Kurzemes Vārds

11:20 Pirmdiena, 21. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Marta zvaigznāja notikumu atspīdums

Edgars Lūsēns

Var diezgan droši prognozēt, ka marts iegūs nozīmīgu, ja ne pašu būtiskāko vietu visās šā gada pasaules notikumu norisēs. NATO uzbrukumi etnisko tīrīšanu piekritēja Miloševiča vadītajai Dienvidslāvijai ir bezprecedenta gadījums par civilizācijas šūpuli uzskatītajā Eiropā, un, lai kāda būtu turpmākā notikumu attīstības gaita Balkānos (bet to šobrīd neuzņemas prognozēt neviens), politiķiem, bet jo īpaši starptautisko attiecību speciālistiem būs ko spriest, salīdzināt un analizēt visu atlikušo gada daļu.

Latvijā dzīve ritēja krietni vien kuslāk - parlamenta pozīcija stāstīja par valdības stabilitāti, opozīcija to apšaubīja, puslīdz veiksmīgi tika aizvadīts arī nervozi gaidītais 16.marts, un par to nemierīgāks izrādījās septītais datums, kad Latvijas banka apturēja Rīgas Komercbankas darbību. Latvijas piektās lielākās komercbankas izdzišana sašķobīja jau tā ne pārāk stabilos uzticības pamatus komercbankām, un īpaši šīs bankas krahu sajuta liepājnieki, jo mūsu pilsētā tieši ar šīs bankas filiāles norēķinu tīkla starpniecību iedzīvotāju vairums kārtoja savus dažāda veida ikmēneša maksājumus, ar tās starpniecību tika saņemti pabalsti bērniem un pensijas pensionāriem. Citas maksāšanas kārtības iedibināšana atdzīvinājusi vienu no neattīstītā sociālisma drūmākiem simboliem - rindas, taču daudzi, kā izrādās, vairs nevēlas atgriezties vakardienā. Tāpēc neapzinīgākie izvēlas apiet ar līkumu absurdu, kad par šķiršanos no naudas jāgaida, bet pārējie stāv līdz mielēm izbaudīt jau šķietami apputējušā pagātnes plauktā noglabāto psiholoģisko nomāktības diskomfortu.

Taču ne jau tikai raizes vien bijušas aizvadītajā mēnesī, jo galu galā marts Liepājai ir arī pianisma zvaigžņu mirdzēšanas un pilsētas dzimšanas dienas laiks. Tāpat kā pēdējos gados, tās svinēšana radīja pretrunīgus vērtējumus, jo spoži iecerētām idejām labs izpildījums mijās ar, maigi izsakoties, viduvēju. Tomēr nenoliedzami, ka šoreiz Liepājas dzimšanas diena guva visai skaļu atbalsi arī aiz pilsētas robežām un lika Liepājas vārdam skanēt galvaspilsētā, kas, šķiet, arī bija galvenais tās organizatoru - pašvaldības mērķis. Un, ja tas ir īstenots, tad uz tā fona par upuriem (proti, vairākiem gaudeniem pašmāju sarīkojumiem) var arī piemiegt acis. Vienīgi jāatgādina, ka, ilgstoši piekopta, šāda politika var izrādīties bumeranga lidojuma cienīga.

Un tomēr gada trešais mēnesis, manuprāt, mūsu pilsētā būtu nodēvējams par akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" vai, vēl precīzāk, tās prezidenta Kirova Lipmana zvaigznāju, kura orbītas pavēnī šoreiz palika pārējie pilsētas saimnieciskie procesi un līdzvērtīgi izskanēja ja nu vienīgi beļģu uzsāktie ostas padziļināšanas darbi, kas solās būt vērienīgāki par jebkad notikušajiem. No malas raugoties, šķiet, ka Lipmans bezmaz aulekšiem steidza apliecināt, ka pēdējās desmitgades pagodinošākā morālā atzinība mūsu pilsētā - tituls "Gada liepājnieks" patiešām viņam nav piešķirts nejauši. Un, ja pats "Liepājas metalurga" prezidents to nosauca par avansu, tad varam uzskatīt, ka tas jau šomēnes tika atpelnīts, jo martā Lipmans atkal sevišķi spilgti nodemonstrēja savu biznesa vērienu. Mēneša sākumā pilsētu pāršalca ziņa, ka "Liepājas metalurgs" nolēmis pārvaldīt kuģu remonta rūpnīcu "Tosmare", bet marta beigās parakstīja līgumu ar savā nozarē labu reputāciju guvušām vācu un igauņu kompānijām par kopīga uzņēmuma veidošanu, kurā paredzēta skābekļa ražošana un pēc tam arī realizēšana. "Liepājas metalurga" prezidents arvien vairāk nostiprina savas līderpozīcijas pilsētas ekonomikā, un martā par sevi atgādināja arī "Lauma". Tāpēc aprīlim būs jādod atbilde uz jautājumu, vai šo lielāko ražotāju veiksmes ļaus pēc Krievijas ekonomiskās krīzes beidzot runāt par plaukstošāku un zeļošāku pavasari ne tikai dabā, bet arī ekonomikā.