Kurzemes Vārds

23:06 Pirmdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

No sestdienas līdz sestdienai

Pretsparu melnajiem spēkiem

Aizvadītās nedēļas notikumus komentē 15. vidusskolas direktore Maija Neimane

- Svētdienas vakarā, skatoties "Panorāmu", biju ļoti pārsteigta, ka mūsu pilsēta valstī izskanēja ar barkašoviešu lietu. Es domāju, ka tās ir sekas, ka cēloņi ir daudz dziļāki, ka ir kāda lielā roka. Šos jauniešus, kuriem ir mazs interešu loks, kuriem nav nodarbošanās, nav aizraušanās, izmanto cilvēki ļoti neglītos nolūkos. Jāatceras, ka Nirnbergas process ir fašismu jau nosodījis, ka secinājumi ir jau izdarīti. Katram mums ir skaidrs, ka mēs nevēlamies dzīvot totalitārā režīmā un ka mēs arī nevēlamies, lai Latvijā un Liepājā būtu fašistiskas organizācijas. Un man nav pieņemams dažu cilvēku skaidrojums, ka barkašovieši esot nejaušība. Mums jau ir zināmi gadījumi, kad šīs organizācijas biedri ir trenējušies skolās, ir bijis zināms arī par viņu eksistenci pilsētā. Visas tās institūcijas, kurām būtu jāatbild par to, nav rīkojušās. Ļoti gribētu, lai visi, kam par šo jautājumu jāatbild, kam jāatbild par mūsu drošību, par kārtību pilsētā, darītu savu darbu. Un nenoveltu vainu cits uz citu, jo te vietā sakāmvārds "kad kaķis guļ, tad peles darbojas". Tiešām kauns, ka mūsu pilsētā, kur jauniešiem ir tik lielas iespējas nodarboties ar pašdarbību, ar sportu, kur ir plašs bibliotēku tīkls, ir viss normālai attīstībai, meklē attaisnojumus, sakot, ka neesot ko darīt un tāpēc viņi ir nonākuši šādā organizācijā. Tie visi ir meli, tā ir apzināta mūsu pilsētas dzīves dezorganizēšana. Un, jo ātrāk mēs ar to tiksim galā, jo labāk. Arī Krievijā ar likumu ir aizliegta barkašoviešu organizācija.

Uz šī ļoti melnā notikuma fona mūsu pilsētā notiek arī gaišas lietas. Es domāju, ka Liepājas iedzīvotāji, uzņēmumu, banku, redakciju darbinieki ir priecīgi uzņemt ciemos jauniešus ar gaišām, apgarotām sejām. Jo pilsētas mācību iestādēs rit projektu nedēļas. Piemēram, 15.vidusskolā ieradās 10.vidusskolas skolēnu delegācija. Viņi nolēmuši vākt materiālus par Liepājas skolām, un jautājumi, kurus viņi uzdeva, bija tik gudri noformulēti, ka bija nopietni jāpārdomā atbildes. Šo projektu nedēļu ietvaros taps daudzi zinātniskie darbi, būs ļoti daudz ideju skolu un to apkārtnes labiekārtošanai.

Ja mēs runājam par notikumiem mūsu valstī, man rada neizpratni valsts vadītāju attieksme pret bankas "Baltija" jautājumu. Vairāk nekā simts tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir piekrāpti, un viņus turpina muļķot. Uzskatu, ka valdībai ir jādara gals šai nejēdzībai, kaut arī cilvēki saņemtu nelielu daļiņu no saviem noguldījumiem, tas arī būtu patīkami. Nav saprotams, kāpēc Berija kungs mūsu valstī var rīkoties tā, kā viņam patīk. Domāju, ka liels trūkums ir tas, ka latviešiem ir zema pašapziņa, pietrūkst patriotisma, ka mēs nejūtamies saimnieki savā zemē. Kā pakalpiņi gaidām, ko teiks kāds stiprākais. Bet mums pašiem jādomā par savu saimniecisko dzīvi, par kultūru, par savu izglītību.

Lai gan mūsu valsts vēsturē ir daudz plankumu un neskaidru jautājumu, mēs nedrīkstam nicīgi pret tiem izturēties. Piemēram, mani satrauc, ka pat valdības līmenī nezina un nevar izlemt, kā nosaukt 16.martu. Nu, kas tur būtu neskaidrs? Mēs taču zinām, ka neviens leģionārs brīvprātīgi nepieteicās. Ka mums ir jābūt tolerantiem pret krievu tautības cilvēkiem, kuri grib varbūt atzīmēt Uzvaras dienu, tikpat tolerantiem mums jābūt pret leģionāriem, kuri grib šo savu dienu atzīmēt. Viņiem taču nebija nekādu nolūku aizstāvēt fašistisko Vāciju.

Ja runājam par notikumiem pasaulē, es domāju, ka būtu ļoti patīkami, ja, aizejot šim gadsimtam, mēs varētu no tautu valodām izsvītrot vārdus "karš", "militārās sadursmes", "nacionālās nesaskaņas". Tāpat kā franču valodā nav frāzes: "es nevaru!" Arī kurdu jautājums ir sekas neatrisinātām problēmām, tāpat kā tas, kas notiek Dienvidslāvijā. Tas viss ļoti satrauc, jo kavē progresu. Šie asiņainie notikumi paņem cilvēku resursus, aizkavē izglītības, ekonomikas, kultūras attīstību, velk šos reģionus atpakaļ. Un būs vajadzīgi milzīgi līdzekļi, lai tie atkal varētu sākt normālu dzīvi.

Mums Latvijā vajadzētu izdarīt nopietnus secinājumus. Mums ir jāpriecājas, ka dzīvojam mierīgos apstākļos. Un mūsu valdībai tiešām vajadzētu rūpēties par saviem cilvēkiem. Bet šī rūpe nav jūtama, palielinās bezdarbs, trūcīgo un nelaimīgo cilvēku skaits. Tas liecina, ka mūsu dzīvē kaut kas nenotiek tā, kā tam zinātniski pareizi vajadzētu būt.