Kurzemes Vārds

05:08 Trešdiena, 8. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Koks ar diviem galiem

Anda Pūce

Tuvojas pirmais Latvijas Jaunatnes kongress. Vakar Daugavpilī ap 70 jauniešu pulcējās uz konferenci, lai sagatavotos kongresam. Līdzīgas Jaunatnes konferences jau notikušas arī Liepājā un rajonā. Konferences rīkotāji, gatavojoties konferencēm, apzināja problēmas, kas jauniešiem aktuālas. Ja ne paši, tad vismaz pieaugušo (ja tā var teikt, jo arī jaunieši jau vairs nav bērni) mudināti, jaunieši sākuši apzināties savu vietu sabiedrībā. Diskusijās par jaunatnes problēmām tiek iesaistītas arī dažādas amatpersonas, taču liekas, ka vairumā gadījumu jaunieši piespiež viņus ieklausīties savās problēmās. Tā, piemēram, uz pirmo Liepājas rajona jaunatnes konferenci ieradās tikai aptuveni puse rajona pašvaldību vadītāju. Daļa bija apslimusi, daļa devusies uz citiem, svarīgākiem (kā vismaz pašiem šķita) sarīkojumiem. Tomēr daudzi pašvaldību vadītāji, ko Liepājas rajona padomes sēdē aptaujāja Liepājas rajona Skolēnu interešu centra vadītāja Tamāra Štrausa, jau labu laiku pirms konferences bija stingri nolēmuši uz to neierasties. Vai viņiem pagasta jauniešu domas un problēmas nešķiet svarīgas?

Pašvaldību vadītāji bilst, ka papildus saviem pienākumiem, viņi neuzņemoties vēl arī rūpēties par jauniešiem. Vairumā pagastu šīs rūpes aprobežojas ar rūpēm par skolu, taču gan pedagogi, gan paši jaunieši ir uzsvēruši, ka viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka jaunieši, pārkāpjot skolas slieksnim, nevar atrast savu vietu sabiedrībā. Viņiem pietrūkstot pašvaldības atbalsta tālākai dzīvei. Tie rajona jaunieši, kas dodas mācīties, nevar gaidīt nekādu finansiālu atbalstu no pašvaldības. Tie, kas sāk strādāt, necer saņemt dzīvokli. Vairums pašvaldību nesniedz nekādu palīdzību jaunajām ģimenēm. Tikai daži pagasti atļāvušies piešķirt pabalstu jaunlaulātajiem, vairākās vietās pašvaldība prēmē jaundzimušo vecākus. Taču tas nenotiek visur.

Tas nu ir kā koks ar diviem galiem. Pagastos jau šobrīd ir ievērojams jauniešu trūkums. Jaunieši darba meklējumos dodas uz Liepāju, vēlāk cenšoties atrast arī dzīves vietu pilsētā. Pagastā paliek tikai tie, kam te ir darbs, kā arī pensionāri. Pašvaldības kļūst arvien vecākas, tādēļ arī sociālajiem pabalstiem atvēlētās summas tiek tērētas pensionāru pabalstiem. "Neko vairāk mēs nevaram atļauties," sacīja kāda pagasta sociālā darbiniece. Taču, ja pašvaldība atvēlētu kādu naudiņu arī jauniešiem, iespējams, ka viņi paliktu dzīvot pagastā, sūtītu savus bērnu pagasta skoliņā, iekārtotu dzīvokli pagasta mājā, turpinātu iepirkties pagasta veikalā, dotos uz pagasta kultūras namu utt. Turklāt, arī gadījumos, kad cilvēks strādā Liepājā, bet dzīvo rajona pašvaldībā, ienākumu nodokļa straumīte plūst uz rajonu.

Pašvaldību vadītāji sūkstās, ka pagastos trūkst darbavietu, ko piedāvāt jauniešiem. To secinājuši arī, piemēram, Nīcas vidusskolas skolēni, kas veica pētījumu par pagasta darba tirgu. Īpaši grūti Nīcā atrast darbu esot tieši jauniem vīriešiem. Daudzas pašvaldības sākušas šo problēmu risināt - projekti, kas radītu jaunas darba vietas, top Dunikā, Rucavā un citviet. Diemžēl pašvaldības nerūpējas, arī lai laikus sagatavotu nepieciešamos speciālistus. Jaunieši, kas dodas studēt, netiek stimulēti izvēlēties tās speciālitātes, kas ļautu viņiem vēlāk strādāt pašvaldības labā.

Lai risinātu šīs un citas jauniešu problēmas, izstrādāta Valsts jaunatnes politikas koncepcija. Tajā minēti arī pašvaldību pienākumi, rūpējoties par jaunatni, taču ir kāda problēma - koncepcijai nav likuma statuss, pašvaldībām jāpieņem zināšanai šai dokumentā rakstītais. Tātad reāli tik drīz nekas nemainīsies, un vēl ilgi jauniešiem būs jācīnas par savu vietu sabiedrībā pašiem.