Kurzemes Vārds

06:02 Svētdiena, 5. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls

Zviedru mūzika un Diāna Ketlere

Aija Engelmane

Ar zviedru mūzikas plašu panorāmu no 18. gadsimta līdz mūsdienām iepazīstinās pianists Bengts Lundins. Pazīstamākais zviedru komponists Latvijā ir Vilhelms Stenhammars (1871.-1927.). Viņš darbojies arī kā pianists, bijis ilgus gadus Gēteborgas simfoniskā orķestra diriģents. Klavierēm rakstījis samērā daudz - gan sonātes, gan fantāzijas.

Zviedru klaviermūzikas romantiskā stīga ir Franca Bervalda (1796.-1868.) skaņdarbi. Ilgāku laiku dzīvojot Vācijā, ticies arī ar F.Mendelsonu, kas uz viņu atstājis lielu iespaidu. Koncertā dzirdēsim F.Bervalda "Fantāziju par divām zviedru tautas tēmām". Mūsdienu zviedru klaviermūziku pārstāvēs Henrika Strindberga (dzim. 1954.g.) četri skaņdarbi, kuros varētu būt arī kas avangardisks.

Piektdienas koncertā uzstāsies arī viešņa, kura ieradīsies no Anglijas, kaut dzimusi un augusi Latvijā. Tā ir mūsu Nacionālās operas solista Vladimira Okuņa meita Diāna Ketlere. Viņa dzimusi 1971. gadā, piecu gadu vecumā uzsākusi klavierspēles studijas. Ar izcilību absolvējusi LMA profesora Teofila Biķa klasi, dažus gadus studējusi arī Zalcburgas Mocarta akadēmijā pie profesora K.H.Kamerlinga. Tālāk seko Londonas karaliskā Mūzikas akadēmija, kuru D.Ketlere absolvē 1996. gadā, saņemot augstāko Akadēmijas apbalvojumu izpildītājmākslā. Arī pašreiz jaunā pianiste dzīvo un strādā Londonā, regulāri koncertējot arī Austrijā, Beļģijā un Itālijā.

Izvēlētā solo programma ir ar noslieci uz visu pianistu iecienīto romantismu, kaut arī ar visai reti spēlētu repertuāru. Tā, piemēram, Edvarda Grīga orķestra svīta "No Holberga laikiem" būs klavieru pārlikumā, pie mums nespēlēts opuss ir čehu komponista Laoša Janačeka (1854.-1928.) 1. sonāte klavierēm ar neparastu divdaļīgu uzbūvi - 1. Priekšnojautas, 2. Nāve. Savukārt tango meistars Astors Piacolla ir iekarojis arī pianistu repertuāru un būs pārstāvēts ar divām etīdēm.

Trešdienas vakarā Graudu ielas koncertzāle atkal uzbangoja varenos aplausos. Jevgeņijs Rivkins ar savu spēli it kā notrauca putekļus no štampiem apaugušā M.Musorgska cikla "Izstādes gleznas" izpildījuma. Neparasti spilgti, kontrastu bagāti veidojās svītas tēli. Dažbrīd akcenti bija ļoti asi ("Rūķis", "Mājiņa uz vistas kājas"), bet visa vainagojums bija orķestrālā varenībā tvertais noslēgums - "Varoņu vārti" ar grandiozām zvanu skaņām.

Izsmalcinātajā impresionisma skaņu pasaulē Andrejs Ivānovičs. Kaut arī Kloda Debisī prelūdiju otrā burtnīca ir daudz komplicētāka un racionālāka par pirmo, klausītājus apbūra pianista netveramais maigums ("Migla", "Terase mēness gaismā") un virtuozitāte ("Uguņošana"). Jaunatklājums bija R.Ščedrina baleta "Anna Kareņina" divi fragmenti. Piedevās - klausītājiem medus maize - F.Lista "Kampanella" un gabaliņš no P.Čaikovska baleta "Riekstkodis".