Kurzemes Vārds

09:16 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ja nemāk dziedāt un nepatīk slidot

DAINA MEISTERE

Pašlaik pilsētā uzmanības lokā ir jautājums, kā novērst "smadzeņu aizplūšanu", kā panākt, lai jaunieši, kuri ārpus Liepājas ieguvuši labu izglītību, atgrieztos savā pilsētā un dotu tai savas zināšanas. Par to domā pilsētas vadītāji, par to diskutē arī paši jaunieši, kuri pašlaik studē Rīgā, Jelgavā, Ventspilī. Kuri ir tie plusi, kas varētu runāt par labu Liepājai? Jaunieši, protams vēlas, lai būtu iespējas likt lietā studiju laikā apgūtās iemaņas, lai viņiem būtu karjeras izaugsme, lai būtu dzīvokļi, lai būtu laba alga. Un ir vēl viens svarīgs faktors - lai būtu, kur saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Mēdz teikt, ka visas nelaimes rodas no salīdzināšanas. Jauns cilvēks, kurš pirms tam dzīvojis nelielā pilsētiņā vai pat ciemā, nonācis Liepājā, uzreiz novērtē tās izklaidēšanās un atpūtas iespējas, kuras piedāvā pilsētā jūras krastā. Jo Liepājā ir teātri, kur rāda izrādes, ir koncerti, uzstājas pašu simfoniskais orķestris un brauc viesmākslinieki, ir vairākas kultūras iestādes - Metalurgu kultūras pils un Latviešu biedrības nams, kurās darbojas pulciņi, studijas, tautas deju kolektīvi... Ir mums tagad ledushalle, kur var ne tikai skatīties sacensības, bet arī pats nostāties uz slidām. Ir sporta zāles, stadioni, ir kafejnīcas. Var likt lietā savus talantus koros, deju kolektīvos, amatieru teātros.

Bet atbrauc puisis vai meitene no galvaspilsētas un rauc degunu: visa kā ir par maz. Nu nebrauc uz Liepāju pasaules mēroga popgrupas un rokgrupas, nu nevar vienu vakaru sēdēt operā, otru - klubā "Slepenais eksperiments" vai īru krogā.

Kāds vidusskolēns diskusijā, kura bija veltīta jautājumam, ar ko Liepāja ieinteresē izglītotus jaunus cilvēkus nākt dzīvot un strādāt, par brīvā laika pavadīšanas iespējām tā arī sacīja, ka viņš nevēlas sēdēt tādā kafejnīcā, kur viss zils piesmēķēts un mūzika piedārd ausis. Bet tajā pašā laikā arī viņam gribas būt jaunu cilvēku sabiedrībā ārpus paša un drauga mājām. Vēl kāds jaunietis, ne vairs vidusskolēns, bet arī ne Rīgas students, minēja, ka viņam tik tiešām neesot vietas, kur sastapties ar draugiem, kur aiziet ar meiteni pasēdēt, parunāt, viņu ar smalku apkalpošanu un ēdieniem pārsteigt. Tik vien paliekot, kā paņemt pudeli un iet pie drauga mājās. Kāds jauns uzņēmējs arī atbalstīja domu, ka Liepājā trūkst tieši tādu omulīgu vietu, klubu, kur parunāt, kur darba lietas risināt un pie reizes tās ar atpūtu apvienot. Jo ne visi, kas šobrīd jauni, izvēlas skaļu rokmūziku, kuras dēļ ar galda biedru pat vārdu nevar pārmīt nekliedzot. Tā kā šā "niša"- kafejnīcas, klubi kā darījumu un intīmu tikšanos vietas, pēc jauniešu domām, vēl brīva.

Nez kādēļ pavisam pazudis tāds izklaides veids kā deju vakari. Kur jūs ejat padejot? Uz tādu jautājumu tie, kuriem vēl nav divdesmit, atbildēja, ka meklējot diskotēkas, kas notiek mācību iestādēs. Bet tajās visbiežāk bez ielūguma iekšā nelaiž. Citi teica, ka nekur neejot un nedejojot arī. Varbūt tāpēc, ka jaunie nemaz nemāk dejot? Varbūt nemāk tāpēc, ka nevajag mācēt? Bija laiks, kad skolās deja bija bezmaz kā mācību priekšmets, nu vismaz kā fakultatīva nodarbība. Jo kas vēl labāk iemāca zēnam galanti uzvesties, ja ne dejas stundas. Un pusaudži, mulsi smaidot, nāca uzlūgt savas klasesbiedrenes, lai iemēģinātu valša soli, lai mācītos ne tikai uzsākt deju, bet arī partneri uz vietu pavadīt. Maz ticams, ka jaunieši, kuri vairs nav skolēni, kuri nav arī studenti, bet ir tikpat jauni un vēlas satikties, vairs negribētu izmantot tādu iepazīšanās veidu kā uzlūgšana uz deju.

Tie jaunie cilvēki, kuri tik veiksmīgi sarīkoja izstādi "Izglītības iespējas '99", pa jokam teica, ka nu esot jāpadomā par izstādi "Izklaides iespējas". Tas, šķiet, būtu vērtīgi un interesanti.