Kurzemes Vārds

00:00 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Sestdienis

Ģimenes tradīcija - māksla

Indra Imbovica

Jebkura meistara mūžs ir divkārt veiksmīgs un laimīgs, ja viņa darbam un mākslai ir talantīgi turpinātāji. Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, kas tagad kļuvusi par koledžu, nostāstiem apvīta ir kādreizējā ilggadējā pasniedzēja un Metālmākslas nodaļas vadītāja, mākslinieka Laimoņa Burvja personība. Savā laikā, Mākslas skolā mācoties pie Kārļa Celmiņa, viņam nāca piedāvājums vienlaikus strādāt arī ar audzēkņiem. Ne velti saka - vēsture atkārtojas. Šāds liktenis piemeklējis arī koledžas Metālmākslas nodaļas 4.kursa studentu Kasparu Milleru.

Kaspars Millers sev pievērsa pastiprinātu uzmanību, kad Liepājas un arī Rīgas presē kopā ar mūsu mākslinieku Andra Garokalna un Zigurda Viļņa vārdiem parādījās arī viņa vārds, jo šī grupa bija guvusi panākumus starptautiskajā sniega skulptūru festivālā Šveicē.

Lai gan Kaspars dzimis un uzaudzis Kurzemes Šveicē - Sabilē, Talsu rajonā, kur joprojām ir viņa mājas un visa ģimene, dzīve ievirzījusies tā, ka gan abi viņa vecāki, gan arī brālis beiguši Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, bet viņš pats jau mācās tās koledžā. Jāatzīst, ka tas ir visai neparasts fakts. Milleru ģimenē tēvs Andris (nejaukt ar gleznotāju, bet tomēr skolasbiedru Andri Milleru), savā laikā Liepājā beidza Keramikas nodaļu, mamma Anita - Šuvēju un modelētāju nodaļu, bet brālis Gints - Koktēlniecības nodaļu. Milleru ģimenei Sabilē pieder sazarots privātuzņēmums "Atloce", kura darinājumus pazīst visā Latvijā. Mammai ir modes un šūšanas salons, brālis atvēris galdniecību un ar saviem kokgriezumiem, greznajiem galdiem, krēsliem, spoguļu rāmjiem, guļamistabas iekārtu piedalījies jau divās vērienīgās komercizstādēs Rīgā, lielajās Skonto un Ķīpsalas izstāžu zālēs. Savukārt tēvs paspējis vēl neklātienē studēt Mākslas akadēmijā, tagad ir vizuālās un darbmācības skolotājs Sabiles vidusskolā, bet ģimenes uzņēmumā ir ideju ģenerators, padomdevējs un visu lietu bīdītājs.

Kaspars atminas, ka viņam, vēl mācoties Sabiles vidusskolā, sportojot un dauzoties apkārt ar močiem, nav pat prātā nācis pievērsties mākslai. Pateicoties skolotājam un trenerim Haraldam Gornostojam, viņš guvis labus panākumus vieglatlētikā, desmitcīņā, kas likumsakarīgi viņu aizvadījuši uz Murjāņu Sporta ģimnāziju. Vēl viena sakritība, arī tēvs tur savā laikā mācījies. Te īsā laikā Kaspars Millers paspējis izcīnīt 2.vietu Latvijas jaunatnes sporta spēlēs. Tad kādās sacensībās, nesagatavojies un daudz neko nejēgdams no šķēpa mešanas, traumējis muguru, bet, neskatoties uz pirmo mēģinājumu, ieguvis 3.vietu. Diemžēl sekas bija neatgriezeniskas, no cerībām perspektīvā gūt panākumus sportā bija jāatsakās.

Kaspars pats smejas un saka: "Ko padarīsi, tas bija liktenis!" Uz jautājumu, kāpēc tieši metālmāksla, viņš atbild: "Sākumā gribēju iet uz koktēlniekiem, bet brālis teica, kam mums vajadzīgi divi tādi, ej uz metālu. Aizgāju arī, un es šo izvēli nenožēloju, man patīk." Metālmākslā pēdējos gados dominē rotkaļi, metālkalēju smagais darbs, kas īstenojas vērienīgos metālkalumos, kļuvis mazāk pievilcīgs topošajiem māksliniekiem. Taču tas neattiecas uz Kasparu Milleru, jo viņam vienlīdz interesē un patīk strādāt gan ar vienu, gan ar otru un līdz pat šim brīdim grūti izšķirties, kuru izvēlēties. "Bet vai vajag?" optimistiski smaida Kaspars. Viņš pat nolēmis savā diplomdarbā iekomponēt gan smagos metālkalumus, gan rotas, gan arī savu aizraušanos ar motocikliem. Kā? Tas vēl esot noslēpums.

Jau tagad Kasparam ir vērā ņemami pasūtījumi. Viesnīcas "Amrita" bārā "Bruno" tagad var redzēt viņa metālkalumus - ieejas vārtiņus un sienas dekorējumu. Kad fiziskie spēki un enerģija izlikta, metālu kaļot, tad Kaspars atkal pievēršas savām smalkajām rotām no zelta un sudraba ar pusdārgakmeņiem vai arī izpilda šādus tādus ģimenes uzņēmuma pasūtījumus. Kaut vai, piemēram, 60 cm augstās šaha figūras Rīgai, kurām bija nepieciešama arī metāla apdare. Ģimene gan daudz neprasot, jo tēvs uzskatot, ka dēlam visi spēki jāvelta studijām. Savs laiks arī aiziet, pirmā kursa audzēkņiem mācot apdares darbu gudrības.