Kurzemes Vārds

11:08 Piektdiena, 10. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

"Vālodze R" - izdzīvošanas režīmā

Pēteris Jaunzems

Ārējo apstākļu nežēlīgais zīmogs

Kooperatīvā sabiedrība "Vālodze R", ko nodibināja tūlīt pēc paju sabiedrības "Priekule" sairšanas, esot pieredzējusi krietni vien labākus laikus, nekā tas ir šobrīd. Attīstību varēja vērot pirms gadiem četriem, kad graudiem mūsu valstī bija vērtība. Toreiz specializējušies arī zālāju sēklu attīrīšanā un diezgan vērienīgi nodarbojušies ar rapša audzēšanu un pārstrādi. Eļļai, ko ražojuši, bijis ievērojams un stabils pieprasījums, un vēl tagad, kad sabiedrībai visi tās krājumi beigušies un vairs nav ko pircējiem piedāvāt, interese par to tuvākajā apkārtnē joprojām neesot zudusi.

Pagasta padomes priekšsēdētāja Ritma Ermansone atzīst, ka sabiedrībai ir lielisks speciālistu potenciāls un arī profesionāli, ilggadēji strādātāji. Zinoša un enerģiska agronome ir gan kooperatīva valdes priekšsēdētāja Ārija Rozentāle, gan Ināra Ašme, profesionālu padomu kooperatoriem nekad neliedzot tāpat pieredzes bagātais zemkopis Arnolds Lejietis. Diemžēl ražošanai kooperatīvā savu nežēlīgo zīmogu uzspieduši ārējie apstākļi un jo īpaši labības nožēlojami zemās cenas. Pirms četriem gadiem par tonnu kviešu varēja nopelnīt 120 latus, bet tagad jājūtas laimīgam, audzējumu atdodot par 45. Bet par tehniku un degvielu no mūsu zemkopjiem prasa daudz vairāk nekā kaimiņvalstī Lietuvā.

Cilvēkam kā putnam klājas

- Tādēļ patlaban atrodamies tādā kā izdzīvošanas režīmā, - secina kooperatīva valdes priekšsēdētāja Ārija Rozentāle.

Teiktais nebūt nenozīmē, ka darbi ir apstājušies un cilvēki iecerēm būtu atmetuši ar roku. Kooperatīvs zemniekiem gadā iztīrot un nokodinot ap 120 tonnām graudu. Klienti brauc gan no Bunkas un Vaiņodes, gan Gramzdas un Kalētiem. Arī no Durbes. Tur par sēklas sagatavošanu noslēgts līgums ar lielsaimnieku Petru Jonausku.

Kupenu ieskautajām kaltēm un noliktavām tuvojoties, jau pa gabalu var redzēt mazu putnēnu bariņus, kas saspurdz kokos. Ziemas salā lidoņi atraduši sev patvērumu pie ēkām, kur labību attīra sēklai. Gan jau starp ventilatoru izpūstajām sēnalām patrāpās arī kāds vesels grauds. Salā pat nezāļu pogaļa dzeltenkrūtainajai stērstītei liekas kā gardums.

Mazos putnus šoreiz gribas salīdzināt ar cilvēkiem. Arī viņi tāpat meklē iespējas, kā izturēt šajā grūtajā laikā. Ražošana tik vien šobrīd kooperatīvam ienesot, ka izdodas samaksāt algas, nokārtot rēķinus par elektrisko enerģiju un atdot bankai pienākošos aizņēmuma procentus. Pērnajā pavasarī ņēmuši kredītu, lai iegādātos traktoru "Belorus". Samaksājuši par to 6200 latus. Gada beigās, kad kaimiņvalsts lauksaimniecības tehnikai nokritušās cenas, gribējies kost sev vai pirkstos. Nav joka lieta: par to pašu summu varēja divus tādus riteņniekus nopirkt. Bet tagad jāmaksā vēl arī procenti.

Ārija Rozentāle stāsta, ka aukstajā laikā kooperatīva vīri ejot mežā. Pašai savu mežaudžu sabiedrībai gan neesot. Taču grūtā brīdī viņi izpalīdzējuši vietējam mežsargam, un tas tagad savukārt izrādījis pretimnākšanu kooperatoriem, ierādot ciršanai kokus. Lai tos varētu izvest no meža, pašu meistari izgatavojuši nepieciešamo piekabi.

Nākotni saista ar zālāju sēklu biznesu

Pagalmā ap graudu noliktavām dažnedažādu dzelžu vēl diezgan. Tie gan neizskaistina ainavu, taču kādā brīdī saviem saimniekiem var izrādīties pat ļoti lietderīgi.

- Metāls kļuvis pasakaini dārgs. Tāpēc dzelžus mūsdienās gudrs cilvēks no rokām ārā neizlaidīs. Nav tālu laiks, kad tos Latvijā, ar uguni meklējot, nevarēs vairs atrast, lai zemnieks kaut ko savā saimniecībā varētu pielabotu vai uzbūvēt no jauna, - nostājoties vālodziešu pusē, saka Pagasta padomes priekšēdētāja.

Kaut arī aizpērn rapsis sausuma dēļ slikti uzdīdzis un neesot padevies, viņruden to 29 hektāros iesējuši atkal, runājot par nākotnes iecerēm sacīja Ārija Rozentāle. 12 hektārus šopavasar viņi plānojot ierādīt arī šīs kultūras vasaras šķirnēm. Valdes priekšēdētāja domā, ka nepieciešams atgriezties pie eļļas ražošanas. Kāpēc gan to nedarīt, ja jau priekulnieki šo produktu tik ļoti iecienījuši. Bet vajadzīgo iekārtu un pieredzes kooperatīvam netrūkstot. Otrs virziens, kam "Vālodze R" nolēmusi veltīt pastiprinātu uzmanību, esot zālāju sēklu ražošana. Neražas dēļ valstī tām izveidojies deficīts. Bet no ārzemēm ievestā maksā dārgi. Tādēļ Ārija Rozentāle mudināja rajona pagastu zemniekus pievērsties šai lauksaimniecības nozarei.

- Mēs savukārt varēsim zemkopjiem izpalīdzēt. Sabiedrības īpašumā ir speciālas un ražīgas tieši šo sēklu attīrīšanas iekārtas, - viņa teica.