Kurzemes Vārds

04:23 Ceturtdiena, 17. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vai krieviski 48 stundas nozīmē to pašu, ko latviski viena nedēļa?

Kristīne Pastore

Tikko sāka masveidā ievest dažādus pārtikas produktus no dažādām valstīm, radās problēmas ar to lietošanas pamācībām. Visbiežāk tās bija tikai un vienīgi ražotājvalsts valodā, un mūsu pircēji no tām maz ko saprata. Tagad, šķiet, esam šai problēmai tikuši pāri - reti kur vairs atradīsim kādu importēto produktu bez lietošanas pamācības latviskā tulkojums. Taču atkal ir kāda problēma - tulkojumi nereti ir vai nu neprecīzi, vai pat būtiski atšķirīgi.

Konkrēts piemērs. SIA "VIVAX Trading & Consulting" Latvijā izplata firmas "Semper" Zviedrijā ražotus dažādu ogu biezeņus bērniem. Uz kāda no biezeņiem, kas domāts četrus mēnešus veciem bērniem, latviešu valodā lasu, ka produktu neatvērtā veidā drīkst uzglabāt istabas temperatūrā, bet atvērtu - ledusskapī vienu nedēļu. Savukārt krievu valodā pircējam ir paskaidrots, ka ledusskapī biezeni drīkst uzglabāt ne ilgāk par četrdesmit astoņām stundām. Abās valodās lasošam pircējam noteikti rodas jautājums: kurā valodā teiktais ir taisnība, cik ilgi šo produktu drīkst uzglabāt? Jeb varbūt 48 stundas krieviski ir tikpat, cik viena nedēļa latviski?

Kā paskaidroja izplatītājfirmā, tur šis fakts esot jau zināms un par to ziņots arī produkcijas piegādātājiem, jo šie biezeņi ar nepareizām anotācijām pienākot no Zviedrijas. Izplatītājfirmas menedžere arī paskaidroja, ka pareizā esot latviskā, nevis krieviskā anotācija, un nākamajā produkcijas sūtījumā tulkojums būšot pareizs. Menedžere nenoliedza, ka firma uzņemas atbildību par šo gadījumu.

Lai arī neviena saprātīga mamma saskābušu vai kā citādi bojāt sākušos biezeni zīdainītim nedos, manuprāt, pieļautā kļūda ir pietiekami nozīmīga, jo arī šādi mūsu valstī tiek pausta attieksme pret produktu patērētājiem. Turklāt, kur ir garantija, ka tas ir vienīgais šāds gadījums? Iepriekšējais publiski zināmais, kā atceramies, bija gadījums ar nepareizo tulkojumu medikamentam "Fervex" bērniem. Paldies Dievam, tas beidzās pietiekami veiksmīgi, jo nav zināms, ka kādam bērnam šo zāļu lietošanas dēļ būtu radušies veselības sarežģījumi. Bet, ja nu būtu?

Vismaz man šķiet, ka valstī jābūt likumam, kas pilnīgi izslēgtu jebkādu iespēju ievest produktus, medikamentus vai ko citu, kā lietošanas dēļ cilvēkiem var rasties veselības problēmas. Taču, kā paskaidroja Latvijas Pārtikas centra direktora vietnieks Kārlis Rozenbergs, šāda likuma nav. Pirms kāda laika esot domāts, ka visu preču tulkotā informācija būs jāsaskaņo ar Valsts valodas centru, taču šie noteikumi nav pieņemti. Esot gan likums par preču un pakalpojumu drošumu, kas paredz, ka par preču drošumu atbild tās ražotājs un izplatītājs. Tāpēc uz viņu atbildības ir arī fakts par nepareizi tulkotajām lietošanas pamācībām. Taču neesot vienotas kārtības, lai preces ar nepareizu informāciju nenonāktu Latvijā. Tiesa, uzraudzības funkcijas esot arī Sanitārajai inspekcijai.

Šīs inspekcijas ārste Liepājā Gunta Purmale paskaidroja, ka gadījumā, ja tirdzniecībā nonācis produkts ar nepareizi tulkotu lietošanas pamācību, Sanitārās inspekcijas speciālisti aptur tā izplatīšanu līdz brīdim, kamēr tiek noskaidrots šī produkta izplatītājs Latvijā un tas, vai izplatītājiem ir sertifikāts, un pēc tam tiek meklēts izskaidrojums, kā varēja rasties nepareizais tulkojums. Arī G.Purmale sacīja, ka visa atbildība tiekot prasīta no produkta izplatītājiem. Viņa arī piebilda, ka iedzīvotājiem, nopērkot produktus ar nepareizi tulkotām lietošanas pamācībām, kā arī iegādājoties bojātus produktus, vajadzētu par to informēt Sanitārās robežinspekcijas speciālistu. Sanitārā inspekcija atrodas E.Veidenbauma ielā 11. Būtu ieteicams ņemt arī līdzi maksājuma čeku.

Kā redzam, atbildība par to, ka pārdošanā nonāk produkti ar klāt pievienotu nepareizu informāciju, kādam ir gan, taču pircēju tiesības ir pārkāptas, un valsts, kurā mēs, pircēji, dzīvojam, šādu iespēju pieļauj. Un to savukārt izmanto tirgotāji, kuri preces ieved no citām valstīm un kurus maz interesē to cilvēku veselība, kas šos produktus lietos. Un dara to tāpēc, ka to neviens tā īsti neaizliedz.