Kurzemes Vārds

21:22 Piektdiena, 20. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Latvijas prezidenta amata kandidāts

Jānis Priedkalns: "Saliektas muguras neviens nerespektē!"

LĪVIJA LEINE

Vakar Liepājā viesojās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Valsts prezidenta amata kandidāts Jānis Priedkalns. Viņam bija tikšanās ar Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pedagogiem un studentiem un citiem interesentiem, bet šīs partijas Liepājas birojā notika preses konference.

Jānis Priedkalns nāk no svešatnes latviešiem. Viņš dzimis Bauskas apriņķa Bārbelē un skolas gaitas sācis Valmierā, Otrā pasaules kara beigās, bērns būdams, kopā ar vecākiem devies uz ārzemēm. Priedkalna kungam ir ļoti plaša izglītība: viņš beidzis Sidnejas (Austrālija) universitāti, kļūdams par veterinārijas bakalauru. 1961. gadā kļuvis par Minesotas (ASV) universitātes Embrioloģijas un histoloģijas nodaļas asistentu, vēlāk - docentu, 1966. gadā kļuvis par zinātņu doktoru, veicis zinātniski pētniecisko un mācību darbu daudzās ievērojamās universitātēs (Minhenes, Kembridžas, Hārvardas, Adelaides) un vairākos pasaules zinātnes centros. 1990. gadā beidzis arī teoloģijas studijas un darbojies par diakonu Adelaides latviešu luterāņu draudzē. Pēc atgriešanās dzimtenē viņš bijis 6.Saeimas deputāts un Latvijas pārstāvis Eiropas Padomē, ir Lauksaimniecības universitātes goda doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais locelis. Pašlaik viņš ir Latvijas vēstnieks un pastāvīgais pārstāvis ANO, tur viņš ievēlēts arī par Ekonomiskās un sociālās padomes viceprezidentu, kas ANO ir visai augsts amats. Brīvi runā arī angļu, vācu un franču valodā.

Priedkalna kunga un Sarmas Kaškures ģimenē izaudzināti seši bērni. Kā preses konferencē atzina prezidenta amata kandidāts: dzimuši piecās dažādās valstīs.

Viņa plašais zināšanu loks un daudzās pasaules valstīs iegūtā dzīves pieredze ir pamatā arī viņa nostādnēm, kuras viņš vēlas realizēt, kļūdams par Valsts prezidentu. Viņš uzskata, ka prezidentam jābūt tādam, kāds pirmskara laikā bijis Kārlis Ulmanis, kas "gājis pa laukiem un runājis ar arājiem un sējējiem". Priedkalna kungs, lai izzinātu tautas vēlmes, gribētu runāt ar visiem Latvijas cilvēkiem, arī ar tiem, kuri nerunā latviski. Būdams prezidents, viņš respektētu visas šeit dzīvojošās tautas, taču arī stingri aizstāvētu viedokli, ka Latvijā latviešu valodai jābūt prioritārai, jo "Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu kultūras pastāvēšana". Mazām tautām, kāda ir latvieši, "ir aktīvi, ar subsīdiju palīdzību jāaizstāv savs garīgais mantojums, to nevar atstāt brīvā tirgus principu rokās".

Turpretī valsts ekonomikai, viņaprāt, jākļūst par daļu no Eiropas un visas pasaules ekonomikas, tādēļ jābūt arī gataviem ziedot daļu no savas suverenitātes, bet nekādā gadījumā, uzsvēra Priedkalna kungs, nedrīkst atteikties no savas kultūras, garīgajām vērtībām. Viņaprāt, kultūrai ir jābūt nacionālai. Viņš uzskata, ka jāuztur nepārtraukts dialogs ar Eiropas Savienības un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvjiem, lai skaidrotu, ieskaidrotu un argumentētu, ka valsts valodas un pilsonības likumiem ir jābūt tādiem, lai tie pasargātu un saglabātu latviešu tautu.

Priedkalna kungs ir pret nāvessodu. Viņš teica: pāris noziedznieku dēļ neesot vērts sabojāt attiecības ar Eiropas Savienību. Bet viņš, būdams mediķis, embrioloģijas profesors, ir pret abortiem, ir par ekonomisko nodrošinājumu ģimenēm, kas audzina bērnus. Taču, valsts budžetu dalot, Priedkalna kungs tomēr dotu priekšroku aizsardzības sistēmas nostiprināšanai, kultūrai, izglītībai, veselības aizsardzībai.

Iekšpolitikā par savu galveno uzdevumu viņš nosauca "tautas kopāsavešanu". Viņaprāt, nav noteikti jāpanāk cittautu iedzīvotāju aizbraukšana no Latvijas, bet jāiemāca viņi dzīvot daudzkultūru sabiedrībā, kurā pamattauta ir prioritāra.

Ārpolitikā līdzās virzībai uz Eiropas Savienību un NATO, svarīgi, pēc Priedkalna kunga domām, turpināt dialogu ar Krieviju. Pie tam, to darot, "nevienā brīdī nesaliecot muguru ne Austrumu, ne Rietumu priekšā". Saliektas muguras, teica Priedkalna kungs, neviens nerespektē. Krievijas attieksme pret Latviju nav atkarīga no tā, ko Latvijā kāds saka vai dara, bet no Krievijas interesēm. Viņaprāt, pašlaik, kad Krievija ir tik ļoti ekonomiski atkarīga no Rietumu ekonomikas un zinātnes, tā nedomā par Latvijas aneksiju vai okupāciju. Viņaprāt, Krievijai jākļūst par Latvijas partneri, bet ne oponentu. Runājot par Kosovas krīzi, Priedkalna kungs pauda nostāju, ka stāties pretī genocīdam, kas Dienvidslāvijā vērsts pret albāņiem, vajadzējis ar sauszemes spēkiem, kas kontrolētu situāciju, uzturētu mieru, bet ne ar bombardēšanu. ANO šajā ziņā parādījusi savu nespēku.

Priedkalna kungs ir pārdomājis daudzas ar valsts dzīvi saistītas lietas. Piemēram, kā samazināt bezdarbu (jābūt stabilai valdībai, latam, jāvienkāršo birokrātija, lai ieplūstu investīcijas, jāstimulē mazie un vidējie uzņēmēji) utt. Viņš izteica gatavību uzņemties Valsts prezidenta darbu.