Kurzemes Vārds

21:15 Piektdiena, 20. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ar savu auru

DAINA MEISTERE

Ko devusi skola?

Tagadējās 1.vidusskolas pamatakmens ieguldīts 1910.gada 22.maijā. Ēka tika celta kā krievu meiteņu ģimnāzija. Arī visus pārējos gadus te atradusies skola un mācījušies bērni. Un tam, kā teica tagadējie audzēkņi ir liela nozīme, jo sienas, gaiteņi, klases glabā to auru, ko šeit gadu gados atstājuši iepriekšējie skolēni, kuri mācījās, kuri cerēja ko lielu sasniegt, un skolotāji, kuri aizvien centušies, lai tieši viņu bērni lielajā dzīvē izietu gudri, spriest un pastāvēt spējīgi.

"Neviens cits nesapratīs, cik ārkārtīgi svarīgi ir bijuši gadi, kuri nodzīvoti 1.vidusskolā," tā rakstīja viens no pagājušā gada absolventiem. Un jautāti, ko viņi, izejot dzīvē, ieguvuši skolā, 1998.gada beidzēji uzsvēra, ka - "labas zināšanas, ka nebija problēmu pēc mācībām iestāties augstskolās, ka viņiem iemācīts domāt, spriest, brīvi izteikt savas domas, aizstāvēt savu viedokli, izprast fizikas un matemātikas likumus, organizēt un vadīt dažādus pasākumus, ka ieguvuši prasmi just atbildību un būt patstāvīgi".

1998. gadā 1.vidusskolā 5. līdz 12.klasēs mācības uzsāka 706 skolēni, viņus māca 52 skolotāji, no kuriem tikai vienam vēl nav augstākās izglītības, bet viņš vēl studē. No visu skolotāju kolektīva 12 ir vīrieši, 15 skolotāji paši beiguši skolu, kuras audzēkņus tagad māca. Vidējais pedagogu darba stāžs ir 19 gadi. Kā atzīst paši skolotāji, tas ir labākais modelis, kad kopā ar pieredzējušiem speciālistiem strādā jaunie pedagogi, kad apvienojas gadu gaitā uzkrātās zināšanas un prasme ar jaunatnes sparu un maksimālismu. Šobrīd raksturīga tendence, ka skolotāji vēlas zināšanas papildināt kursos un semināros. Kaut arī slodze ir liela (tās pašas naudas dēļ), kursi dod ne tikai jaunas ierosmes, bet arī apliecinājumu līdz šim darītā pareizībai.

"Mācību processs ir atkarīgs no skolotājiem," uzsvēra direktora vietniece Ilga Korsaka, "ja ir stipri skolotāji, tad ir gudri audzēkņi". Arī 1. vidusskolu skārušas visai valstij raksturīgās problēmas, un ir grūtības ar spējīgiem angļu valodas skolotājiem, vajadzētu pedagogu kolektīvu papildināt ar ģeogrāfiem, ķīmiķiem.

Demokrātijas mācība - skolēnu parlaments

- Skolēnu parlaments ir labākais veids, kā zēnus un meitenes iesaistīt mācību iestādes dzīvē, procesos, kas tajā norisinās, - teica direktora vietniece ārpusstundu darbā Signe Berga. - Darbojoties zēni un meitenes saprot, ka nekas nenotiks pats no sevis, ka jebkurš sarīkojums ir pašiem jāorganizē, pašiem jāizstrādā tā norises gaita.

Skolēnu parlamenta prezidents Mārcis Kalniņš pastāstīja, ka parlaments darbojas jau otro gadu, tā sastāvā ir 14 vidusskolēni, viņu vidū klašu vecākie, kā arī četru darbības sektoru - kultūras, mācību, informātikas un sporta - vadītāji. Pamazām darbā iesaistās pamatskolēni. Parlaments veicina sadarbību ar citu pilsētu vidusskolēniem. Tā pēdējā laikā iepazīti Nīcas vidusskolas, Brocēnu, Dobeles jaunieši un viņu pieredze.

- Mēs par savas darbības pamatmērķi uzskatām rosināt skolas dzīvi, - teica Mārcis Kalniņš. Kā atzīst skolēni, izprast, kas un kā konkrēti darāms, palīdzēja seminārs "Kvalitāte darbībā", kuru vadīja direktors Helvijs Valcis. Tagad jauniešiem ir teorētisks pamats, kā plānot, kā pēc mūsdienīgiem principiem sarīkot dažādus pasākumus. Vienam tādam - lielam un vērienīgam - pašlaik tiek veltīts visvairāk uzmanības. Un tie ir Ausekļa ielas svētki, kuri aizsākās pagājušajā gadā. Skolā gatavojas konkursiem "Populārais skolēns", kurš paredzēts vidusskolas klašu audzēkņiem, un "Veiksminieks un veiksminiece" - 5. līdz 9. klašu bērniem. 5. maijā skolēni iekļausies Amerikas Savienotajās Valstīs izsludinātajā starptautiskajā skolēnu sporta dienā. 1.viduskolas bērni todien nolēmuši braukt ar riteņiem.

- Es pats 1.vidusskolā sāku mācīties no 7. klases, pirms tam dzīvoju un, protams, arī mācījos Ventspilī. Līdz ar to tā man saistās un ir mīļa kā manas bērnības vieta, bet te - Liepājā - ieguvu tās zināšanas, kuras man noderēs turpmākā dzīvē, tās ir tehniskās zinātnes, kuras domāju studēt, - teica Mārcis Kalniņš.

Mums nav bagātu skolēnu un līdz ar to arī noslāņošanās pēc mantības principa

- Pamatskolā mēs uzņemam visus tos skolēnus, kuri izteikuši vēlēšanos mācīties pie mums, - teica Ilga Korsaka. Lielākais vairums - apmēram 80 procentu - nāk no Centra sākumskolas.

- Uzskatu, ka šajā posmā pēc skolēnu sastāva mēs nevaram sevi dēvēt par prestižu mācību iestādi, - tupināja direktora vietniece, - bet par tādu kļūstam vidusskolas posmā. To apliecina arī tas, ka vairāk nekā deviņdesmit procentu mūsu absolventu iestājas augstskolās. Viens no skolas pamatuzdevumiem ir - rosināt pēc iespējas vairāk skolēnu piedalīties mācību olimpiādēs un konkursos, kā skolā, tā pilsētas mērogā. Un darīt to jau pamatskolas laikā. Lai vēlāk viņi, ieguvuši pārliecību par savām spējām, varētu sekmīgi iestāties vidusskolā. Un izvēlēties vienu no četrām piedāvātajām mācību programmām, kurās ietilpst gan obligātie, gan padziļinātie priekšmeti. Labākos pamatskolas beidzējus 10.klasē ieskaita bez iestājpārbaudījumiem, bet jaunatnācējiem, kā arī ne tik sekmīgajiem jāiztur eksāmens matemātikā.

- Matemātika ir priekšmets, kas attīsta loģisko domāšanu, tāpēc mēs tai pievēršam īpašu uzmanību, - pamatoja direktors Helvijs Valcis. Pedagogu kolektīvs uzskata, ka skolai ir sava vieta, ka to labprāt izvēlas bērnu vecāki. Skolā nav raksturīga bērnu noslāņošanās pēc bagātības principa. Aizvien sarežģītāka kļūst sadarbība ar vecākiem. "Mēs savu audzēkņu tētus un mammas varam iedalīt trīs nosacītās grupās. Tie, kuri ļoti aizņemti darbā no rīta līdz vakaram, un viņiem neatliek laika savam bērnam. Tie, kuri nekur nestrādā, tāpēc nodarbojas ar savām lietām un arī pamet novārtā dēlu vai meitu audzināšanu. Un trešie ir tie, kuriem rūp, kā skolā veicas viņu atvasēm, kuri gatavi sadarbībai ar skolotājiem," tā vērtē pedagogi.

Dziedāšana un zīmēšana

Katrai mācību iestādei ir kas tāds, kas veido tās vidi un dara atšķirīgu no citām, kurās tāpat bērni apgūst valsts noteiktos izglītības standartus. 1.vidusskola allaž ir bijusi pazīstama ar dziedāšanu un zīmēšanu. Un šai skolēnu dziesmu un mākslas mīlestībai pamatā ir skolotāju pašaizliedzība un patiesa aizraušanās ar savu mācāmo priekšmetu.

Skolai ir laimējies, ka kori diriģē Jēkabs Ozoliņš. Nu jau gadus septiņpadsmit viņš nenoguris atkal un atkal iesaista tajā jaunus dziedātājus, jo tā ir mācību iestāžu specifika - tas, kas beidzot kļuvis par vienu dziesmotu kolektīvu, katru rudeni jāpapildina no jauna. Bet tradīcijas paliek. Un gadiem vidusskolēnu koris ir piedalījies gan skolēnu, gan pieaugušo dziesmu un deju svētkos, un ar panākumiem startējis pirmssvētku skatēs. Arī tagad - 24. aprīlī - 1.vidusskolas koris Jēkaba Ozoliņa vadībā uzstāsies Rīgā kopā ar vēl pieciem spēcīgākajiem Latvijas skolēnu koriem.

Tāpat allaž 1.vidusskolas skolēni ir piedalījušies zīmēšanas konkursos un skatēs, un olimpiādēs. Jaunos talantus prot ne tikai saskatīt, bet arī rosināt strādāt skolotāja Ausma Vecvagare. Un viņa ir patiesi lepna par tām uzslavām, kuras par viņas skolēnu darbiem saņemtas no Japānas, no Amerikas Savienotajām Valstīm, citām ārzemēm. Un līdzās 1.vidusskolas skolēna vārdam skan arī mūsu pilsētas Liepājas vārds.