Kurzemes Vārds

20:47 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāli

Televīzijas spēles ar bumerangu

Paredzams, ka šopavasar vēl vairāk nekā citkārt virmos sabiedrības interese ap televīziju, kuru dēvē par ietekmīgāko masu saziņas līdzekli. Kaislības sola uzkurināt ne tik daudz vairāku politiķu ieinteresētība atstādināt no amata Nacionālās radio un televīzijas padomes šefu Ojāru Rubeni, kas visdrīzāk ticams, ka tomēr neizdosies, - daudz vairāk emociju sola diskusijas par abonentmaksas ieviešanu, ko sola kustināt tā pati padome.

Arguments šādai nepieciešamībai tikpat loģisks, cik banāls - televīzijai trūkstot naudas, lai spētu kvalitatīvi strādāt. Nav noslēpums, ka krietna daļa skatītāju patiešām nav apmierināti ar valsts televīzijas raidījumu kvalitāti, un skaidrs arī, ka dažādām populārzinātniskām programmām reklāmas tirgū ir grūti konkurēt ar komerckanāliem, taču abonentmaksas ieviešana ir visai riskants solis, kas turklāt var pārvērsties bumerangā pret pašu valsts televīziju.

Tā, piemēram, diezin vai abonentmaksas ieviešana ļaus panākt nenoliedzami elastīgāk strādājošās komerctelevīzijas, taču tā neizbēgami cels skatītāju pretenziju līmeni, jo gaumes ir dažādas un visiem izdabāt nevarēs nekad. Savukārt, vadoties no skatītāju vairākuma interesēm, neizbēgami vairosies seriālu un neganto ķinīšu skaits, kas, gribam mēs to atzīt vai ne, visā pasaulē un arī pie mums ir iecienītākie skatāmgabali. Bet nupat kā taču tika spriests par vardarbības skatu samazināšanas nepieciešamību, turklāt kur tad paliks izglītojošā misija, kas ir valsts televīzijas neatņemama specifika.

Neaizmirsīsim arīdzan, ka lielākā daļa no tiem, kas var atļauties maksāt par televīzijām, to jau tagad dara, jo Rīgas apkārtnē programmu bloku piedāvā "Baltcom", Liepāju uz pusēm pārdalījušas veselas divas kabeļtelevīzijas kompānijas, un, cik zināms, arī vairākās citās Latvijas pilsētās vairāk vai mazāk veiksmīgi eksistē līdzīga sistēma. Savukārt tie, kas nevar vai negrib samaksāt šos pāris latus mēnesī, diezin vai būs gatavi ziedot valsts televīzijai, bet trūcīgākās sabiedrības daļas izslēgšana no skatītāju vidus padarīs to elitāru, un kāpēc tai tādā gadījumā būtu jādod arī nodokļu nauda?