Kurzemes Vārds

19:35 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Festivāla romantiski groteskie noslēguma akordi

Aija Engelmane

Kad svētdien pēdējo reizi baudīsim šā festivāla mūziku, tajā dominējošās būs romantiskās noskaņas.

Tāds ir Fēliksa Mendelszona-Bartoldi 2.klavierkoncerts, ko dzirdēsim Diānas Ketleres sniegumā. F.Mendelszons-Bartoldi, pateicoties brīnumbērna talantam un neatlaidībai, jau tīņa gados bija labi izglītots komponists, pianists un diriģents. Pateicoties viņam, Eiropa no jauna atklāja sev J.S.Baha ģēniju, viņa rosināta tiek atvērta pirmā Vācijas konservatorija Leipcigā. Mūzikas ziņā F.Mendelszonu-Bartoldi varētu nodēvēt par romantisko klasiķi, formu skaidrība apvienojas ar melodijas plastiku, fantastikas sižetiem un tembra meklējumiem. Ar nepatiku komponists izturējās pret tolaik valdošo tukšo virtuozitāti klaviermūzikā. Viņš rakstīja: "Pianisti - virtuozi man sagādā maz prieka. Gluži tāpat kā akrobāti vai virves dejotāji, kad šķiet, ka viņi tūlīt nolauzīs kaklu. Taču klavieru akrobāti neriskē ar savu dzīvību, bet gan ar mūsu ausīm." Tāpēc F.Mendelszons-Bartoldi pretēji briljantām raksta "Nopietnās variācijas", bet savos klavierkoncertos tiecas pēc vienkāršības un emocionalitātes vienlaikus.

Romantiski aizraujošs ir Sergeja Rahmaņinova astoņpadsmit gadu vecumā rakstītais Klavierkoncerts, ko autors apzīmē ar op.1. Temperaments un lirisms nodrošināja šai mūzikai labus panākumus, tomēr komponists nebija apmierināts un 1917.gadā vēlreiz atgriezās pie šī koncerta. Viņš to pamatīgi pārveidoja, piešķirot solista partijai pilnīgāku skanējumu, bagātinot harmoniju, izmainot instrumentāciju. Pirmās daļas patētika, krieviskais lirisms atklājas ar virtuozu vieglumu un pārliecību. To nomaina melanholijas cauraustā lēnā daļa, bet fināls ir rotaļīguma un dzīvesprieka pilns.

Pirmo reizi visā festivāla vēsturē Andreja Ivanoviča interpretācijā skanēs Sergeja Prokofjeva 5.klavierkoncerts. Tas komponēts 1932.gadā, neilgi pirms atgriešanās dzimtenē, kad ārzemēs bija pavadīti piecpadsmit gadi. Tas bija jaunu stilistisku meklējumu laiks komponista dzīvē. "Es meklēju vienkāršību, bet visvairāk baidījos, lai šī vienkāršība nebūtu "vecu formulu atgremojums". Es tiecos pēc jaunas vienkāršības." Bet tas iznāca visai sarežģīti. 5.koncertam ir neparasta piecdaļīga uzbūve. Pirmajā daļā valda sasprindzināta enerģija ar neatlaidīgu klavieru ritmu, arī nākamā daļa ar metālpūšamo instrumentu bagātīgu izmantojumu nedod atelpu, bet trešā daļa ir tokāta ar orķestra un solistu neparastu dzīvīgumu. Vienīgi ceturtā daļa pārcērt šo ekspresijas un sasprindzinājuma ķēdi ar lirisku atkāpi, lai finālā atkal atjaunotu svētku ainas noskaņu.