Kurzemes Vārds

21:16 Piektdiena, 20. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vardarbību pret bērniem var radīt arī nezināšana, aizņemtība un nevērība

Kristīne Pastore

Gan fiziska, gan arī psiholoģiska vardarbība pret bērniem šobrīd kļuvusi gandrīz vai par mūsu dzīves ikdienu. Kā uzskata speciālisti, gan personiski izjustas, gan arī televizora ekrānos redzētas vardarbības iespaidā ne tikai cieš paši bērni, bet dažādas problēmas var būt arī nākotnē, kad šie bērni kļūs par vecākiem. Turpinot šo jau "Kurzemes Vārda" lappusēs iesākto tematu, šoreiz uz sarunu aicinājām Centrālās slimnīcas bērnu ārstus Gunu Heidemani un Ivaru Strazdu.

Vardarbība sākas ar vardarbību pret vēl nedzimušu bērnu

Vērtējot pēdējo gadu situāciju Centrālās slimnīcas Bērnu nodaļā, abi mani sarunas biedri teica, ka viņi savā darbā neizjūtot fiziskas vardarbības pret bērniem pieaugumu. Vismaz mūsu pilsētā ne. Taču, kā atzina Ivars Strazds, būtu svarīgi apzināties, ka vardarbība pret bērniem nav tikai viņu fiziska iespaidošana - sišana, badināšana un dzīve necilvēciskos apstākļos. Nereti vardarbība sākas pret vēl nedzimušu, tikko radītu bērniņu, kas vēl atrodas mātes miesās. Gadījumā, ja bērns nav vēlams, pirmkārt, tiek paustas negatīvas emocijas, ko noteikti saņem auglis. Otrkārt, joprojām nereti esot gadījumi, kad sievietes, nevis veic legālu abortu slimnīcā, bet gan izvēlas dažādus tumsonīgus paņēmienus: dažādu preparātu iekšķīgu lietošanu, kā arī sevis fizisku iespaidošanu, piemēram, nēsājot cieši sasietas jostas un tamlīdzīgi, lai no nevēlamās nastas atbrīvotos. Taču ne vienmēr šādā veidā grūtniecību izdodas pārtraukt, un rezultātā pasaulē nāk bērns, kas ir jau garīgs vai fizisks invalīds. Kā piemēru dakteris minēja gadījumu, kad kāda septiņpadsmit gadu veca jauniete, mēģinādama slēpt grūtniecību, visu bērna gaidīšanas laiku bija valkājusi apspīlētas džinsa bikses. Jaundzimušais dažādu problēmu dēļ pirmajās dzīves dienās nomiris.

Kā sacīja I. Strazds, lai gan šobrīd ir informācija un daudz iespēju, kā no grūtniecības izsargāties, šādu gadījumu esot ne mazums. Bet valstij šo bērnu ārstēšana izmaksā ļoti dārgi. Bieži vien viņus tā arī neizdodas izārstēt un viņi kā invalīdi savu mūžu pavada valsts aprūpes iestādēs, jo vecāki no viņiem atsakās.

Bērni ir vecāku nezināšanas vai aizņemtības upuri

Kā atcerējās Guna Heidemane, pēdējos gados viņas praksē ir bijis kāds gadījums, kad slimnīcā nonācis mazs bērniņš, kurš bijis patiešām ļoti nobadināts. Taču, kā uzskata daktere, tas neesot bijis mātes ļaunprātīgas vardarbības upuris, bet gan šāda situācija radusies mātes nezināšanas dēļ. Kā sacīja daktere, joprojām liela daļa cilvēku nespēj saprast to, ka atbildība par cilvēku, par bērnu, par jaundzimušo nav tikai ārstam, bet vecāki paši ir atbildīgi, lai bērns būtu pareizi un laikus pabarots. Ja agrāk iecirkņa ārsts pie jaundzimušajiem nāca gandrīz vai katru dienu, tad šobrīd vecākiem pašiem ir jāuzņemas daudz lielāka atbildība. Minētajā gadījumā māte ir bijusi pavisam jauna, turklāt ar garīgām problēmām un īsti pat nav zinājusi, kā aprūpējams mazs bērns. G. Heidemane sacīja, ka vecākiem vajadzētu izmantot visas iespējas izjautāt ārstus par bērnu audzināšanas un ārstēšanas visdažādākajām niansēm.

Par vēl vienu lielu problēmu G. Heidemane uzskata vecāku nevaļu, kas arī iespaido gan bērnu uzvedību, rakstura veidošanos un intereses, gan arī bērnu veselību. Šos vecākus viņa nosacīti iedala divās daļās: vieni, kas ir bez darba un tāpēc nespēj savus bērnus nodrošināt ar nepieciešamo pārtiku, medikamentiem, un nereti šiem cilvēkiem arī daudz neinteresē, ko viņu bērns dara un ar ko nodarbojas. Otra grupa ir tādi strādājošie, kas savā darbā ir tik aizņemti, ka dienas laikā nereti ar saviem bērniem pat netiekas. Līdz ar to vecāki nespēj uzraudzīt, vai bērns ir normāli paēdis, bet, ja bērns ir slims un viņam ir jālieto zāles, nespēj arī nodrošināt, lai bērns nepieciešamo saņemtu.

Kā atzina I. Strazds, viņaprāt, vismaz puse no bērniem, kas nonāk slimnīcā, ir vecāku nezināšanas vai arī neieinteresētības upuri, un arī to varot uzskatīt par vardarbību, jo bērnam ir nodarīts pāri.

Un vēl kāda problēma: ir gadījumi, kad vecāki nav ar mieru sava bērna ārstēšanai iegādāties nepieciešamos medikamentus.

Kāpēc tā? Uzsverot, ka šis gadījums ir bijis īpašs, ārsti uzskata, ka daļēji šajā un līdzīgās situācijās, kad vecāki nesaprot, kāpēc zāles ir jāpērk, vainojama iepriekšējā sistēma, kad medikamenti bija pietiekami lēti. Daļa cilvēku joprojām nesaprot, ka šobrīd tā vairs nav.

Ir arī pretēja situācija, kad vecāki ir tik "rūpīgi", ka pat vismazākā klepus, iesnu vai citos gadījumos, nemaz nerunājot par nopietnākām saslimšanām, dod saviem bērniem vislabākos un dārgākos medikamentus, kādi vien aptiekās nopērkami. Kā atzina I. Strazds, rezultāts var būt tikpat nopietns un reizēm pat vēl smagāks, nekā ignorējot ārsta rekomendācijas, jo bērna organisms ātri pierod pie zālēm, slimība uz tām vairs nereaģē. Ir iespējama pat nopietna saindēšanās.

Saindējušies bērni un jaunieši ir nevērības sekas

Par joprojām aktuālu problēmu ārsti uzskata bērnu un pusaudžu saindēšanos ar dažādiem alkohola surogātiem un ķīmiskām vielām, piemēram, fosfora organisko vielu antidota, kas ir atrodams civilās aizsardzības aptieciņās un ko dažādas organizācijas, tīrot noliktavas, bezrūpīgi izsviež gružkastēs. Šīs vielas satur atropīnu, kas lietošanas sākumā rada dažādas halucinācijas, bet vēlāk rodas nopietna saindēšanās. Kā sacīja daktere Heidemane, nereti bērni ar šīs vielām pat tirgojas, bet to lietotāji nonāk slimnīcā. Savukārt I. Strazds sacīja, ka jau desmit gadus, kopš viņš strādājot slimnīcā, viņa praksē neesot bijis gandrīz nevienas dežūras, kuras laikā slimnīcā neievestu kādu ar alkoholu vai tā surogātiem saindējušos bērnu vai jaunieti. Turklāt šo gadījumu skaits aizvien pieaugot. Regulāri lietojot dažādos surogātus, kā arī ostot līmi, cieš jaunieša nervu sistēma, un pēc laika var pat iestāties garīga invaliditāte. Bet šie jaunieši izaugs un paši kļūs par vecākiem - tā ir lielākā problēma, jo viņu bērni saņems mantojumā savu vecāku iegūtos veselības traucējumus, sacīja mani sarunas biedri.