Kurzemes Vārds

14:11 Svētdiena, 20. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

No sestdienas līdz sestdienai

Uzvaras un zaudējumi - sportā, karā, attiecībās

Aizvadīto nedēļu vērtē Valsts izglītības inspekcijas vecākais inspektors Liepājā

Gunārs Petris

Pusotru mēnesi biju prom no Liepājas un Latvijas, ārstējos Vācijā. Atbaucu tikai nedēļas beigās un biju priecīgs atkal tikties ar savējiem, ar kolēģiem. Pirmais, kas "iekrita acīs" pēc prombūtnes - ārprātīgi nelīdzenās Liepājas ielas. Smejos: kā kundziņš - pieradis pie līdzenām ielām, nu vairs ne braukt, ne iet māku. Bet, ja nopietni, mēs taču laužam tehniku!

Par politiku runājot, visā pasaulē pašlaik aktualitāte numur viens ir Dienvidslāvijas krīze. Piemēram, Vācijas televīzija katru mīļu brīdi rādīja, kas tur notiek, raidīja intervijas ar korespondentiem, kuri atrodas Dienvidslāvijā, un ar varas pārstāvjiem. Man šķiet, te tik asi to neizjūt, ziņas gan parādās laikrakstos, vakaros "Panorāmā". Viedokļi ir dažādi kā šeit, tā tur. Vieni nosoda NATO iejaukšanos, citi atbalsta, jo jāizbeidz vienreiz tā varmācija, ko Slobodans Miloševičs dara ar albāņiem, ar kosoviešiem. Redzot televizora ekrānā, kas notiek, var redzēt to ļaunumu, ko cilvēkiem nākas ciest. Un tas notiek tādēļ, ka politiķi kaut ko nevar sadalīt. Ir arī otra puse - vienkāršie cilvēki tur nemaz tik labi nedzīvo, viņi labprāt aizbēgtu, kur labāk - uz Vāciju dzīvot, uz Itāliju. Bet tāpēc jau nav jānogalina, tas ir pārāk nežēlīgi. Un patīkami, ka ceturtdienas rītā jau izdzirdu ziņu, ka ir ierosinājumi, kā pārtraukt bruņoto iejaukšanos.

Latvijā vēl aizvien turpinās "Lattelekom" tarifu lieta. Un tas ir absurds. It kā tagad ir pieņemts kaut kāds saprātīgs lēmums, bet vai tas tiks realizēts, kā tas notiks? Man šķiet, ka "Lattelekom" jau tiktāl pārņēmis varu, ka ir kaut kas ārpus valsts un dara, ko grib.

Man viss mūžs ir saistīts ar sporta dzīvi, sportošanu, viens no mīļākajiem sporta veidiem ir hokejs. Mājās pārbraucot, bija patīkams pārsteigums, ka mūsu hokejisti pret kādreiz leģendāro Krievijas izlasi spēlēja kā līdzīgs ar līdzīgu. Apsveicu un ceru, ka latvieši pasaules meistarsacīkstēs iekļūs kārotajā astoņniekā. Ja tik labi nospēlēs, kā ar Krieviju, kur vienas spēles rezultāts bija neizšķirts, bet otrajā no zaudētas situācijas panāca uzvaru, tad mūsējiem tas ir pa spēkam. Protams, žēl, ka Liepājā nebija skatāmas šīs spēles. Mums taču ir jaunā ledushalle, varēja jau vienu spēli Lipmans noorganizēt Liepājā. Liepājnieki ietu skatīties ar prieku, halle būtu pilna, ka lūst. Prieks, ka mūsu pilsētā turpinās sporta attīstība, šā pati ledushalle ienesusi jaunas vēsmas. Attīstās hokejs, daiļslidošana, ir masu slidotava, vīri spēka gados gādā ekipējumu un iet spēlēt hokeju. Tas ir ļoti labi. Vajadzētu arī citus sporta veidus attīstīt, jo Liepājā vienmēr bijušas spēcīgas sporta tradīcijas - futbols, basketbols. Nesaprotu gan, kāpēc mēs iepērkam spēcīgus basketbolistus no Sanktpēterburgas, ja mums Latvijā ir spēcīgi, slaidi puiši, kas spēlē kaut kur Gulbenē. Kāpēc viņi nevarētu spēlēt Liepājā?

Mans tiešais darbs pašlaik ir saistīts ar izglītību. Skolās notiek direktoru atestācijas, skolu akreditācijas. Te redzu lielu problēmu, kas gaidāma Liepājā. Izglītības likums noteic, ka pēc gadiem pieciem skolās mācības noritēs tikai valsts valodā. Lielākā problēma, un es pat neredzu, kā to atrisināt - vai ir skolotāji, kas var to izdarīt, kas var mācīt latviešu valodā? Jo tiem apmēram 600 mazākumtautību skolu skolotājiem, kuri pašlaik māca mūsu bērnus, ir apliecības, kas parāda, ka viņi nolikuši valsts valodas prasmes eksāmenu augstākajā pakāpē. Bet sarunas atklāj, ka reāli viņi to neprot. Bēdīgi, ka skolotāji neapzinās, ka viņiem valoda jāprot, jāiemācās, nevis jāaizbrauc kaut kur ārpus Liepājas un vieglākā veidā jāiegūst apliecība. Un piedevām viņi vēl ir spēka gados, tātad turpinās darbu, nevis pēc pāris gadiem dosies pensijā. Bet Liepājas skolas uz kopējā fona ir labas, nav ne ar ko sliktākas par citām mūsu valstī.

Tas gan neattiecas uz šo nedēļu, tas ir vērojums. Mēs daudz runājam par ieiešanu Eiropā. Bet kādi mēs paši esam - kā protam sevi pasniegt, kā veidojam savu tēlu? Gāju pa pilsētu un skatījos, kādi tad ir liepājnieki. Pretimnācēji ir īgni, neapmierināti, sabozušies, nelaipni. Nemākam ne normāli pasveicināt, ne pa telefonu runāt. Nav tādas atklātības, savstarpējas sapratnes, vēlēšanās konfliktus risināt mierīgās sarunās. Ir nevēlēšanās palīdzēt otram, ir nevērība. Tas pretstatā vērojumiem Vācijā, tur visi ir laipni. Medicīnas māsām, cik noskaidroju, ir mazas algas, tik tikko pietiek dzīvoklītim, iztikai, bet viņas visu dienu rosās, vienmēr laipni atbildēs uz katru jautājumu. Tātad, ne jau nauda noteic cilvēka prasmi būt laipnam.