Kurzemes Vārds

11:24 Piektdiena, 10. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

ATMIŅAS

Kā muitas vīri no rajona pagastiem apsargāja Pilsētas valdi

Pēteris Jaunzems

- Mani sarūgtina tas, ka, atceroties 1991.gada janvāra barikāžu notikumus Liepājā, daudzo to dalībnieku vidū nez kāpēc aizvien tomēr piemirst nosaukt muitas darbiniekus, - žurnālistam teica Liepājas muitas priekšnieks Ilmārs Matisons. - Arī nevienā no "Kurzemes Vārdā" šogad ievietotajām publikācijām nebijām pieminēti. Kaut kur pat lasīju, ka Pilsētas valdi toreiz apsargājis Mihails Švarcmans ar savu komandu, kā arī kaujinieki, kas bija cīnījušies Afganistānā. Neko nenoliedzot, tomēr gribu teikt, ka tieši muitas vīri, kas sabrauca no Liepājas rajona attālajiem pierobežas pagastiem, bija tie, kas 20.janvāra rītā brīvprātīgi uzņēmās šo pienākumu.

Turpinot savas atmiņas, Ilmārs Matisons un Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks Māris Kancāns pastāstīja, ka 1991.gada 19.janvāra vakarā, kad daudzi posušies izbraukšanai uz barikādēm Rīgā, viņi abi un vēl arī Roberts Jurķis aizgājuši uz Pilsētas valdi, jo sapratuši, ka arī tai var būt ļoti nepieciešama aizstāvēšana. Tur satikušies ar priekšēdētāju Imantu Visminu un viņa vietnieku Andri Jaunsleini. Pēc neilgas sarunas vienojušies, ka nākamajā rītā muitas vīri uzņemsies ēkas apsardzību.

Aicinājumam atsaukušies daudzi muitas darbinieki, kas tajā dienā bijuši brīvi no dienesta pienākumiem posteņos. Atbraukuši pat cilvēki no Gramzdas, Kalētiem un dažiem citiem attāliem pagastiem. Izpētījuši visu ēkas pagrabstāvu, aizstāvji bloķējuši iespējamās ieejas. Nosacīts īpašs caurlaides režīms. Paši muitnieki izvietojušies pirmā stāva konferenču zālē. Tur viņiem atradies tāds kā štābs. Vienā no stūriem vīri sanesuši un izvietojuši pašu sagatavotas pudeles ar degmaisījumu. Arī kaut kādi šaujamie viņiem tolaik bruņojumā jau esot bijuši, jo muitas posteņus uz robežas bieži apbraukājuši omonieši, un viņi gatavojušies tikties ar tiem.

- Kas zina, kā risinātos notikumi, ja sadursme izraisītos? To tagad ir grūti pasacīt, taču zinu, ka bijām gatavi nepadoties pārspēka priekšā.

Vienbrīd gadījies pat kuriozs. No rīta darbā atnācis Imants Vismins, bet muitas darbinieki, kas bija ieradušies no rajona pagastiem, viņu neesot pazinuši un bez caurlaides nelaiduši iekšā ēkā Rožu ielā 6.

Apsardzi turpinājuši divas diennaktis. Tā namā atradusies arī tad, kad Alejas laukumā pulcējās interfrontes mītiņš. Visa Rožu iela toreiz esot bijusi ļaužu pilna. Ilmārs Matisons atceras, kā kāda sieviete pienākusi pie viņa, sniedzot gaļas cirvīti un gāzes baloniņu. "Ņemiet, mīļie cilvēki, jums taču nekā nav ar ko aizstāvēties," viņa teikusi.

Arī Māris Kancāns uzskata, ka toreiz bijis ļoti daudz tādu, kuri pašaizliedzīgi nostājušies pie barikāžu ugunskuriem. Daļa no viņiem, iespējams, tā arī palikšot nezināmi, taču šiem cilvēkiem pienākoties liela pateicība, jo situācija toreiz bijusi ļoti saspringta. Pretspēku sadursme varēja izraisīties kuru katru brīdi. Tikai tagad, no deviņu gadu attāluma raugoties, viss sāk pamazām atmiņā izbālēt.