Kurzemes Vārds

11:08 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Politiskā kritika - kritizēto ierocis?

Kaspars Migla

Izcili uzskatāmi savu darbu nesen novērtēja mūsu premjers Vilis Krištopans, kura popularitātes reitings pēdējā pusgadā nav neko citu darījis, kā tikai kritis lejup. "Ja visu laiku pārspīlē un atklāti nodarbojas ar demagoģiju, nav nekāds brīnums (..)" - šāds sākums ir nevis Krištopana darba raksturojumam, kā to varētu saprast, bet gan mūsu premjers pats ir teicis šādus vārdus par popularitātes kritumu. Konkrēti - par Andri Šķēli, kuram, pēc "Latvijas faktu" aptaujas datiem, reitings maijā nokritis par 11,5 punktiem un pašlaik ir plus 14,5. "Tas (popularitātes kritums) ir tikai sākums," priecājoties par kāda cita politiķa mazajām bēdām, lepni teica Latvijas politiskās skatuves otrā svarīgākā persona Vilis Krištopans.

Vēl mūsu premjers atzina: cilvēki beidzot sāk saprast, ka "zemkopības ministra vietnieks nevar vienkārši kļūt par koncerna īpašnieku". "Jebkurš Amerikas sapnis par zābaku tīrītāju, kurš kļūst par miljonāru, nobāl šā priekšā," uzskata Krištopans.

No vienas puses, vērojot, protams, visai komiska šķiet cilvēka, kam jāuztraucas par valsti, par tās saimniecību mūsu saspringtajā laikā, laika atlicināšana kāda citas partijas politiķa, ar kuru pašlaik ceļi nekrustojas, reitinga analizēšanai. Un ne tikai analizēšanai, bet arī tālejošu secinājumu izdarīšanai!

Bet, palūkojoties uz šo jautājumu no otras puses, smiekli vairs nenāk. Drīzāk otrādi - skumjas māc par mūsu politiķiem. Par viņu sīkumainību, lētajiem trikiem, divkosību un aušību. Protams, premjera griba un izvēle ir spriest vai nespriest par citiem. Vai tauta var uzticēties cilvēkam, kas pats, nepopulārs būdams, no augstākā izpildvaras krēsla kritizē un peļ tos, kas nav viņa sabiedrotie, bet gan tikai sāncenši? Šāda Krištopana rīcība liecina par ļoti nopietnām problēmām, kas viņu skārušas.

Premjers ļoti skaidri norāda reitinga krituma iemeslus: "Ja visu laiku pārspīlē un atklāti nodarbojas ar demagoģiju." Viņš šos vārdus tieši attiecināja uz Andri Šķēli, bet netieši - pats uz sevi. Jo ne jau par uzcītīgu, neatlaidīgu darbu viņš no viena no populārākajiem politiķiem kļuva par nepopulāru.

Politiķiem reizi pa reizei der atcerēties, ka, ar putām uz lūpām zākājot citus, pats populārāks nekļūsi. Tieši otrādi - reitings kritīsies, jo kritizētāji nevienam nav vajadzīgi. Tomēr šie demokrātijas gadi mūsu tautai ir kaut ko iemācījuši. Vismaz tik daudz, lai par politiķi spriestu pēc viņa darbiem, nevis skaļās mutes.

Savulaik noteikti mācību ieguvis arī Andris Šķēle, kura partija vēlēšanās ieguva visvairāk vietu, bet tomēr palika ārpus valdības. Un ne jau tikai Ventspils naftas bosu manipulācijas un finansu "iešprices" noteica valdības sastāvu. Nozīmīgs faktors bija arī Šķēles paša spēku pārvērtēšana. Priekšvēlēšanu kampaņu viņš uztaisīja pietiekami iespaidīgu, lai sarietos ar visiem iespējamajiem politiskiem partneriem. No vadošajām partijām nebija nevienas, ko viņš nekritizētu un ironiski neapsmietu. Tādēļ tagad uz valdības darbu viņš var tikai noskatīties no malas un bezgalīgi atkārtot aicinājumus gāzt premjeru Vili Krištopanu. Šī situācija ir kārtējais piemērs, kas rāda, ka kritika nav labākais politiskās cīņas ierocis. Tā iedarbojas tikai mazās devās, uz īsu mirkli un ilgam karam nav derīga. Tautai brīdi ir interesanti, bet ar laiku kādas kritikas vienveidība apnīk.