Kurzemes Vārds

18:59 Ceturtdiena, 5. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Top pilsētas budžeta projekts

Veselība un kultūra: eksistēt vai attīstīties?

SARMĪTE PUJĒNA

Turpinot iepazīties ar topošo pilsētas budžeta projektu, uz sarunu aicinājām Veselības aprūpes komisijas priekšsēdētāju Astru Jansoni un Kultūras komisijas priekšsēdētāju Ainu Krauči.

Veselības aprūpē finansējums nāk no valsts, stāsta A.Jansone, un to saņem caur slimokasi. Finansējumu caur slimokasi saņem Vecliepājas, Jaunliepājas un Tosmares primārās aprūpes centri; Centrālā slimnīca; bērnu stomatoloģijas nodaļa; Neatliekamā medicīniskā palīdzība un sanitārais transports; Tuberkulkozes dispansera un Narkoloģiskā dienesta ambulatorās daļas. Šogad finansējums ir pagājušā gada līmenī, un, kamēr budžets nav apstiprināts, katru mēnesi veselības aprūpes iestādes saņem vienu divpadsmito daļu no gada budžetā paredzētās summas. Uz vienu iedzīvotāju tiek rēķināts 21 lats un 40 santīmi, kas gadā Liepājai kopumā veido summu 2 miljoni 100 tūkstoš latu. 142 000 latu katru mēnesi tiek tērēti medicīnas darbinieku algām, vidēji 10 000 - atvaļinājumiem.

Šā gada projektā ir iekļauts arī pašvaldības finansējums, proti, 228 923 lati, kas paredzēti Vecliepājas primārās aprūpes centra fasādes remontam (15 000 latu), Centrālās slimnīcas katlu mājas rekonstrukcijai iztērētā kredīta atmaksai (20 000 latu), Neatliekamās medicīniskās palīdzības remontam un Centrālās slimnīcas jumta remonta pabeigšanai (113 777 lati), kā arī sanitārā transporta un aprīkojuma iegādei (80 000 latu). Remonti vispār ir viens no "sāpīgākajiem" jautājumiem, runājot par jebkuru medicīnas iestādi.

Pērn pašvaldība piešķīra 200 000 latu medicīnas iestāžu apkures parādu segšanai, kas vilkās līdzi no1993.gada, un 5000 latu Infekcijas nodaļas remontam. Teorētiski pašvaldībai vajadzētu rūpēties arī par to, lai cilvēkiem medicīniskā palīdzība būtu pieejama, respektīvi, lai ceļi, kas ved uz ārstniecības iestādēm, būtu izbraucami. Bet baidos, ka, piemēram, Grīzupes iela, pa kuru neatliekmās palīdzības mašīnas un sanitārais transports brauc katru dienu, arī šogad paliks tikpat bedraina.

Diemžēl ar to, ko veselības aprūpei piešķīrusi valsts un pašvaldība, nepietiek. Jau janvārī veidojās budžeta deficīts - pietrūka 44 400 lati. Tas saistīts galvenokārt ar starprajonu norēķiniem: teiksim, slimnieks ārstējies citā pilsētā, cilvēks cietis nelaimes gadījumā un nokļuvis Kuldīgas nevis Liepājas slimnīcā utt.

Slimokase apmaksā pakalpojumus, bet ne attīstību. Taču iekārtas nolietojas un noveco - gan laboratorijās, gan citur, bet naudas jaunām un modernām iekārtām nav.

Plānojot brīvā laika, sporta un kultūras nozares šā gada ieņēmumus un izdevumus, katrai iestādei bija finansistu dots kontrolskaitlis - apmēram pagājušā gada līmenī, pie kura tad nu vajadzēja "piedzīt" savus plānotos ciparus. Finansu pārvalde bija arī darījusi zināmu, ka plānotā izdevumu daļa šim gadam ir par četriem procentiem lielāka nekā pagājušajā gadā.

Dažām iestādēm, piemēram, Fiziskās kultūras un sporta nodaļai, Liepājas teātrim, firmai "Pūt, vējiņi!", kā redzams no projekta, nav plānots pieaugums virs dotā kontrolskaitļa. Nelielu un, manuprāt, pamatotu pieaugumu ieplānojis Lejaskurzemes tūrisma informācijas birojs, jo šī nozare tomēr attīstās, un tur ir jāiegulda līdzekļi. Lielu pieaugumu - 4000 latu - plānojis Jaunatnes centrs. Šāds kāpums tik mazai iestādei pēc Kultūras komisijas ieskata ir nedaudz pārspīlēts. Vislielākais pieaugums - par 34 tūkstošiem - iecerēts Tautas mākslas un kultūras centram. Skaidrs, ka šī iestāde var pierādīt, kāpēc viņiem šāds milzīgs kāpums nepieciešams, un kur viņi šos līdzekļus liks. Taču skaidrs arī, ka tik milzīgu summu vienai iestādei Kultūras komisija nevarēja akceptēt. Tāpēc mēs vienojāmies par kompromisu, un Kultūras komisijas piedāvātās izmaiņas esam likuši priekšā Budžeta komisijai. Lai arī summa nebija liela, komisijas iebildumus izraisīja arī Liepājas simfoniskā orķestra vēlme no budžeta segt zaudējumus, kas radušies tādēļ, ka samazinājies maksas pakalpojumu skaits. Par trim tūkstošiem pārsniegt piedāvāto kontrolskaitli bija ieplānojis Liepājas Leļļu teātris, bet komisija uzskatīja, ka šāda prasība nav pamatota. Mums izdevās vienoties ar direktoru, un viņš piekrita komisijas argumentiem. Ja salīdzina Leļļu teātra budžetu, piemēram, ar tādas milzīgas kultūras iestādes kā Vēstures un mākslas muzejs budžetu, redzams, ka starpība nav gluži atbilstoša: muzejam 74 000, leļļu teātrim - 33 000. Muzejs ir ēka, kurai nepieciešami kapitālieguldījumi, vajadzīgi atbilstoši apstākļi visu bagātību glabāšanai utt.

Manuprāt, budžeta projekts ir netaisns pret bibliotēkām. Es un arī Kultūras komisija iebilst pret to, ka bibliotēkām liek samazināt plānoto budžetu. Pērn bibliotēku budžets bija 148 000 latu, šogad esam ieplānojuši tikai 147 000, bet mums piedāvā samazināt budžetu vēl par septiņiem tūkstošiem! Iespējams, ka Budžeta komisija spriež tā - pērn bibliotēkām bija nepieciešams vienreizīgs ieguldījums kā bibliotēku automatizācijā, kas prasīja diezgan lielu naudu, tātad šogad tik daudz vairs nevajadzēs. Automatizācijai tiešām tik daudz nevajadzēs, jo darbs ir iegājis ritmā, taču pērn mēs bijām spiesti no daudzkā atteikties, piemēram, ir pārtraukts 1996.gadā uzsāktais reģionā lielākās - Centrālās zinātniskās bibliotēkas - kapitālais remonts. Bez tam šogad ir pieņemts Bibliotēku likums, kas paredz bibliotēku akreditāciju. Akreditācija, savukārt, paredz finansu ieguldījumus un atbilstošu materiāli tehnisko bāzi. Turklāt bibliotēku apmklētāju skaits aug ļoti strauji - pērn mums bija 26 tūkstoši jaunu lasītāju, bet pavisam - 260 000 apmeklējumu, grāmatu izsniegums jau sniedzas pāri miljonam - tas nozīmē, ka mums ir jāattīstās.

Domes Izglītības un kultūras pārvaldes Kultūras nodaļa ir izstrādājusi atsevišķu budžeta projektu dažādiem šāgada kultūras sarīkojumiem - koru salidojumiem, mūzikas festivāliem, tradīciju sarīkojumiem utt. Arī šis budžets ir veidots, piedaloties Kultūras komisijai. Finansisti pēc tam to koriģē, un summas diemžēl tiek samazinātas. Tā nu tas ir - naudas nekad nav tik, cik vajag. Tāpēc nereti pilsētā dzird, ka kultūras komisija neatbalsta vienu vai otru, vai trešo projektu. Kaut gan var pārmest arī māksliniekiem, kuri neprot vai negrib šos projektus jau gada sākumā iesniegt Izglītības un kultūras pārvaldei. Līdz ar to mums nav pamata iekļaut šīs summas budžetā. Kā tādu paraugu atceros Lotara Džeriņa iesniegto pilsētas dzimšanas dienai veltītā ērģeļmūzikas koncerta projektu. Arī Šakales kundze bija iesniegusi ļoti labi izstrādātu projektu operas "Orfejs" izrādēm ārpus Liepājas. Projektus ir jāprot izstrādāt!

Ainas Kraučes vēlme, runājot par savas "neprioritārās nozares" - kultūras - šā gada budžeta projektu, ir pieticīga: kaut nu Budžeta komisija vismaz šo deklarēto četru procentu pieaugumu ņemtu vērā attiecībā uz visām kultūras iestādēm. Ja mēs varētu rēķināties kaut ar minimālu, bet tomēr pieaugumu, uzskata A.Krauče, tad jau varētu runāt ne tikai par eksistenci, bet arī par attīstību. Jācer, ka deputāti to sapratīs.

P.s. Vakar vēl nebija apkopoti ceturtdien notikušās Budžeta komisijas sēdes rezultāti, taču Finansu pārvaldes vadītāja D.Gertsones kundze apgalvoja, ka bibliotēku budžets tomēr netikšot samazināts, un finansējums paliks pērnā gada līmenī.