvāra beigās un februāra sākumā apbraukāja pagastu saimniecības un iepazinās ar sējumu patieso stāvokli. Savus atzinumus par redzēto "Kurzemes Vārdam" izteica departamenta direktora vietnieks Ivars Šalms.

- Salīdzinājumā ar citiem gadiem pērnajā rudenī mūsu rajonā iesēts krietni vien mazāk ziemāju. Pavisam tikai 8463 hektāri. Zemnieki vienkārši netika galā ar darbiem, jo aizkavēja ieilgušās un spēcīgās lietavas, bet pēc tam jau ap Mārtiņiem uznāca sals. Subsīdiju saņemšanai sējumus bija deklarējušas 1079 zemnieku saimniecības. Departamenta darbinieki pārbaudīja 10 procentus no tām, tātad 107 saimniecības. Jāatzīst, ka, pat pārmērot tīrumus, noskaidrojās, ka zemnieki nebija mānījuši. Vietās, ko apskatījām, zeme sastrādāta normāli un arī sējumi sadīguši itin labi. Tomēr krasās temperatūras izmaiņas šoziem ir jau negatīvi iespaidojušas to stāvokli. Šī ziema patiešām ir neparasta. Es dzīvoju Otaņķu pusē. Mājas atrodas pašā Bārtas krastā. Un esmu redzējis, ka upē jau trīsreiz ir izgājis ledus!

- Kā ziemājiem skādējuši šie biežie atkušņi?

- Medzes pagastā glīti apstrādāti lauki pieder cūkaudzētājam Leonam Pauram, taču pašlaik diezgan lielas platības tur viņam jau ilgāku laiku atrodas zem ūdens. Tur nekas labs nav sagaidāms. Turklāt ziemāji applūduši, lai gan tīrumi ir drenēti.

- Vai tas nozīmē, ka nedarbojas meliorācijas sistēmas?

- To kopšanai ir vajadzīga ievērojama nauda, kuras zemniekiem nav. Turklāt ir pienācis laiks sistēmas sakārtot, jo tās jau daudzus gadus ir nokalpojušas. Tāpēc mani izbrīnīja fakts, ka šā gada subsīdiju nolikumā meliorācijai un zemes kaļķošanas vajadzībām ir atvēlēts mazāk līdzekļu nekā pērn. Tas var sāpīgi atsaukties. Medzē apskatījām arī firmas "Griģis un Co" ziemājus. Tai tur ir apsēts liels lauks. Rudenī viss paveikts kārtīgi, bet šobrīd ainu varētu vēlēties labāku. Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai sējumi rudenī paguva saņemties. Agrāk sētie to ir spējuši, vēlākie izskatās ievērojami švakāki. Dažs zemnieks sūdzējās, ka sala un atkušņu dēļ saknes, īpaši ziemas kviešiem, vietumis jau sarautas.

- Vai tas nozīmē, ka pavasarī tīrumi būs arī jāpārsēj no jauna?

- No pieredzes zinu, ka dažkārt lauks izskatās pavisam melns, bet, ja tam laikus uzkaisa slāpekļa papildmēslojumu, ziemāji saņemas, un raža izdodas tīri laba. Taču, ja, zemei cilājoties, augiem būs sarautas saknes, tur glābt vairs neko nevar. Durbē pie Intas Kalnītes apskatījām, kā klājas ziemas rapša sējumiem. Viņa tiem atvēlējusi 50 hektārus zemes. Vairākās vietās sējumi tiešām izskatījās lieliski. Bet vēl jau nav zināms, kā pārziemošana noritēs turpmāk, jo līdz pavasara atnākšanai vēl jāgaida.