Kurzemes Vārds

14:46 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāli

Visatļautības sekas

Jebkura slepkavība ir ārkārtējs notikums, un kur tad vēl trīs mazu bērnu un viņu audzinātājas nogalināšana gaišā dienas laikā, tāpēc arī Gulbenes traģēdija ir visas valsts uzmanības centrā, un maniakālais slepkava var justies gandarīts, jo viņš ir sasniedzis to, ko var izdomāt tikai slims prāts - tādā veidā kļuvis pazīstams.

Protams, šajās dienās tiek izteikti minējumi, kā kaut kas tāds varēja notikt, un reizē ar šausmināšanos par necilvēku apspriests, ko darīt, lai tādas traģēdijas novērstu. Tiešām, ko darīt? Jo nolikt pie katra bērnudārza un katras skolas zemessargus nav reāli, tāpat kā nav reāli katram aizdomīgam tipam pielikt blakus policistu.

Nenoliedzami, ka sabiedrība kļūst arvien agresīvāka un izskaidrot to ar grūtajiem ekonomiskajiem apstākļiem un bezdarbu būtu naivi. Cik tad sen, kad līdzīgas traģēdijas, tikai ar vēl vairāk upuriem, notika visādā ziņā pārtikušās zemēs - ASV, Austrālijā. Var piekrist, ka sava daļa vainas ir televīzijā demonstrētajām filmām, kurās dominē vardarbība, tādējādi iesējot vēl nenobrieduša cilvēka prātā agresivitātes sēklu.

Un tomēr man šķiet, ka šāda veida iemesli ir nedaudz virspusēji, bet galvenais ir mūsu sabiedrībā valdošā visatļautība, kas rada nesodāmības izjūtu ar visām tās sekām. Ja diendienā redzam, ka var nesodīti drāzties automašīnā cauri pilsētai, kādā ātrumā tīk, ja narkotikas var lietot visu acu priekšā, ja stadiona tribīnē lamuvārdus var izbļaut pilnā balsī, ja par neatļautu gājienu rīkošanu sods ir simbolisks, ja suņus skraidīt pa parku un jūrmalu var palaist pēc sirds patikas, ja ļergu var brūvēt un pārdot, kam tik nav slinkums, ja?

Var jau teikt, ka tie ir sīkumi, tikai zems kultūras līmenis, nekas vairāk, taču, ja cilvēks šādus sīkus pārkāpumus sāk uzskatīt par ikdienišķiem, tad skaidrs, ka viņš jau ir uz starta līnijas nopietnākiem pārkāpumiem.

Droši vien tagad, kā savulaik teica, pieņems kādus mērus, tāpat kā atmodās pēc Talsu traģēdijas, taču esmu pārliecināts, ka drīz vien to aizmirsīs, un viss atkal ritēs pa vecam. Un tas ir pats briesmīgākais.

Andžils Remess