Kurzemes Vārds

10:04 Otrdiena, 17. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Somu arhitekta un dizainera Alvara Ālto100 gadu jubilejas izstāde Liepājā

Indra Imbovica

Piektdien Vēstures un mākslas muzejā atklāja izcilā 20. gadsimta somu arhitekta un dizainera Alvara Ālto 100. jubilejai veltīto izstādi. Tā tapa ar SIA "Rannila Steel Latvija", kas izplata mājbūvniecības materiālus, un Somu vēstniecības Latvijā atbalstu. Ekspozīcijas kompaktums un strikti pārdomāts izkārtojums fotodokumentos, maketos, "dzīvā" videomateriālā televīzijas ekrānos un dizaina uzskatāmie piemēri - dažādie krēsli - dod labu pārskatu par šī slavenā somu arhitekta mantojumu, kas atstājis ietekmi uz vismaz divām arhitektu paaudzēm ne tikai šajā skandināvu zemē.

Atklāšanā uzrunājot domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, klātesošos Liepājas arhitektus, māksliniekus, mācību un kultūras iestāžu vadītājus, citus interesentus, Somijas vēstniecības Latvijā otrā sekretāre Paivi Laine izteica gandarījumu par šo sadarbību ar muzeju un Liepāju (pāris gadus atpakaļ šeit bija somu jēgeriem veltīta izstāde) un izteica cerību, ka tā turpināsies arvien daudzpusīgāka. Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks turpināja šo domu, izteiktdams cerību, ka Somijas un Liepājas kontakti un sadarbība paplašināsies ne tikai kultūras jomā, bet arī saimnieciskajās sfērās, kā draudzības zīmi pasniedzot dāvanu - tikko iznākušo "Liepājas arhitektūras gadagrāmatu".

Kas tad ir Alvars Ālto , kāda ir viņa ietekme arhitektūrā un dizainā un ko viņš atstājis? Ālto tulkojumā esot liels vilnis. Tātad Lielais Ālto dzimis 1898. gadā, kad Somija vēl bija ķeizariskās Krievijas sastāvā. Arhitektūras fakultāti viņš beidza 1921. gadā, tolaik lielākā daļa ziemeļvalstu arhitekti jūsmoja par 20. gadu Itālijas renesances arhitektūras mākslu, īpaši mazo pilsētu "arcitettura minore", kuras raksturīgākās iezīmes bija vienkāršība un lietišķums. Bet drīz vien Alvars Ālto kļuva par kosmopolītisku pionieri somu arhitektūrā. Kad divdesmito trīsdemito gadu mijā valdīja klasiskais stils, Ālto projektēja (1929. - 1933.) Paimio sanatoriju, kas jau pieteica sevi kā moderna Eiropas ēka. Kad trīsdesmito gadu beigās pārējā Somija tikai sāka iepazīties ar funkcionālismu, Ālto projektētā Villa Mairea demonstrēja savu ceļu, apvienojot tradicionālās somu projektēšanas tradīcijas ar jaunās arhitektūras formas valodu.

Pēc Otrā pasaules kara Somijā daudz cēla dzīvojamās ēkas, Ālto piedāvāja gatavo ēku ražošanai koku māju projektus. Piecdesmitajos gados tika radīti gandrīz visi Alvara Ālto ievērojamākie darbi. Sāynātsalo pilsētas dome kļuva par jaunās somu arhitektūras simbolu, kas guva ievērību ārzemēs. Tai sekoja daudzi citi darbi, tostarp Helsinku kultūras nams , kas veido trīs, pēc formas dažādas, taču saskaņotu ansambli veidojošas ēkas; biroju telpas, lielā kongresu un koncertu zāle un lekciju zāles. Jau no tālienes izliektās ārējās sarkano ķieģeļu sienas vēsta par šīs ēkas oficiālo raksturu. Kā pilsētas arhitekts Avars Ālto nebalstījās uz iepriekšējo gadu būvēšanas teoriju, nedz arī uz ideālpilsētu paraugiem.

Kā dizainers A.Ālto mazām, ikdienišķām lietām veltīja tikpat lielu uzmanību kā veselu pilsērtu centru objektiem. Vēl 30. gados viņš veiksmīgi variēja ar stikla organiskajām formām. Vēsturē iegājusi viņa 1936. gadā darinātā slavenā brīvās formas Savojas vāze. Arhitekta interesi saistīja mēbeļu dizains, krēsla kāju viņš dēvēja par kolonas mazo māsu. L - kāju krēsli kļuva par Vīburgas bibliotēkas , bet X - kāju - par Nacionālo pensiju institūta simbolu. Pirmās viņa izgatavotās mēbeles bija unikāli roku darbi, bet vēlākie krēsli, tostarp šodien arī pie mums tik pazistamie trejkāji, ražošanā ir vēl tagad.

Alvaram Ālto bija ievērojami darba piedāvājumi no ārzemēm. Sākot ar 20. gadu beigām viņa birojs kļuva par starptautisku tikšanās centru. Viņa projekti uzvarēja daudzos konkursos, viņš lasīja lekcijas Somijas un vairākās ārvalstu augstskolās. Alvaram Ālto pieder vārdi: "Mana zeme ir Eiropa. Taču mūs visus ierobežo tradīcijas, kas saistītas ar klimatu, apstākļiem, to traģēdiju un komēdiju kvalitāti, kurās mēs piedalāmies".

Alvars Ālto bija ne tikai vairāku Somijas radošo savienību un zinātņu akadēmiju, bet arī Lielbritānijas, Itālijas, Brazīlijas Austrijas Zviedrijas ASV, Norvēģijas, Izraēlas, Peru un vēl dažādu citu valstu akadēmiju Goda biedrs, Goda doktors, kā arī Dānijas, Lielbritānijas un Vācijas akadēmiju Goda korespondētājloceklis un Itālijas un Francijas Arhitektūras akadēmijas korespondētājloceklis. Neskaitāmi ir viņa apbalsvojumi.