Kurzemes Vārds

06:35 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pārdomas par ekonomiku

Grūtību rezultāti

Kirils Bobrovs

Arī "Kurzemes Vārds" ir patstāvīgs uzņēmums, un tieši tādēļ žurnālisti par atsevišķām mūs visus aptverošā tirgus parādībām reizēm spriež nevis kā vērotāji no malas, bet vadoties no, tā sacīt, personiskās pieredzes.

Ar reklāmu tagad nodarbojas gandrīz visi un dažreiz diezgan veiksmīgi. Un te nebūtu par ko strīdēties. Taču gribu minēt vienu piemēru. Skaidrs, ka tirgū notiekošais bieži vien ir nepieciešamības izraisīti soļi - grūtību rezultāts. Taču, no otras puses, var panākt negatīvu rezultātu tieši ar pārmērīgām ambīcijām, nekaunību vai uz vientiešu rēķina. Tieši par tādiem savus patērētājus uzskata dažas izdevējfirmas.

Redakcija bija parakstījusies uz "Lietišķās Informācijas Biļetenu" - LR normatīvajiem aktiem krievu valodā. Kaut gan žurnāls iznāk divas reizes mānesī, pagājušā gada janvārī un februārī mēs nesaņēmām nevienu tā eksemplāru. Zvanījām uz pastu un firmu, un mums sāka piegādāt šo izdevumu, taču ar lielu nokavēšanos. Un, lūk, tikko esam saņēmuši vēstuli, kurā izdevējs sola, ka mēneša laikā atsūtīs piecus laikus neiznākušos numurus un piedāvā pagarināt parakstīšanos pat ar atlaidēm. Kaut gan faktiski izdevēji mums ir parādā desmit žurnāla numurus. Bet kam gan tagad vajadzīga pagājušā gada informācija? Tādēļ brīdinām visus, kam ir kāds sakars ar biznesa informācijas biroju Rīgā, Aspazijas bulvārī 24, ka šis partneris nav uzticams.

Kaut ko līdzīgu uzsākusi avīze "Dienas Bizness". Mēs to pasūtījām vienā komplektā, bet mums nes divus eksemplārus. Brīdinājām pasta nodaļu, varbūt kāds mūsu dēļ nesaņem šo avīzi. Taču pasts turpina nest divus eksemplārus. Ja tā būtu normāla reklāma, tad avīzi vajadzētu piegādāt tam, kas to nav pasūtījis, tad ir vairāk iespēju, ka vēl kāds "uzķersies". Pēc tam mums piesūtīja rēķinu par diviem mēnešiem un piedāvājumu pasūtīt šo avīzi arī turpmāk. To varētu nosaukt tā: bez manis mani izprecināja. Vai, iespējams, par vienpusēju līgumu. Šādi reklamētāji, protams, jātriec tālāk, lai tie cieš zaudējumus. Tā taču vistīrākā nejēdzība, ja jums pasūta avīzi pret paša gribu. Lūk, kādi brīnumi notiek mūsu diezgan mežonīgajā tirgū. Turklāt jāmaksā arī par pasta pakalpojumiem. Jo grūti iedomāties, ka "Liepājas pasts" šādas dāvanas varētu piegādāt bez maksas.

* * *

Gandrīz katru dienu gan laikrakstos, gan radio, gan televīzijā jāsaskaras ar paziņojumiem, ka šogad nenotiks tradicionālā tarifu paaugstināšana par elektroenerģijas izmantošanu. Protams, pēc nesenā atgadījuma ar "Lattelokomu" tas izraisītu asu, negatīvu reakciju. Toties izteikta prognoze par tarifu paaugstināšanu 2000.gadā. Un argumenti ir neatvairāmi: nozarei nepieciešama attīstība. Nelaime tā, ka ierindas patērētājs - fiziskā persona - daudzus nepieciešamos tehniskos risinājumus galīgi neizprot, kaut gan prese atspoguļo enerģētiķu galvenos projektus. Piemēram, ir zināms, ka šogad nozares attīstībai nepieciešami 64 miljoni latu, bet desmit gadu laikā līdz 2008.gadam tajā plānots investēt 903 miljonus latu. Vai tie būs kredīti, vai peļņa, vai viens un otrs kopā - vienalga visas izmaksas būs jāsedz patērētājiem. Ne jau velti "Lavenergo" attīstības koncepcijā ir teikts, ka desmitgades beigās finansu pieplūdumam jābūt sabalansētam ar tehnisko nepieciešamību. Ja pie mums agrāk nebūtu stagnācijas, tas viss noteikti izmaksātu ievērojami lētāk.

* * *

Pašvaldība ievietoja laikrakstos sludinājumu par dažu nelielu un pustukšu vecu namu nodošanu** ** interesentiem, lai nākotnē tos privatizētu un veiktu nepieciešamo diezgan pamatīgu remontu un tur pašreiz pierakstītajiem īrniekiem ierādītu citus mitekļus. Un bija cilvēki, kas vēlējās iegūt šos objektus, tādēļ bija jāizvēlas vispiemērotākie pretendenti. Bet komisija, kas izskatīja šo jautājumu, vadījās pēc šo pretendentu materiāli tehniskām un finansiālām iespējām - vai nav parādu iepriekšējā dzīvesvietā. Un, lūk, komisija uzklausīja sievieti, kurai nav vīra un meita mācās skolā. Viņas vienīgais ienākumu avots - alga Sociālās palīdzības centrā par invalīda aprūpi mājās. Kā lai šāds cilvēks saremontē māju ar 130 kvadrātmetrus lielu dzīvojamo platību, kurai pat jāmaina ķieģeļu siena? Bet grib taču! Iespējams, šādu piemēru nevajadzētu attiecināt uz ekonomiskām kategorijām, taču šādus riskantus soļus dažreiz sper arī uzņēmēji, kurus pēc tam gaida dziļa vilšanās tirgus ekonomikā. Tas ir domāšanas stereotips. Bet kas tad vainīgs?

* * *

Televīzijā un presē arvien biežāk uzstājas Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Z.Ziediņš. Un tas ir likumsakarīgi, jo dzīvokļu pārņemšanas process iegājis noslēguma fāzē. Turklāt arī mūsu sertifikātiem būtu laiks atrast pielietojuma formu. Pretējā gadījumā - kādēļ gan mēs vispār stāvējām pēc tiem rindās? Bet tagad paša galvenā speciālista izteikumos ieskanējušās pilnīgi jaunas notis. Viņš saka, ka likumdošanā jāpanāk izmaiņas, kuras paredzētu nākotnē sertifikātus apmainīt pret citiem maksāšanas līdzekļiem, sak, tā vai citādi, bet privatizācija vienalga beigsies par naudu. Vēl viņš apgalvo, ka tie dzīvokļi, kurus īrnieki nespēs izpirkt par naudu, nonāks izsolē, un pirmpirkuma tiesības būs valsts institūcijām, pašvaldībām, varēs tos nopirkt arī citas fiziskās personas.

Z.Ziediņš prognozē, ka daļa neprivatizēto dzīvokļu tiks ieskaitīti sociālā dzīvojamā fondā vai arī pārvērsti par dienesta viesnīcām. Tātad vispirms visus nabadzīgos izliks no dzīvokļiem un pēc tam iemitinās citās vietās. Sākumā mēs no kopmītnēm atteicāmies, bet tagad atkal sapņojam par tām. Īstas nejēdzības. Bet varbūt nemaz nav nejēdzības?

Šādu pozīciju varētu uzskatīt par iebiedēšanu, lai paātrinātu klibojošo privatizāciju, kā arī par centieniem uz visāda veida likumpārkāpumiem. Atcerēsimies, kā vispār radās šie bēdīgi slavenie sertifikāti. Tika uzskatīts, ka viss, kas pieder valstij, pieder arī tautai, tādēļ bija vienīgi taisnīgi jāsadala un jānostiprina šis īpašums visiem pretendentiem. Šiem mērķiem tika izlaists kaut kas līdzīgs čekiem, kas apstiprina šādas tiesības ar nosacītu nominālu daudzumu. Taču tagad mūs aicina darīt pavisam ko citu, aizmirstot, ka privatizāciju izsludināja kā pilnīgi brīvprātīgu lietu. Tomēr komisijas priekšsēdētājs dod vienu padomu: privatizējiet savus dzīvokļus pēc paātrinātā varianta! Ja negribat piedzīvot nepatikšanas.