Kurzemes Vārds

21:06 Piektdiena, 21. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāli

Klusās nedēļas ievadmotīvs

Ja esat seno ticējumu cītīgi ievērotāji, tad vakar - Pūpolsvētdienas rītā jūs noteikti paguvāt apēst trīs pūpolu skaras un tagad jūtaties droši par to, ka pirmais pērkons nekādu skādi nodarīt vairs nespēs. Noteikti cienījamāka gadagājuma ļaudis, kam, kā man gadījies novērot, allažiņ labāk par jauniešiem prātā iegūluši senie godi un paražas, ar mīkstā pupolzara palīdzību pērienu gādājot, jums būs arī paspējuši novēlēt būt apaļiem kā pūpoliem, sarkaniem kā āboliem un skaitījuši citas draiskas ģeķības.

Līdz ar to, šķiet, arī beidzs marts, kuru, ievadot Kluso nedēļu, allaž kopumā vēlreiz piemin kā latviešu ciešanu mēnesi. Un patiešām, ja gada kalendāra kaleidoskopu ātri pagrieztu riņķī, tad, šķiet, nebūtu nekur vienkopus tik daudz vēsturiski liktenīgu apstākļu sakritību kā šajā mēnesī, kad 6., 16., un 25. marts izvērtušies par rūgtuma un sāpju simboliem latviešiem šajā gadu simtenī.

Un, iespējams, ka arī tāpēc, martu aizvadot, Klusā nedēļa iegūst savu tādas kā pietātes nozīmīgu svaru, kaut savādāk latviešus par rūpīgiem baznīcā gājējiem divdesmitā gadsimta beigās būtu grūti nosaukt. Nezinu, tas labi vai pavisam slikti, bet baznīcas noteiktie rituāli Latvijā vismaz Kurzemes pusē netiek ievēroti ar skrupulozu precizitāti, jo reliģiskās tradīcijas mūspusē nav atjaunotas tik pedantiski kā Latgalē vai kaimiņos Lietuvā, kur dominējošās katoļu konfesijas paradumi dzinuši daudz dziļākas saknes. Tāpēc šeit pavasara brīvdienās palaistie skolēni šonedēļ diezin vai klīdīs pa ielām, bikli nokāruši galvas, 1.aprīlī diezin vai iztiks bez muļķa laišanas, un šaubos vai gaļas pārdevējiem kritīsies preces apgrozījums tāpēc vien, ka šajā laikā noteikts gavēnis. Tas gan nenozīmē, ka mūspusē nezinātu, kas ir Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena, ka šeit negaidītu Lieldienas, kas ikvienam asociējas ar augšāmcelšanos, ar tiekšanos pretim saulei un debesīm šūpoļu lidojumā un olu bungošanos gaidāmās svētdienas rītā.

Šai gaidīšanai Liepājā gan nav sastīvinātības un bijības, bet gan visai brīvas formas, taču - tā ir. Neticiet - aizejiet kaut tūlīt līdz Rožu laukumam, omulīgos Lieldienu zaķus apskatiet.

Edgars Lūsēns