Kurzemes Vārds

13:51 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apaļais galds

Direktors un viņa komanda

Kirils Bobrovs

Pagājušajā rudenī Pilsētas domes izpilddirektoram Aivaram Priedolam radās divi vietnieki - Andris Bražis un Edvīns Drigins. Dažs pat neviļus iesaucās: kādēļ? Uz šo jautājumu tūdaļ grūti bija atbildēt, vispirms vajadzēja redzēt šos darbiniekus strādājam. Tagad nu runājam ar visiem trim. Viņu viedokļi par pašlaik notiekošo un nākotnes perspektīvām palīdzēs gūt priekšstatu par norisēm pilsētas saimniecībā. Piebildīsim tikai, ka uz apaļā galda tūdaļ parādījās mape ar domes struktūras shēmu un norādījumiem, kurš par kādiem dienestiem atbild. Viss glīti uzrakstīts. E.Driginam - ekonomika un uzņēmēji, bet A.Bražim - īpašuma pārvalde ar uzskaites, apsaimniekošanas un dzīvojamā fonda nodaļām. Un pats par sevi saprotams, visu dzīvokļu un komunālo uzņēmumu darba koordinācija.

Aivars Priedols: - Mana iepriekšējā palīdze Anda Jansone daudz nodarbojās ar uzņēmējiem un apstirpināja šā virziena svarīgumu. Agrāk mēs galvenokārt domājām, kā sadalīt budžeta naudu vai, labākajā gadījumā, kā to ietaupīt. Taču sākumā tā jāsaņem! Un tad daudz kas ir atkarīgs no nodokļu maksātājiem. Tādēļ ar uzņēmējiem ir jābūt normāliem sakariem, personīgiem kontaktiem. Svarīga ir arī rīcības vienotība. Piemēram, notiek brauciens, lai nodibinātu ekonomiskos kontaktus ar kādu reģionu - vislabāk tad, ja tajā piedalās gan domes pārstāvji, gan biznesmeņi. Gan vieni, gan otri jūtas šādos gadījumos pārliecinošāk. Ar to tad arī jānodarbojas Edvīnam Driginam.

Kor.: - Un daudz ko citu. Pirmdien namu pārvaldnieku sapulcē viņš, piemēram, uzdeva viņiem jautājumus, kas adresēti grāmatvedei.

Edvīns Drigins: - Tas ir gluži ikdienišķs darbs. Ja vēlaties, varat saukt to par informācijas vākšanu. Nekur no tā neaizmuksi. Bez informācijas nav iespējami nekādi lēmumi. Taču es gribu uzsvērt kaut ko citu: iespēju mācīties, saņemt otro, vēl vienu augstāko izglītību. Tas, ko esam apguvuši padomju laikā, bezcerīgi novecojis.

A.P.: - Tas attiecas arī uz Andri Braži.

Andris Bražis: - Pilnīgi. Taču arī prakse ir svarīga. Kad es stājos pie savu pienākumu veikšanas, mūsu direktors saslima. Mēdz teikt, ka visātrāk var iemācīties peldēt, ja tevi uzreiz iemet ūdenī. Kaut kas līdzīgs notika ar mums abiem.

A.P.: - Protams, es neliedzu savus padomus. Mobilais tālrunis vienmēr bija pa rokai, pat slimnīcā. Taču nevajag domāt, ka Andris ir iesācējs. Viņš tūdaļ prasmīgi sāka risināt apkures problēmu Karostā un Tosmarē.

A.B.: - Situācija tur sarežģīta. Un viegli saprast "Liepājas siltuma" vadītājus, kuri atteicās no šī rajona. Tas joprojām ir nerentabls.

Kor.: - Bet vai nav manāma gaisma tuneļa galā?

A.B.: - Ir manāma. Pirmkārt, visi veiktie pasākumi nebija veltīgi. Otrkārt, un tas ir galvenais, izvēlēties konkrētu apkures pārkārtošanas projektu šajā rajonā un panākt tā izpildi. Perspektīva ir .

E.D.: - Ierīkojot pagājušajā vasarā regulētājaparatūru apkures sistēmās skolās, bet dažas no tām pārkārtojot uz autonomām katlumājām, mēs guvām reālu ietaupījumu, ko tagad varam izmantot līdzīgu pasākumu veikšanai. Taču līdzekļu meklēšanas jautājums paliek viens no visaktuālākajiem.

Kor.: - Nesen kādā no apspriedēm domē izskanēja viedoklis, ka normālai dzīvokļu fonda apsaimniekošanai nepieciešams iekasēt latu par kvadrātmetru. Tas, šķiet, ir pārspīlēti, bet to, cik būtu nepieciešams, patlaban neviens nezina.

E.D.: - To nav grūti aprēķināt. Bet vai ir kāda jēga? Palielinot īres maksu, mēs noteikti sastapsimies ar politiskiem un sociāliem šķēršļiem.

A.B.: - Patlaban īres maksa ļauj salabot vienīgi jumtus, parādes durvis, namu iekšējos cauruļvadus, novērst avārijas. Un viss. Turklāt vēl izdevumi šādam remontam tagad ir jāfiksē, un viena nama maksājumus nedrīkst izmantot darbiem citās ēkās.

A.P.: - Taču dažiem namiem vajag vairāk, citiem mazāk. Ir taču tādi, kas nokalpojuši ilgi, un ir samērā jauni nami. Daži no tiem vienkārši slikti uzturēti. Vecajiem koka namiem vienmēr vajadzīgi lieli izdevumi. Un, ja īres maksa būtu atkarīga no faktiskajiem ekspluatācijas izdevumiem, dzīvošana nelabiekārtotā fondā izmaksātu ļoti dārgi. Šī problēma paliek.

Kor.: - Bet kas jauns uzņēmumā "Liepājas ūdens"? Tur jau sen grib pāriet naudas uz tiešu saņemšanu no patērētājiem, bez namu pārvalžu starpniecības.

A.B.: - "Liepājas ūdens" un namu pārvalžu attiecības jāveido uz abpusēji pieņemamiem līgumpamatiem. Bet patērētājiem jebkurā gadījumā būs jāmaksā par ūdeni pēc domes apstiprinātā tarifa. Patlaban uzņēmumā izstrādā pilsētas ūdens apgādes perspektīvās attīstības programmu. Un direktors Dejus kungs pievērš tam personisku uzmanību.

A.P.: - Ceru, ka tā būs līdzīga Ceļu pārvaldes četru gadu ielu remonta un pārējās pilsētas teritorijas labiekārtošanas programmai, tādā gadījumā to varēs vienīgi apsveikt. Par ceļinieku padarīto rakstīts jau pietiekami daudz. Gribu vienīgi atzīmēt pussagruvušo ēku nojaukšanu Zemnieku ielā, attiecīgo teritoriju labiekārtošanu. Ir cerība arī uz turpmāku progresu šajā jomā. Taču reizēm daudz kas atkarīgs no pašu cilvēku uzvedības. Pieņemsim, kāds autovadītājs pārāk noslogojis savu mašīnu, piekraujot to "Liepājas metalurgā" ar velmējumiem, bet ceļā uz ostu pagriezienā nejauši uzbraucis uz ietves...

Pagājušajā rudenī dažs neapmierināti pukstēja, sak, dome atradusi sev nodarbošanos - sabiedrisko tualešu atklāšanu! Taču arī tas ir vajadzīgs. Vai tiešām te vēl kaut kas būtu jāpaskaidro? Arī tualete iepretī "Kurzemei" ir jāsakārto. Vēl vairāk, jāpanāk, lai katrā kafejnīcā būtu brīva pieeja tualetei. Jo 21.gadsimts taču ir deguna galā.

Kor.: - Esmu vairākas reizes rakstījis par to, ka daudzām ēkām nav plāksnīšu ar namu numuriem. Pat pilsētas centrā bez numura jau gadus trīs stāv Latviešu biedrības nams. Nesen mūs visus uzaicināja uz "Hansabankas" filiāles atklāšanu. Banka sākusi sevi reklamēt, norādot adresi, bet pienaglot plāksnīti ar numuru pie ēkas nevienam nav ienācis prātā.

A.B.: - Kārtība tiks ieviesta. Nesen dome pieņēma lēmumu par jauno standartu šādām plāksnītēm. Drīz tās parādīsies, un nebūtu racionāli piestiprināt tagad trūkstošo numuru, lai pēc mēneša to nomainītu ar jaunu. Taču tiesiskais pamats kontrolei tagad būs.

A.P.: - Jautājumā par numuriem ir vēl viena būtiska detaļa. Te mēs redzam namu īpašnieka attieksmi pret savu īpašumu. Ar to es domāju ne tikai denacionalizētos namus. Diemžēl daudzi nespēj iedomāties, ka jebkurš īpašums vienmēr prasa līdzekļus uzturēšanai, turklāt jāmin arī atbildības izjūta. Un nez kādēļ pieklusušas runas par to, ka namu numuriem jābūt arī apgaismotiem. Protams, arī tie ir papildizdevumi. Diemžēl patlaban mēs varam atļauties darīt tikai pašu nepieciešamāko. Kaut gan ļoti gribas atstāt pēc sevis daudz vairāk labu darbu.

Kor.: - Kā saprast "pēc sevis"?

A.P.: - Mūsu komandai vēl palikuši divi gadi. Ar to es domāju nākamās municipālās vēlēšanas.

Kor.: - Te var arī pastrīdēties. Kādēļ gan šāds stereotips - pēc vēlēšanām viss mainās? Ir taču varianti. Pirmais: visi deputāti paliek. Otrais: mainās tikai daļa. Trešais: mainās visi, taču viņi atstāj tagadējo izpildaparātu. Un jo labāk tagadējie darbinieki sevi rekomendēs, jo vairāk būs cerību palikt. Ventspilī nez kādēļ nevienu neizgaiņāja ne pagājušo, ne aizpagājušo reizi. Man šķiet, ka šādā noskaņojumā ir grūtāk strādāt.

A.B.: - Gluži otrādi, ja mums ir kaut kādi panākumi, tad tas ir saliedētas komandas sasniegums, darbojoties ar entuziasmu.

A.P.: - Laba sajūta sniedz to, ka mēs cenšamies ne tikai "aizbāzt caurumus", bet arī strādāt perspektīvas labad. Pašlaik remonta dēļ mēs visi trīs atrodamies vienā kabinetā, taču vienalga "pulcējamies" savās kārtējās ražošanas apspriedēs, meklējam tās vai citas problēmas pilnīga atrisinājuma ceļus.

Kor.: - Pēc reakcijas uz rakstiem avīzē redzams, ka liepājnieki joprojām ar neuzticību izturas pret dažāda veida pārvaldītājiem. Ja runa ir par budžeta naudu, tad nebūt ne visiem ir priekšstats par pašvaldības patiesajām iespējām. Parasti "norāda", kur tieši jāiegulda līdzekļi.

E.D.: - Vairāk jāraksta par mūsu naudas ceļiem. Informācijas lasītājam bieži vien vēl pietrūkst. Domes priekšsēdētājs Seska kungs, piemēram, nežēloja savu laiku un individuāli aprunājās ar katru uzņēmēju, ar katru uzņēmuma vadītāju, ņēma viņus līdzi komandējumos. Un viņiem nav viegli, jāiedziļinās konkrētā situācijā. Ja kādam ir sniegta palīdzība, tad iznākumā tai jāatgriežas nodokļu veidā. Citiem vārdiem sakot, ja būs labi uzņēmējiem, tad jābūt labi arī pilsētas iedzīvotājiem. Un par viņiem mūsu galvenās rūpes.

A.P.: - Atceros, kā lasītāji iebilda pret dažādiem braucieniem - tādiem, ko dēvējam par pieredzes apmaiņu. Taču bez tā tagad vienkārši nevar iztikt.

E.D.: - Mēs mācāmies un kontaktējamies pat starptautiskā līmenī. Piemēram, Baltijas valstu pašvaldību savienības ietvaros. Jo arī Eiropas savienībā ir iestrādes un speciālas programmas municipalitāšu līmenī. Bet nebūt nav obligāti pārņemt jebkuru pieredzi. Reizēm pietiek, ka redzam atšķirības, principiāli iedomājamies attīstības ceļus. Bet reizēm jāmācās arī dot pretsparu birokrātismam. Pēdējā laikā labas attiecības izveidojušās ar citu pilsētu pašvaldībām. Reizēm atliek tikai piezvanīt uz Valmieru vai Jelgavu un var saņemt izsmeļošu atbildi, kā atrisināt to vai citu problēmu. Katrā pilsētā ir sava pieeja. Ja mēs pretendējam uz darbu pilsētas mērogā, tad pilnīgi likumsakarīgi ir apgūt daudz plašākas zināšanas.

A.P.: - Neapšaubāmu labumu dod arī mūsu piedalīšanās Izpilddirektoru asociācijā. Diemžēl tas nav tūlīt redzams. Taču varu apgalvot, ka septiņas lielākās pilsētas turas kopā.

* * *

Izpilddirektora un viņa vietnieku ikdienas darbs turpinās. Taču te droši vien vietā ir teiciens, ka leduskalna lielākā daļa tomēr paliek neredzama. Un gribētu atzīmēt vēl kādu momentu, ko žurnālisti ir pamanījuši: sūdzību kļuvis mazāk!