Kurzemes Vārds

13:36 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Atspēriena dēlītis tāds ļodzīgs

Pēteris Jaunzems

Mācībstunda bez maksas! Nupat televizoru ekrānos varam vērot, cik apņēmīgi Eiropas zemnieki Briselē protestē pret plānotajām reformām lauksaimniecības politikā, kas pastāvējusi 35 gadus. Lauku apsaimniekotāji satraukušies ne pa jokam. Eiropas savienība grasās atņemt viņiem finansiālo atbalstu. Lauksaimnieki skaidri saprot, ka bez subsīdijām pasaules pārtikas produktu tirgū nav dzīvotāji. Tādēļ atkāpties no savām prasībām netaisās. Pat tad, ja no viņiem policija kā no nikniem vilku suņiem norobežojas ar dzeloņstieplēm un ziemas laikā aplej ar ledaina ūdens šaltīm.

Mūsu zemniekos, cik iznācis par šo tematu runāt, aso sadursmju ainas izraisa divējādu attieksmi. Neviens, protams, neatbalsta izrēķināšanos ar demonstrantiem. Tajā pašā laikā Rucavas kartupeļu audzētājs Kārlis Vītols atzina, ka viņā labvēlīgu skaudību izraisa Eiropas savienības štābu ielenkušo zemnieku saliedētība. "Ja mūsu kartupeļu audzētāji kaut nedaudz no tās spētu iemantot, ir tad daudzas sasāpējušas problēmas varētu atrisināt. Protams, mierīgā ceļā," viņš sacīja.

Taču neba visiem mūsu lauksaimniekiem saprotamas liekas ielās izgājušo zemkopju prasības. "Kā viņiem trūkst? Izlutināti tik tālu, ka paši vairs nezina, ko grib," vēl vakar man teica kāds dzīves saērcināts lauku vīrs. Nevar nepiekrist arī viņam. Tajā ziņā, ka protestējošo rietumnieku dzīves un saimniekošanas līmenis ne tuvu nav salīdzināms ar tiem mazcerīgajiem apstākļiem, kādos jāstrādā un šobrīd pat ar rietumniekiem jau jākonkurē mūsu lauku ļaudīm. Ar valsts finansiālu atbalstu Latvijas lauksaimnieki līdz šim nav pārēdināti. Zemkopības ministrija subsīdijas tiem atvēl tikai otro gadu.

Nepilni divi desmiti miljoni latu. Kaut gan kopējā summa, uz papīra uzdrukāta, kādam varbūt izskatās iespaidīga, taču sadalot pa nozarēm, pa saimniecībām un daudzajām blakus vajadzībām, čiks vien paliek. Nav izslēgts, ka pie labas gribas pa visu valsti arī kādi ieguvēji ir sameklējami. Taču šoreiz runa nav par tiem, kas, citus pabīdot nost, pirmie piespraukušies pie siles. Tādi malači bija un būs. Taču kopainu izmainīt viņi nespēj. Subsidēšanas mērķiem jābūt nozīmīgākiem. Jāveicina novārdzinātās lauksaimniecības atmoda. Kā aizvakar izskanēja Zemnieku savienības Liepājas nodaļas konferencē, subsīdijām jāsekmē ģimeņu, nevis lielsaimniecību veidošanās laukos. Citiem vārdiem sakot, šī naudiņa ir jāizlieto, lai lauku cilvēki varētu sēt un audzēt ar drošu sirdi un viņiem nebūtu jādreb neziņā par rītdienu. Pagaidām tas tā nav.

Nupat Lauksaimniecības departaments savācis pērn subsidēto zemnieku pārskatus par aizvadītā gada darbības rezultātiem. Analizējot tos, direktors Andris Bitenieks secināja, ka nekas liels nav mainījies. Augkopībā rajona zemnieki saņēmuši tikai dažus tūkstošus latu. Kaut cik jūtams pērn bijis vienīgi atbalsts lauksaimniecības mašīnu iegādē, taču tur tas bijis ārkārtīgi nepieciešams, jo līdzšinējā tehnika ir pārmēru nolietota. Tā kā gada beigās strauji samazinājās to cenas, iegādāts lielāks daudzums Baltkrievijā ražotu traktoru. Bet "Valmet" dārgos skaistuļus pagaidām varējuši atļauties tikai divi rajona zemnieki. Diezgan lielas subsīdiju summas iztērētas šķirnes lopu ievešanai, tomēr šajā jomā piedzīvota neveiksme, jo no Holandes atvestajām raibaļām atklājusies nelāga slimība. Vēl neesot zināms, kā viss beigsies. Patlaban ievazāto kaiti pārbaudot trīs valstu laboratorijās.

Atspērienam raudzītais subsīdiju dēlītis izrādījies ļodzīgs arī tāpēc, ka neveiksmīgs bija pērnais ražas gads. Tādēļ uzspiestos banku kredītus paņēmušie zemnieki nu nezina, kā atdot aizņēmuma procentus. Minētās pazīmes rāda, ka attieksmē pret laukiem mūsu varai, gluži tāpat kā ES prātvēderiem, daudz kas aši jālabo.