Kurzemes Vārds

16:05 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Pārmaiņu mokas un gaidīšanas asaras

Indra Imbovica

Redakcijā bija iegriezies liepājnieks Rūdolfs Kukuks, kurš uzdeva jau līdz apnikumam atkārtoto jautājumu: "Kas notiek ar Latviešu biedrības namu?" - un turpināja: "Liepājā vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem nav vairs vietas, kur aiziet un patīkami pavadīt vakaru. Kādreiz regulāras atpūtas ballītes ar nosaukumu "Tiem, kam 30, 40, 50 un..." notika Metalurgu kultūras pilī, bet kur tas laiks, ka izputējušas. Vēl pagājušajā gadā tādi vakari ar galdiņiem un mūziku, kad varēja pasēdēt un padejot, katru piektdienu notika Latviešu biedrības namā, taču kopš Jaungada arī to vairs nav. Tajos bija sava publika, vakari labi apmeklēti, arī jaunāki cilvēki labprāt nāca, jo varēja padejot, arī ieejas kartes bija tikai par 60 santīmiem vai vienu latu un piecdesmit santīmiem. Tagad ar to ir cauri. Vai tad suņiem un kaķiem vien tagad vieta atvēlēta? Vairākas reizes gāju parunāt ar nama direktoru, bet viņš nekad nav sastopams."

Šādu sūdzību un zvanu uz redakciju ir bijis daudz. Runa jau nav tikai par šo vecuma kategoriju, liepājniekiem ir apnicis gaidīt solītās pārmaiņas Latviešu biedrības namā. Šās Pilsētas domes deputātiem rit jau trešais darba gads, tikpat ilgi tiek muļļāts jautājums par Tautas mākslas un kultūras centra apsaimniekošanas modeli. Notikušas neskaitāmas Kultūras lietu komisijas sēdes kopā ar Izglītības un kultūras pārvaldi, pieaicināti dažādi speciālisti, izstrādāti vairāki apsaimniekošanas un darbības modeļi, tos apsprieduši arī deputāti pastāvīgajā Sociālo lietu, veselības, izglītības, kultūras, sporta un sabiedriskās kārtības komitejā... Bet, izņemot to, ka tika atstādināta direktore un pēc visai mistiska konkursa domes priekšsēdētājs par jauno direktoru izvēlējās Mārci Grīnbartu, pozitīvas vai cita veida izmaiņas Latviešu biedrības namā nav notikušas. Gluži otrādi, lai gan ir dibinātas vēl nezin kādas padomes, kurās ierakstīti daži populāri rīdzinieku - bijušo liepājnieku un pilsētas uzņēmēju - vārdi, arī tas neko nav mainījis. Jā gan, tieši ierakstīti, jo būtu naivi iedomāties, ka viņi brauks uz Liepāju un šeit strādās, lai kā pats Radītājs iepūstu dzīvības dvašu bezformas māla pikai.

Pie mums jau skaistu un grandiozu ideju nekad nav trūcis, bet ko līdz teorija bez prakses. Pagaidām visi priekšlikumi joprojām iestrēguši pie domes priekšsēdētāja. 20.martā intervijā "Kurzemes Vārdam" Uldis Sesks pauž izbrīnu par to, kur radusies informācija, ka viņš vilcinoties akceptēt nama jauno modeli, un apgalvo, ka: "Mēs vienkārši baidāmies kļūdīties un pieņemt lēmumu, kas nav pietiekami pamatots. Ir izveidota biedrības nama Kultūras padome, kurā iesaistīti speciālisti ne tikai no Liepājas - Herberts Laukšteins, Jānis Lūsēns, Aivars Hermanis, Guntis Dambergs -, padome AKTĪVI (izcēlums mans - I.I.) strādā, arī es pēc iespējas tajā piedalos."

Būtu vēl labāk, ja arī domes attiecīgā komiteja un komisija zinātu, ko šī padome dara. To, ka tā ir konstatējusi - biedrības nama telpas tiek izmantotas par 20, 30 procentiem, bija zināms jau pirms diviem gadiem. Toties, kamēr šī padome un domes priekšsēdētājs joprojām domā un pēta, no Latviešu biedrības nama turpina atlaist cilvēkus, pat iepriekš nebrīdinot, atvienot telefonus, arī iepriekš nebrīdinot savus telpu īrniekus, atstājot tos pie sasistas siles un radot materiālus zaudējumus, kas faktiski raksturojama kā nama administrācijas un galveno speciālistu klaja bezatbildība. Pārmaiņu mokas un gaidīšanas asaras turpinās. Viens gan piepildās, proti, sen paklīdušās baumas, ka Latviešu biedrības nams pamazām tiek prihvatizēts, vismaz viens tā spārns, kas atrodas A.Pumpura ielā, noteikti.