Kurzemes Vārds

22:50 Pirmdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Aktuāli

Atskatīšanās atpakaļ

Jau gandrīz četrus gadu simtus te, starp jūrmalas kāpu priedēm un uz līkumos izvijušās upes saliņām, bija dzīvojuši lībieši un kurši, zvejojuši un tirgojušies, dažu reizi līdz nāvei kāvušies ar zviedriem un dāņiem, un tikai tad, 1625.gada 18.martā Prūsijas hercogs Fridrihs kļuva tik vēlīgs, ka piešķīra Līvas ciemam pilsētas privilēģijas.

Lai jau vēsturnieki izšķir, vai Liepāja savu nosaukumu ieguva no vārda - liepa, vai arī pamatā bija lībiešu vārds liiw (smiltis), kas gadu simtu laikā izmainījās un cauri vāciskās Libau un krieviskās Ļibava nonāca līdz latviskajam Liepāja. Un ne jau tas galu galā svarīgākais. Pats galvenais, ka mēs šodien svinam dzimšanas dienu savai pilsētai, un svinam laikā, kāds Liepājai tik bieži nemaz nav bijis, proti, kad mūsu pilsētu nemīda svešu varu zābaki, kā to retāk vai biežāk darījuši prūši un zviedri, un poļi un franči, un vācieši un krievi.

Kāpēc mīdījuši? Acīmredzot tāpēc, ka gan Līvas ciems ar savu upi, gan Liepāja ar savu ostu vienmēr bijušas izdevīgas pozīcijas kuģotājiem, tirgotājiem, jā, un iekarotājiem arī, un svešzemju iebrucēji šīs izdevīgās vietas dēļ pļāvuši vietējos iedzīvotājus visos gadsimtos līdzīgi mērim, kas vairākkārt pārstaigājis Liepāju.

Es negribu te rakstīt cēlus vārdus, jo to jau dara pilsētas galva, un tāpat negribu nosaukt Liepājas gadskārtējās dzimšanas dienas gadskārtējos gaviļniekus, jo par tiem var lasīt citās lappusēs. Es tikai gribu teikt, ka jebkura dzimšanas diena liek atskatīties atpakaļ, un arī Liepājas dzimšanas diena ir īstā reize, lai par savas pilsētas pagātni uzzinātu to, ko nezinām. Bet mēs nezinām daudz.

Mēs zinām, kāda loma Liepājas attīstībā bija Rastrelli, bet diez vai zinām, kāda - Ketleram vai Haidatelam. Mēs zinām, kas bija Kārlis Gotlībs Zigismunds Ulihs un varbūt arī Evalds Rimbenieks, bet diez vai zinām, kas - Viljams Dreiesdorfs vai Ādolfs fon Bagenhūfvuds. Mēs zinām, kur bija apmeties Pēteris I, bet diez vai zinām, kur tecēja Līvas upe, ap kuru arī te viss sākās.

Protams, var iztikt, arī visu to nezinot, un tomēr ieskatīšanās pagātnē satuvina cilvēku ar savu pilsētu.

Andžils Remess