Kurzemes Vārds

13:44 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skola - pārmaiņas, procesi, attīstība

Maziem bērniem - iespēju augt un attīstīties

Daina Meistere

Bērnu drošībai

Saruna par Centra sākumskolas vietu pārējo Liepājas izglītības iestāžu vidū mums ar direktori Veru Špaku nesākās tā, kā sākumā bija iecerēts. Jo visu Latviju bija pāršalcis briesmīgais notikums Gulbenes bērnudārzā, kur kāds varmāka nogalināja audzinātāju un trīs mazuļus. Kā pasargāt mazos cilvēkbērnus no iespējamām traģēdijām vismaz tajā laikā, kamēr viņi atrodas pieaugušo uzraudzībā - mājās, skolā, bērnudārzā?

- Kad atnācām uz šo ēku, un tas bija pirms septiņiem gadiem, pirmā doma man bija, kā to piemērot skolas vajadzībām, kā iekārtot tā, lai mazie bērni te justos droši un neapdraudēti. Kā radīt drošību skolas iekšpusē, kur stāvās kāpnes ved no stāva uz stāvu, un no tās izejot. Skola atrodas ietves un ielas malā, un kādi tik notikumi nav bijuši, kas tik nav vēlējies tajā ienākt! Mēs skolu iekārtojām tā, ka pa kāpnēm nevar ne nokrist, nedz arī pa margām nošļūkt. Un pirmais noteikums ienākot ir, ka pa skolu nedrīkst staigāt sveši. Katram ienācējam ir jāpiesakās pie dežuranta, paskaidrojot, ko viņš vēlas, arī vecākiem. Un, paldies Dievam, mums nav bijuši gadījumi, kad mūsu skolēnus kāds apzog vai citādi apdraud.

Ieaudzināt pašapziņu un paškritiku

Centra sākumskola izveidojās 1992.gadā, kad uz ēku K.Ūliha ielā 33 pārcēlās mācīties 1.vidusskolas sākumklašu skolēni.

- Uzskatu, ka izglītība - tā ir personības brīvība. Un visam, kas notiek skolā, ir jānotiek skolēnu interesēs. Svarīgākā mums ir personības attīstība, un tā tiek veicināta gan mācību stundās, gan veidota ārpusstundu darbā, - teica direktore. - Pa šiem septiņiem gadiem esam atmetuši to, kas nav attaisnojies, un palikuši pie galvenā. Un tas ir - mācīt skolēnus mācīties, mācīt pielietot iegūtās zināšanas praktiskajā darbā, netradicionālos uzdevumos un veicināt viņu radošo darbību. Kā arī audzināt latviskumu un tēvzemes mīlestību. To esam paturējuši par sava darba pamatu. Viss - gan mācību, gan ārpusklases darbs ir virzīts, lai attīstītu skolēniem pozitīvu mācību motivāciju, lai audzinātu atbildību, un galvenais - augstu pašapziņu. Un vēl - lai viņi prastu būt paškritiski, lai viņiem būtu pilsoniskā apziņa, lai saprastu ētisko vērtību nozīmi.

Elitāra skola - jā vai nē?

Jautājums par elitārām mācību iestādēm un to, kas tās tādas, tagad ir aktuāls. Liepājā viena no tādām varētu būt Centra sākumskola. Ar savām tradīcijām, ar saviem skolotājiem, ar to, ka vecāki vēlas savu bērnu sūtīt tieši šeit, zinot, ko viņš iegūs, zinot, ka pēc sākumskolas beigšanas mazais tālāk dosies mācīties uz 1.vidusskolu, kura prestiža ziņā tāpat ir pilsētas mācību iestāžu "galvgalī".

- Varētu tā būt, jo mums ir spēcīgs skolotāju kolektīvs, kurš nav mainīgs. Skolotājiem ir milzīga vēlēšanās strādāt, papildināt savas zināšanas, cik nu viņiem līdzekļi atļauj, lai varētu ieviest visu jauno savā darbā. Un rezultāti ir labi kā mācību, tā ārpusklases darbā, - teica direktore. - Bet es domāju, ka mūsu skolai liedz attīstīties tas, ka esam mazo bērnu skola - sākumskola, un pret to ir tāds iesīkstējis uzskats: ja jau mazie bērni, tad arī vajadzības ir mazākas, vajag mazāk līdzekļu attīstībai. Mums trūkst naudas grāmatu iegādei, darba burtnīcas arī ir dārgas, tās jāpērk pašiem vecākiem. Mums skolā nav arī neviena datora. Zināmā veidā mūs ierobežo arī tas, ir noteikts zināms koeficients katram skolēnam, un sākumklašu bērniem tas ir vismazākais. Ja skolā ir visas trīs pakāpes - sākuma, pamata, vidusskola, tad arī tas ir savādāk. Bet man šīs naudiņas ir ļoti maz. Daudz esmu domājusi un rosinājusi šo lietu pārskatīt, bet man atbildi neviens nav devis. Tātad iespēja attīstīties ir ļoti maza. Kauns teikt, ka mums ir tās pašas mēbeles, ar kurām pirms septiņiem gadiem atnācām no 1.vidusskolas. Pa šo laiku bērni, kuri iestājas skolā, kļuvuši augumā lielāki, vecāki man pārmet, ka mazie stundu laikā spiesti sēdēt nepiemērotos solos un uz salauztiem krēsliem.

Direktora vietnieces ārpusstundu darbā Vita Pētersone un mācību darbā - Dace Bunka šo jautājumu uztvēra šādi.

- Mēs uzņemam savā skolā visus bērnus, kuri dzīvo mikrorajonā, - teica Dace Bunka. - Mums nav nekāda spējīgāko vai bagātāko vecāku atvašu izlase.

Direktore Vera Špaka vēl piebilda, ka skolā tikai apmēram vienu trešdaļu skolēnu var pieskaitīt pie turīgo vecāku atvasēm, skolā apmēram deviņdesmit skolēniem pienākas brīvpusdienas.

- Esam elitāra skola laikam tādā ziņā, ka mūsu audzēkņi tiecas pēc kultūras, viņi tik labprāt iet uz teātra izrādēm, uz bērnu filmām, nemaz jau nerunājot, ka mums skolā tiek veidotas un koptas latviskās tradīcijas, ka mēs piedalāmies dažādos ārpusskolu konkursos un tajos iegūstam labas vietas, - papildināja Vita Pētersone. - Mēs veidojam skolu, kuru atcerēsies arī tad, kad tā jau būs pabeigta.

Vecāki neizrāda interesi bērna spēju attīstībā

Centra sākumskola - vieta, kur mācās mazie skolēni, tātad, jādomā, šeit saiknei ar audzēkņu ģimenēm, ar viņu vecākiem vajadzētu būt īpaši ciešai. Vai tā ir?

- Mums tā ir cieša, audzinātājiem ir ciešas saites ar vecākiem, - piekrita direktore. - Mēs arī darām ļoti daudz, lai vecākus piesaistītu skolai. Bet es jūtu, ka ar katru gadu šīs saites paliek vājākas. Neprotu pat izskaidrot, kāpēc tā notiek, varbūt sabiedrībā notiekošo procesu iespaidā? Vecāki ir ļoti ieinteresēti atdot bērnus skolā, bet pēc gada, kad jau bērns sāk apmeklēt 2.klasi, mammas un tēti vairs negrib nākt uz skolu. Uzskatu, ka mūsu skolā mācās ļoti daudz talantīgu bērnu un mums ir skolotāji, kuri var šo intelektu izkopt, lai gan mums ir tikai tāfele un krīts. Bet vecāki nav ieinteresēti, lai skolotājs strādātu ar šo apdāvināto bērnu, neatbalsta skolotāju, nemudina savu dēlu vai meitu apmeklēt papildnodarbības. Bet pulciņi tiešām ir daudzveidīgi, gan saistīti ar mācību vielu, mums ir daudz metamātikas pulciņu, lai vēlāk bērns, pārejot uz 1.vidusksolu, varētu turpināt mācīties klasēs ar matemātisko novirzienu, gan ir pulciņi, kas attīsta bērnu spējas estētiskā, ētiskā, mākslinieciskā virzienā.

Skolotāji mācās, lai mācītu bērnus

Šodienas skola un arī skolotāji vairs nevar būt pasīvi un darīt visu pa vecam, braukt, tā teikt, pa vecajām sliedēm. Lai iegūtu un saglabātu savas skolas individualitāti, Centra sākumskolas skolotāji izstrādā savas programmas un piedāvā tās kā mācību stundas un kā fakultatīvas nodarbības. Trīs pedagoģes - Vita Pētersone, Ilze Kučinska un Ina Neulāne - izstrādājušas kristīgās ētikas un morāles fakultatīvo mācību kursu. To pašlaik izvēlējušās 9 klašu kopas (pavisam skolā ir izveidotas 16 klases), divas klases par alternatīvu mācību priekšmetu izvēlējušās ētiku.

Savu mūzikas programmu radījuši dziedāšanas skolotāji Ingeborga Vindava, Juris Ločmelis un Antra Berga, šī programma sevī ietver puiku sagatavošanu dziedāšanai zēnu korī. Veselības mācības programmu savukārt sagatavojusi skolotāja Inta Bunka un māca šo priekšmetu 3. un 4. klasē.

Bet skolotāja Ilona Lesiņa jau otro mācību gadu veido skolas gadagrāmatu. Šī ideja aizgūta, viesojoties citu pilsētu mācību iestādēs, savukārt tagad par Centra sākumskolas gadagrāmatu ieinteresējušies citu skolu kolēģi. Jo tā ir tāda laba lieta, kur paaudžu paaudzes vēlāk varēs redzēt, kā skolā notikuši konkursi, koncerti, kā skolēni kopuši savas skolas tradīcijas, kā iekļāvušies pilsētas un visas Latvijas notikumu ritējumā.