Kurzemes Vārds

11:58 Piektdiena, 10. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Agresivitāte mūsu sabiedrībā pieaug

Kristīne Pastore

Traģiskais notikums Gulbenē, kur deviņpadsmit gadus vecs maniaks zvēriski noslepkavoja bērnudārza audzinātāju un trīs mazas meitenītes, nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu normāli domājošu cilvēku. Un šā notikuma sakarībā ne viens vien aizdomājas par to, cik mūsu ikviena bērni mācību vai pirmsskolas iestādēs var būt droši un cik droši mēs varam būt ikviens, jo nevienam nav noslēpums, ka kopš padomju laikiem ir mainījusies likumdošana par psihiski nelīdzsvarotu un slimu cilvēku ārstēšanu, un cilvēki, kurus par psihiski slimiem uzskata apkārtējie, kas ir ar dažādām dīvainībām, bet paši nevēlas ārstēties, tikai likumā noteiktajā kārtībā var tikt ievietoti psihoneiroloģiskajā slimnīcā piespiedu ārstēšanai.

Šo situāciju, kā arī jaunumus, kas attiecas uz psihoneiroloģisko slimnieku aprūpi un ārstēšanu, "Kurzemes Vārdā" izskaidro Psihoneiroloģiskās slimnīcas direktors Imants Zeme.

Par drošību jādomā laikus

Vērtējot notikušo traģēdiju, Imants Zeme sacīja, ka viņš nesaprot, kāpēc mūsu valstī vēl aizvien nav risināts jautājums par drošību pirmsskolas audzināšanas iestādēs un skolās. Ir taču bijuši jau gadījumi, tiesa, ne tik traģiski, bet gan zādzības un uzbrukumi, kuru dēļ valdībai bija jāaizdomājas, ka šo problēmu nevar atstāt novārtā, viņš sacīja.

"Ja valdība var tērēt miljoniem latu valsts pārvaldes institūciju administrēšanai, bet neatrod šos līdzekļus aizsardzībai un drošībai," turpināja Imants Zeme, "tad es atļaujos sacīt, ka ar šo valsti kaut kas nav kārtībā. Es, viesojoties Zviedrijā, Dānijā, Kanādā un citur, nekur neesmu redzējis nevienu sabiedrisko iestādi, kurā brīvi, neievērots varētu ieiet svešs cilvēks. Šādām iestādēm un arī dzīvojamām mājām ir vai nu uzraugi, novērošanas iekārtas vai drošības kodi, kas liedz ieiet. Tad kāpēc šāda kārtība nevarētu būt arī pie mums, īpaši tajās iestādēs, kurās atrodas bērni?"

Viens no agresivitātes iemesliem - cīņa par izdzīvošanu

Skatot plašāk problēmu, kas saistīta ar agresivitāti, Imants Zeme sacīja, ka, kamēr iedzīvotāji atradīsies situācijā, kad būs nemitīga cīņa par izdzīvošanu - par to, kā nokārtot visus pirmās nepieciešamības maksājumus, kā iegādāties apģērbu un paēdināt ģimeni - tikmēr arī pastāvēs sociālā agresivitāte, par kuras upuri diemžēl varam kļūt mēs ikviens. Ne velti jau sen eksistē teiciens, ka labākā aizstāvēšanās ir uzbrukums. To, ka cīņa par izdzīvošanu viegli var kļūt par iemeslu dažādiem likuma pārkāpumiem un pat noziegumiem, liecina dažādu valstu pieredze un tas, ka daudz mazāk šādu gadījumu ir valstīs, kur ir augstāka iedzīvotāju materiālā labklājība. Tieši par tādu pašu agresivitāti kā vardarbību pret citiem var vērtēt arī vardarbību pret sevi, to, ka sieviete, kam ir divi bērni, izmisumā izdara pašnāvību. Mūsu valstī, piemēram, Eiropas valstu vidū ir visaugstākais pašnāvību līmenis, ko izdarījuši vīrieši pusmūža gados. Tie ir cilvēki, kam būtu jādzīvo pilnvērtīga dzīve un jāapgādā ģimene, bet, to nespējot, viņi izvēlas pašnāvību.

Gulbenes traģēdija gan nav saistāma ar cīņu par izdzīvošanu, taču šī problēma mūsu valstī joprojām pastāv.

Piespiedu ārstēšanu var piemērot trīs gadījumos

Ārstniecības likumā ir paredzēts, kādā kārtībā notiek personu ārstēšana un uzraudzība psihoneiroloģiskās slimnīcās. Imants Zeme informēja, ka tagad psihoneiroloģiskā ārstēšana lielākoties notiek labprātīgi. Likums paredz, ka tikai trīs gadījumos cilvēku psihoneiroloģiskajā slimnīcā var ievietot piespiedu kārtā. Pirmkārt, ja personas uzvedība liecina par psihiskiem traucējumiem un to izpausmes ir saistītas ar agresivitāti pret sabiedrību vai tās daļu. Otrkārt, ja cilvēks ir agresīvi rīkojies pats pret sevi, piemēram, izdarījis pašnāvības mēģinājumu vai draudējis ar to. Treškārt, ja slimības raksturs ir tāds, kas ļauj prognozēt, ka, tai attīstoties, cilvēks var kļūt bīstams apkārtējiem vai pats sev.

Visos pārējos gadījumos psihoneiroloģisko palīdzību var saņemt, gan ārstējoties slimnīcā, gan arī ambulatori, bet tikai tad, ja to vēlas pats slimnieks.

Izveidotas piespiedu ārstēšanas nodaļas

Tomēr, kā atzina Imants Zeme, šis gads būs ievērojams ar to, ka aizvien vairāk personas tiks nosūtītas uz piespiedu izmeklēšanu un ārstēšanos psihoneiroloģiskās medicīnas iestādēs. Nu jau aptuveni mēnesi Rīgā darbojas nodaļa ar trīsdesmit vietām, kur piespiedu psihoneiroloģiskai ekspertīzei ievietos cilvēkus, kas izdarījuši smagus noziegumus. Tur pārbaudīs, vai cilvēks noziegumu izdarījis psihisko traucējumu iespaidā. Visticamāk, ka šajā nodaļā nokļūs arī vīrietis, kas slepkavoja Gulbenē. Cilvēkus, kas būs izdarījuši tādus likumu pārkāpumus, kas nerada sociālo bīstamību, piemēram, zādzības, uz psihiskās pārbaudes laiku ievietos vispārēja režīma psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Otrā līdzīga īpaši stingra režīma nodaļā, kurā ir sešdesmit vietas, uz piespiedu ārstēšanos ievieto cilvēkus, kas izdarījuši smagus noziegumus, un ar tiesas lēmumu ir atzīts, ka tas noticis psihiskās nepieskaitāmības dēļ.

Top sociopsihisko slimnieku reģistrs

Imants Zeme "Kurzemes Vārdam" arī pastāstīja, ka šobrīd mūsu valstī tiek veidots sociopsihisko slimnieku reģistrs, kurā būs reģistrēts ikviens cilvēks, kas regulāri ārstējies kādā no psihoneiroloģiskajām ārstniecības iestādēm, un šajā reģistrētā esot jau simts tūkstoši cilvēku. Tā neesot atgriešanās pie sociālisma laika metodēm, kad cilvēkiem, kas bija ārstējušies pie psihiatra, bija liegtas dažādas iespējas, piemēram, kļūt par autovadītāju vai doties uz ārzemēm, bet gan šis reģistrs tiekot veidots ar mērķi šos cilvēkus uzskaitīt un veidot statistiku, kas vajadzības gadījumā varētu palīdzēt veikt šo personu meklēšanu un rīcības analīzi.

Agresīvas filmas rosina uz agresiju

Ir izskanējusi arī informācija, ka iepriekšējā vakarā pirms zvēriskās slepkavības Gulbenē vietējā televīzijā demonstrēta agresīva rakstura filma ar līdzīgu sižetu, kā notikušais noziegums. Nav noslēpums, ka filmas, kurās sit, šauj un slepkavo, kurās cilvēka dzīvībai nav nekādas vērtības, dažādos televīzijas kanālos var skatīties ik vakaru. Vai tās var būt ierosinājums līdzīgām darbībām?

Imants Zeme atzina, ka uz šo jautājumu atbildēt nepārprotami nav iespējams. Taču viņš apgalvoja, ka ikviena informācija, ko cilvēks saņem, atstāj uz cilvēku kaut kādu iespaidu. Kā pierādījuši psihologi, ir nenoliedzami, ka agresīvas filmas rosina agresivitāti. Turklāt šajās filmās slepkavība tiek rādīta kā ikviena ikdienišķa nodarbība: kā ēšana, elpošana un tā tālāk. Šajā filmās netiek izvērtēts, ka slepkavība ir īpašs gadījums.

Imants Zeme atzina, ka agresīvas izjūtas cilvēkos var rosināt arī televīzijā redzēti ziņu sižeti par karadarbībām. Pirmā reakcija ir žēlums par bojā gājušajiem, bet ar laiku, ja šos kadrus rāda regulāri, žēlums atkāpjas un izveidojas pieradums.