Kurzemes Vārds

01:58 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Kam iztērēta mūsu nauda

Kirils Bobrovs

"Kurzemes Vārds" vairākas reizes informēja par Pilsētas domes norādījumu (1997.g.) namu pārvaldēm: pēc īrnieka pirmā pieprasījuma viņam izsniegt viņa nama izdevumu tāmi. Šī lieta uzreiz "negāja", sākumā lasītāji zvanīja par atteikšanos un novilcināšanu. Pēc tam tāmes nonāca arī līdz mūsu redakcijai. Lai analizētu stāvokli, gribētu mazliet novirzīties no temata.

Pie mums pat valsts likumus dažkārt neizpilda, jo esot skaidrs, ka mums būšot tikai sliktāk, ja tos precīzi ievēros. Daudz kas paredzēts tiesiskajos aktos, bet netiek darīts tikai tādēļ, ka trūkst naudas, kaut gan katrs jurists tūdaļ teiks, ka likuma ievērošanu nenosaka maksātspējas pakāpe. Budžeta neizpilde, piemēram, neatbrīvo pašvaldību no atbildības par pilsētas sanitāro stāvokli. Nepietiekamais tiesnešu štats nav pamats, lai atteiktos pieņemt prasību. Par namu pārvaldēm nav ko runāt: ja noslēgušas līgumus par dzīvojamās platības īri, esiet tik laipnas, izpildiet!

Dažs, aizejot uz savu namu pārvaldi pēc minētās tāmes, brīnās, kad viņam pārmet: sak, jūsu namā īres parādi sasniedz tik un tik latus lielu summu. Šķiet, varētu pateikt, kam izdota nauda, arī ne pilnībā saņemtā, un viss. Bet tāda jau ir mazo ierēdņu psiholoģija - dažkārt vēlas paņirgāties. No vienas puses, ir labi, ka domes Īpašuma apsaimniekošanas nodaļa parūpējusies par to, lai tāmju veidlapas būtu vienādas visās namu pārvaldēs, no otras puses, - tajās tomēr ir trūkumi. Piemēram, kāds šajā veidlapā ierakstījis rindiņu par izdevumiem gaiteņu dežūrapgaismojumam. To varēja izdarīt tikai tāds darbinieks, kuram nav zināms domes lēmums iekasēt attiecīgo maksu no īrniekiem.

"Ezerkrasta" nama E.Tisē ielā 48 tāmē rakstīts, ka namu pārvalde gada laikā šīm vajadzībām izlietojusi 659 latus. Ja tas atbilst īstenībai, tad nozīmē, ka arī namu pārvalde atļaujas ignorēt šādos gadījumos obligātos lēmumus. Veidlapā nav rindiņas, kur varētu ierakstīt konkrētus darbus, piemēram, jumta remontu, durvju vai ūdens apgādes tīkla apmaiņu pagrabā. Te arī rodas pamatotas sūdzības. Kāds minētā nama īrnieks apgalvo, ka absolūti nekas pie viņiem nav darīts. Un viņu izbrīna tas, ka remontstrādnieku alga vien pat bez sociālā nodokļa sasniedz 1280 latu. Jādomā, ka šī nauda izmaksāta remontstrādniekiem kā tarifa likmes. Šajā shēmā uzrādīti arī citi izdevumi, piemēram, 40 lati darba aizsardzībai. Bet pieprasītāju interesē nevis abstrakcija, bet konkrēti viņa nams! Tāmes sastādītāji vadījušies nevis no īrnieku, bet no pašu interesēm.

Tomēr jādomā, ka problēmu nevar atrisināt ar atsevišķām piezīmēm, replikām vai pat aizrādījumiem. Kopumā viss ir atkarīgs no pašiem īrniekiem, no viņu prasīguma, aktivitātes. Varbūt ne visiem ir šeit nepieciešamā kaujinieciskuma izjūtas, bet cīnītāja īpašības jāveido kā muskuļi. Ar interesantiem dokumentiem redakciju iepazīstināja J.Frīdmanis no T.Breikša ielas 28. Desmit šā nama īrnieki paziņoja par tualetes remonta nepieciešamību, bet, kā apgalvo ziņotājs, atbildi no "Jaunliepājas" nesaņēma. Tad viņi vērsās pašvaldības Īpašuma apsaimniekošanas nodaļā un saņēma atbildi no sava dzīvokļu uzņēmuma tehniķes M.Kravcovas, kura norādīja, kādā termiņā izdarīs visai ierobežotu remontu. Starp citu, pateica arī to, ka tualete esot nepareizi lietota. Dīvaini, kā tādā gadījumā varēja ieliekties nesošās sijas? Bija uzrādīts arī, ka no īrniekiem nav saņemta maksa. Bet pievienotajā tāmē norādīts, ka tiesas nodeva bijusi 4 lati šajā namā. Kādēļ? Ja ir bijis kāds nemaksātājs, lai no viņa viena arī piedzen tiesas izdevumus! Mēs taču nedzīvojam kolhozā! Ja "Jaunliepāja" zaudējusi procesu, kāda par to daļa īrniekiem?

Dublējošā atbildē, kas saņemta no Īpašuma apsaimniekošanas nodaļas, norādīts, ka gadījumā, ja īrnieki pieprasa "sanitāro apstākļu uzlabošanu", tas ir, tualešu pamatīgāku pārbūvi, tad viņiem par to jāmaksā no pašu līdzekļiem. Šķiet, viss ir skaidrs, tikai J.Frīdmanis nepiekrīt tam. Viņš uzsver, ka ieliektajai grīdai pienagloti divi neēvelēti dēļi - lūk, arī viss remonts.

Iespējams, ka īrniekam kaut kādā ziņā nav taisnība, bet nevajag steigties teikt viņam to, sākumā labāk ielūkoties dzīvojamās telpas īres līgumā - kas tur teikts un kā tur nav. Diemžēl izīrētājs apņemas laikus paveikt remontdarbus, kas neietilpst īrnieka pienākumos. Iespējams, sen vajadzētu mainīt līguma paraugu un minēt tajā visu, kas konkrēti ietilpst, bet kas neietilpst šajos pienākumos. Griezties domē pie Kaņķas kunga vai Priedola kunga nav ne mazākās nepieciešamības, jo likums nedod viņiem tiesības kā trešajām personām kaut ko mainīt līgumos, kas noslēgti starp divām citām personām.

Parunājām ar Frīdmaņa kungu, un bija jūtams, ka viņš ir apņēmies panākt taisnību. Viņš devās uz tiesu, malacis! Starp citu, mans sarunasbiedrs uzdeva interesantu un neparastu jautājumu: cik procentus no namu pārvalžu iekasētajiem līdzekļiem tur var tērēt pašu algām, bet cik - dzīvojamā fonda remontam. Atbildēt neviens nevar, domē aprēķini nav izdarīti, jo... naudas ir maz. Lūk, esam atgriezušies pie tā, no kā sākām, pie mežonīgās formulas: ja nav naudas, tas nozīmē, ka neko nedarīsim. Bet padomāt par šo procentuālo samēru vajadzēja vēl 1997.gadā, kad palielināja īres maksu. Taču tad gribēja visu izdarīt lētāk. Vai vēl ilgi šādi kūleņosim?