Kurzemes Vārds

22:41 Pirmdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Upenes kā zemnieka cerību stariņš

Pēteris Jaunzems

Sākums nebija iedvesmojošs

Runā, ka slīcējs ķeras pie salmiņa. Cik šis teiciens pamatots, par to šopavasar uzskatāmi var pārliecināties Bārtas pagastā. Vietējā bibliotēkā par vadītāju strādā zemnieku saimniecības "Skujas" īpašniece Gunta Jansone, kas kopā ar vīru Genādiju Kardašovu apsaimnieko 20,8 hektārus lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Ar vīru uzņēmīgā un enerģiskā sieviete iepazinusies, desmit gadus strādājot Baikāla-Amūras dzelzceļa celtniecībā. Apprecējusies pēc šķiršanās ar savu pirmo dzīvesbiedru.

Gena pēc izcelsmes ir sibīrietis, apveltīts ar sīkstu pacietību un darbīgs. Ģimenē ir četri bērni. Lai tik liela saime varētu izdzīvot un skoloties, izmēģinājuši visādus paņēmienus. Sākumā pievērsušies augļkopībai. Tādam netradicionālam saimniekošanas virzienam ģimeni pamudinājis no Guntas vecvecākiem mantotais ābeļdārzs. Tur iespēju robežās, cik līdzekļi atļāvuši, vecos kokus centušies aizstāt ar jauniem. Tomēr tajā ziemā viņiem nepaveicies, jo stādījumu apgrauzuši garauši. Tāds neiedvesmojošs ievads Guntu un Genādiju neesot apstādinājis, jaunu ābeļdārzu viņi tomēr esot iekārtojuši, un šoreiz tas ir apjozts ar zaķiem nepārvaramu pinuma žogu.

Tajā pašā laikā sapratuši, ka ar āboliem vien neiztiks. Te, kā aicināts, uz Bārtu atbraucis Lauksaimniecības departamenta direktors Andris Bitenieks, kurš pastāstījis, ka subsīdijas šogad iespējams saņemt par upeņu audzēšanu. Tad nu Gunta teikusi vīram, ka vienreiz jautājums, ko darīt, esot jāizlemj un jāķeras vērsim pie ragiem. Viņiem pastāvējis vēl arī otrs variants - rapsis. Taču no tā atteikušies par labu upenēm. Lai varētu pretendēt uz subsīdijām, Gunta šopavasar stājusies komisijas priekšā, nokārtojusi eksāmenu un ieguvusi lauksaimniecisko izglītību.

Pamudinājumu dod "Muņķu" saimniece

Vaļsirdīgi sakot, ogu audzēšanai Jansones kundzi esot pamudinājusi pievērsties arī zemnieku saimniecības "Muņķi" saimniece Vija Vilsone. Zinātkārā bārteniece bieži ienākot bibliotēkā, kur vadītāja, zinot par zemnieces interesēm, aizvien viņai sagādājot saistošu lasāmvielu par jaunākajām atziņām un paņēmieniem lauksaimniecībā.

Vilsones kundze ar dēlu Jāni gluži tāpat kā "Skuju" īpašnieki izmēģinājusi vai visus iespējamos lauku apsaimniekošanas veidus. Bārtas centrā satikta, "Kurzemes Vārdam" viņa pastāstīja, ka vairākus gadus sējuši labību un mēģinājuši nodarboties ar graudu audzēšanu. Kad šajā jomā piedzīvojuši neveiksmi, ļoti nopietni pievērsušies pienkopībai, turējuši šķirnes lopus, taču nule cenas esot tik zemas, ka nolēmuši likvidēt savu ganāmpulku. Ko tikai latviešu zemnieks neuzsāk, visur viņu sagaida strupceļš. Neesot taču vērts strādāt tikai strādāšanas dēļ, kaut kam taču no darba, viņasprāt, arī jāatlec.

"Muņķu" saimniece atminējusies, ka savulaik, kad vēl mamma bijusi dzīva, viņi jau nodarbojušies ar ogu audzēšanu. Tās diezgan izdevīgi varējuši pārdot Liepājas tirgū, tāpēc nolēmuši arī tagad ogām pievērsties. Viņa esot dzirdējusi arī par "Pūres dārziem" un šās firmas darbību, tāpēc mēģināšot ar ogu pārstrādātājiem sazināties.

Ogulājiem - vairāk nekā hektārs

Arī Gunta Jansone uzskata, ka būtu labāk, ja ar ogu audzēšanu aizrautos vairākas zemnieku saimniecības, jo tad, iespējams, varētu kooperēties tehnikas iegādē. Viņa ar vīru šopavasar iestādījusi upenes jau vesela hektāra platībā un pie sasniegtā nedomājot apstāties. Dažas rindas atvēlētas arī jāņogām un ērkšķogām.

Stādus iegādājušies Kuldīgas rajona "Vilgāles" audzētavā. Kad tie atvesti mājās, rīkojuši talku. Vecākie bērni noorganizējuši palīgos skolasbiedrus, kas todien labi nopelnījuši. Ogulāju saknes ielika ar traktoru izdzītās vagās un apbēra ar zemi. Starp rindām ir trīs metrus plata josla, lai varētu krūmus ne tikai pienācīgi apkopt, bet arī nolasīt no tiem ražu. Nezāļu iznīdēšanai izmantošot "Raundapu". Šis paņēmiens jau izmēģināts. Mazos upenājus ķimikālijas pielietošanas laikā piesedzot ar polietilēna maisiņiem. Pēc tam rindstarpas apkaisīšot ar zāģu skaidām vai arī, kā Guntai ieteica pagasta lauksaimniecības konsultants Antans Vanags, ar melno kūdru.

Upeņu platību pavairošanai "Skujās" izmanto spraudeņus. Tos ieguva no iepirktajiem stādiem. Ar spraudeņiem zemnieku saimniecībā, var teikt, piebakstītas visas iespējamās un neiespējamās vietas, jo tie plaukst pat pagraba velēnu pārsegumā. Gunta teica, ka Dieviņš viņiem palīdzējis, jo tiklīdz upeņu zariņi bijuši zemē saspraudīti, uznācis silts lietutiņš.

Dārzā dziedās putni

Darbīgie bārtenieki nepaļaujas tikai uz upenēm. Viņiem ir liela saime, tādēļ tur arī četras gotiņas, iekārtojuši siltumnīcu, kas šopavasar gan negaidīti applūdusi, bet virs pagraba uzcēluši glītu dārza mājiņu. Tur varot patverties ne tikai no pēkšņi uznākušas lietusgāzes, bet pārgulēt arī nakti un audzēt stādus dārzeņiem.

Pārsteidzoši, ka savā milzīgajā aizņemtībā un rūpestos "Skuju" saimnieki atrod laiku, lai padomātu par skaistumu ap sevi. Tīruma pašā vidū viņi atstājuši augam varenu mežābeli, kuras zaros iestiprināts būrītis putniem. Gunta teica, ka tā ziedot balta kā līgava, tādēļ dāvājot prieku. "Skuju" saimnieki nolēmuši braukt arī uz Grobiņas kokaudzētavu, lai iegādātos dekoratīvos skujkokus, jo citādi viņu saimniecība īsti neatbilstot savam nosaukumam. Agrāk apkārtnē gan esot augušas egles, taču kolhozu gados aizgājušas bojā. Arī Bārtas centrā, kur atrodas Guntas un Genādija dzīvojamā māja, visur redzami putnu būrīši, kuros jau iemitinājušies dziesmotie dārzu draugi. Saimniece teica, ka augļu un ogu dārzs bez putniem neesot iedomājams.