Kurzemes Vārds

07:51 Otrdiena, 10. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Tiesu medicīnas ekspertiem vairāk darba

Kristīne Pastore

Jau gadiem ilgi vecās slimnīcas morgā atrodas Tiesu medicīnas ekspertīzes Liepājas nodaļa, kurā strādā trīs ārsti. Divus no viņiem - nodaļas vadītāju Aldi Sūnāksli un eksperti Sarmīti Kaju "Kurzemes Vārds" aicināja uz sarunu, lai izvērtētu aizvadīto gadu un salīdzinātu ar iepriekšējiem.

Eksperti strādā gan ar dzīviem, gan mirušiem

Tiesu medicīnas ekspertīzes darbinieku ikdiena ir saistīta gan ar bojā gājušajiem - tiem, kam nāve iestājusies vardarbības dēļ vai ir aizdomas par to, kam nāves cēlonis nav skaidrs, jo cilvēks ir atrasts miris (nereti tie ir bezpajumtnieki), kā arī tiem, kas no dzīves aizgājuši, izvēloties pašnāvību, gan arī ar dzīviem cilvēkiem, kad nepieciešams noteikt miesas bojājumu pakāpi piekaušanas, izvarošanas un citos gadījumos. Vārdu sakot, tie visi ir gadījumi, kad nepieciešami pierādījumi un speciālistu atzinums, ko pievienot lietai iesniegšanai policijā, prokuratūrā vai tiesā.

Kā atzina mani sarunas biedri, lai cik nepatīkami būtu, darba viņiem ir daudz. Kaut arī nevarot apgalvot, ka dažādu traģisku gadījumu skaits, kuros nepieciešama tiesu medicīnas eksperta palīdzība, pieaug ļoti strauji, tas tomēr palielinās ik gadu. Piemēram, pērn nācies veikt ekspertīzi aptuveni pieciem simtiem nelaiķu, no kuriem puse gāja bojā vardarbības dēļ. Aptuveni piecos simtos gadījumu nācies veikt arī ekspertīzi, lai noteiktu miesas bojājumu raksturu dzīviem cilvēkiem. Aldis Sūnākslis gan piebilda, ka par laimi pagājušais gads nav bijis raksturīgs ar ļoti smagām slepkavībām, kā tas bijis iepriekš, kad ekspertiem bijis jānovērtē nodarījuma smagums nelaiķiem, kas gāja bojā veikala "Zvaniņš" traģēdijā un kafejnīcā "Dzelme", kur īpaši nežēlīgi noslepkavoja divas jaunietes.

Pašnāvnieki kļūst jaunāki

Visi ekspertīzei nosūtītie bojā gājušie tiek iedalīti divās grupās: tie, kam nāve iestājusies vardarbības dēļ, un tie, kas miruši nevardarbīgā nāvē.

Nāvi par vardarbīgu uzskata, ja cilvēks ir miris kādu ārēju faktoru ietekmē. Tipiskākie gadījumi ir slepkavības vai smagi miesas bojājumi. Pagājušajā gadā tādu bija aptuveni deviņdesmit. Pie vardarbīgā nāvē mirušiem pieskaita arī visus nosalušos, sadegušos, saindējušos ar alkoholu vai tā surogātiem, kā arī pašnāvniekus.

Runājot par pašnāvībām, eksperti atzina, ka visizplatītākais veids esot pakāršanās. Pagājušajā gadā reģistrēja ap sešdesmit pašnāvību. Likteņstāsti, kāpēc cilvēks izvēlējies no dzīves aiziet labprātīgi, līdz ekspertiem gan nenonāk un, kā viņi paši atzina, visbiežāk to neuzzina arī tuvinieki. Taču praksē esot bijuši gadījumi, kad nelaiķis atstājis atvadu vēstījumu, kurā šis iemesls minēts. Pēdējā laikā tas ir grūtie sadzīves apstākļi - tas, ka nav darba un iztikas līdzekļu. Turklāt pašnāvību izvēloties aizvien jaunāki cilvēki.

Kā teica Aldis Sūnākslis, viņam īpaši atmiņā palicis kāds gadījums, kad nācies no cilpas izņemt vīrieti spēka gados, kas savā pēcnāves vēstulē rakstījis, ka agrāk viņš strādājis labā amatā, tāpēc saņēmis labu atalgojumu, bet, mainoties laikiem, piemērotu darbu atrast nespējot un uzskatot par vieglāku no dzīves aiziet, nekā to turpināt. Šis nelaiķis traģiskajam solim bija gatavojies apzināti un gādājis par visu, lai tiem, kas viņu atradīs, būtu pēc iespējas mazāk rūpju. Turpat blakus bijis nolikts nazis, ar ko pārgriezt striķi, un sega, kurā ietīt līķi.

Savukārt Sarmīte Kaju atcerējās pašnāvības gadījumu, kad ilgāku laiku domāts, ka tā ir slepkavība, un tikai vēlāk konstatēts, ka cilvēks pats izvēlējies nāvi. Līķis atrasts pilsētas kanālā pretī tagadējam veikalam "Māja". Noslīkušajam ap kaklu bijusi cilpa, tajā piesiets ar akmeņiem pildīts maiss. Viņa atzina, ka šāds pašnāvības veids esot ļoti neraksturīgs.

Pie nevardarbīgā nāvē bojā gājušajiem pieskaitāmi nelaiķi, ko nobeigusi kāda slimība, jo tie nav ārstējušies. Lielākoties tie ir cilvēki, kas pēkšņi miruši no sirds un asinsvadu slimībām. Nereti pēc alkohola lietošanas.

Pēc ģimenes ķildas - abi uz ekspertīzi

Kā sacīja eksperti, palielinās arī to cilvēku skaits, kuri Tiesu medicīnas ekspertīzē meklē palīdzību, lai noteiktu miesas bojājumu smagumu. Lielākoties tad, kad ir piekauti uz ielas, kā arī tad, kad miesas bojājumi iegūti, kārtojot ģimenes ķildas vai kaimiņu attiecības. Nereti traumas guvuši abi strīdnieki, un abi arī ierodas uz ekspertīzi - dažkārt pat reizē, un vārdu apmaiņa turpinās vēl pie ekspertiem. Līdz kautiņam gan vismaz līdz šim nodaļas telpās nav nonākts.

Ekspertiem jāpiedalās arī apskatē, kad tiek veikti izmeklējumi izvarošanas gadījumos. Patieso izvarošanu esot pavisam nedaudz - divas vai trīs gadā, taču ir bijuši gadījumi, kad apsekošanas laikā atklāj, ka meitene ilgāku laiku nav bijusi mājās un, lai novērstu vecāku dusmas, paziņo par izvarošanu. Vai arī kopīgas iedzeršanas laikā ir bijuši arī dzimumsakari, un pēc tam policijā nonāk ziņojums par izvarošanu.

Arī bezpajumtnieki kļūst jaunāki

Ik nedēļu ekspertīzē nonāk arī viens vai pat divi miruši bezpajumtnieki. Kā sacīja Sarmīte Kaju, bēdīgākais ir tas, ka arī šie cilvēki, tāpat kā pašnāvnieki, kļūst aizvien jaunāki. Visbiežāk tie ir vīrieši vecumā no četrdesmit līdz sešdesmit gadiem, kas zaudējuši darbu, degradējušies, palikuši bez mājām un piederīgajiem. Visbiežāk viņu nāves cēlonis ir saindēšanās ar dažādiem nenosakāmas izcelsmes alkohola surogātiem.

Bez darba ekspertīzes nodaļā ekspertiem kopā ar policijas operatīvo grupu jādodas arī uz notikumu vietām, ja zināms, ka ir kāds bojā gājušais. Kā atzina Sarmīte Kaju, nereti vietas apskate jau parādot virzienu, kur meklēt nāves cēloni. Īpaši gadījumos, kad visapkārt daudz iztukšotu alkohola pudeļu.

Bērnu nāve - emocionāli smaga

Vissmagāk ap sirdi ekspertiem ir tad, ja bojā gājušais vai cietušais ir bērns. Par laimi tādu gadījumu gan neesot daudz. To bērnu, kas nonāk uz ekspertīzi, nāves cēlonis visbiežāk ir noslīkšana: ziemas laikā ielūstot ledū, bet vasarā pārgalvīga uzvedība peldoties un neaprēķinot savu prasmi un spēkus.

Īpaši smags aizvadītajā gadā bijis gadījums, kad māte pati nogalināja savus divus bērnus, noslīcinot vannā.

Darbā emocijām nav vietas

Kā sacīja mani sarunas biedri, kaut arī viņu darbs nav saistīts ar dzīves saulainākajām pusēm - ik dienas nākas sastapties ar negatīvajām emocijām, tas jādara bezkaislīgi, eksperti nevar apraudāt katru bojā gājušo un ciest līdzi katra nelaimei. Tāda ir šā darba specifika. Sarmīte Kaju par eksperti strādā sesto gadu, bet Aldis Sūnākslis - desmito. Kā viņi abi teica, šo darbu nevarētu arī strādāt tad, ja, ik rītu pieceļoties, būtu jādomā: "Cik šausmīgi, ka man atkal jāiet uz to briesmīgo darbu!" Šeit esot jāmācās emocijas "atlikt malā", lai tās netraucētu profesionāli paveikt darāmo. Tomēr abi mani sarunas biedri atzina, ka ļoti grūti esot, ja jāizdarot sekcija bērnam, jo arī viņiem pašiem aug bērni, un tajos gadījumos ar emociju "nolikšanu malā" esot grūtāk. To sakot, Sarmīte Kaju atcerējās savu pirmo izsaukumu, sākot strādāt ekspertīzē. Karostā puikas spēlējoties atraduši spridzekļus un uzspridzinājuši. Viens no viņiem gājis bojā. Arī vecu cilvēku vardarbīga nonāvēšana izsitot no līdzsvara. Piemēram, pirms diviem gadiem notikušais, kad kāda 97 gadus veca sieviete bija nonāvēta dažu simtu latu dēļ.

Pajautāju, vai ikdienā, redzot visu iepriekš pieminēto, pamazām pašiem nenotrulinās izjūtas.

Par to vislabāk varētu spriest mūsu tuvinieki, sacīja Aldis Sūnākslis un apgalvoja, pašam tā nešķietot. Savukārt Sarmīte Kaju tomēr pieļāva iespēju, ka, strādājot šo darbu, varbūt ar laiku viņi tomēr vairs nespējot būt tik līdzjūtīgi pret citu sāpēm, kā agrāk. Taču uz ģimeni un tuviniekiem tas neattiecoties.

Drīzāk gan iespaidu atstājot gadījumi, kad mirušā tuvinieki pēc jau pabeigtas ekspertīzes izsakot neticību par nāves patiesajiem iemesliem. Tā mēdzot būt pašnāvības gadījumos. Tuvinieki nespējot sarast ar domu, ka cilvēks pats izvēlējies aiziet no dzīves, jo "visu laiku viņš esot bijis mierīgs un līdzsvarots". Acīmredzot cilvēki nepamana, ka viņiem līdzās norisinās traģēdija.