Kurzemes Vārds

09:42 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Reportāža

Graudu iela bij aizslēgta un tomēr atvērta

Kristīne Pastore

Tieši tā! Tie, kas jau no paša rīta sestdien vēlējās ar transportlīdzekli izbraukt cauri Graudu ielai, to izdarīt nevarēja, jo tā bij slēgta. Tomēr tas nenozīmē, ka tur nevarēja nokļūt. Kājām vai ar velosipēdu - lūdzu! Jo notika jau trešie Graudu ielas svētki.

Rīkotāju lūgšana par laika apstākļiem bija uzklausīta - saulīte pretēji visiem sinoptiķu solījumiem spīdēja visu dienu, un visu dienu nenokrita ne pile no solītajiem nokrišņiem, kas arī bija viens no svētku izdošanās priekšnoteikumiem. Viss pārējais - tas, kas dienas garumā notika uz ielas, veikalos, salonos, kafejnīcās, apmeklētāju domās un izjūtās. Bet notika ļoti daudz, un jācer, ka katrs patiešām atrada sev ko piemērotu. Tāpēc, notikušo atspoguļojot avīzes slejās, "Kurzemes Vārds" necentās atrakciju vai sacensību laukumos meklēt pirmās, otrās vai pēdējās vietas ieguvējus, veikalnieku un tirgotāju vidū - izveicīgāko un prasmīgāko, apmeklētāju vidū sastapt vispriecīgāk noskaņoto vai kādu ļoti neapmierinātu. Ļāvāmies vieglajam svētku plūdumam un vēlmei redzēto parādīt arī saviem lasītājiem. Mēs vienkārši piedalījāmies - tāpat kā daudzi no jums.

Jauns tērps par vienu latu - tas aizdzen pēdējās miega paliekas!

Kad ap pusvienpadsmitiem kopā ar fotogrāfu izgājām uz Graudu ielas, šķita - tā nupat modusies no sestdienas rīta miega. Daži tirgotāji bija paspējuši savus piedāvājumus jau iznest, citi tos vēl tikai kārtoja, bet svētku viesu vēl bija pamaz. Arī Liepājas centrā cilvēku maz. Pilsēta vēl tikai modās. Lai gan pa Graudu ielu jau staigāja Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dziedošās sievas. Staigāja un modināja vēl guļošos: Graudu ielas iemītniekus, veikalniekus, baņķierus un citus.

Taču viens otrs veikalnieks jau bija paspējis krietni vien pārsteigt pirmos svētku apmeklētājus. Tās dāmas, kam īstajā brīdī gadījās būt pie salona "Inka stils", varēja pilnīgi negaidīti iegādāties jaunu tērpu tikai par vienu latu. Pavisam nopietni! Un tāds brīdis ne vienai vien liepājniecei kā nebijušu aizdzina visu atlikušo rīta laiskumu, liekot pucētieskārei sasparoties, lai savu guvumu neizlaistu no rokām, ja gadījumā to iekārotu blakus stāvošā dāma. Salona telpās katra sev ko piemērotu varēja sameklēt par trīs, pieciem vai septiņiem latiem - arī tas taču jaunam tērpam nav daudz!

Bet turpat netālu jau smaržoja cepti šašliki, pankūkas un kafija. Kafejnīcu saimnieki rūpējās par tiem, kas uz svētkiem atnākuši nebrokastojuši, cerībā to izdarīt šeit. Iela pamazām atdzīvojās, iedzīvojās, iekustējās.

Svētku izjušanai nepietiek ar pusstundu

Uz svētku atklāšanas laiku - pulksten vienpadsmitiem ielas centrālais laukums pretī Latvijas Krājbankai jau bija cilvēku pilns. Pūtēju orķestra "Liepāja" pavadīti, Graudu ielā iebrauca graudu vedēji. Šoreiz to lomā bija Nacionālā teātra aktieri Svetlana Blese un Jānis Skanis - žurka Kornēlija un Circenis.

Svētku rīkotāji uzvilka mastā Graudu ielas karogu, un svētki bija sākušies.

Un jau pavisam drīz kļuva skaidrs, ka tie nebūs tikai svētki, kur galvenais - pirkšana un pārdošana. Un skaidrs bija arī tas, ka, tikai uz dažām minūtēm vai pusstundu iegriežoties Graudu ielā, svētku noskaņu gan bija iespējams gūt, bet nevis izjust svētkus. Manuprāt, tā arī bija šo svētku īpatnība - tajos bija jābūt ilgāku laiku, lai tos sajustu, lai tajos iejustos, lai tie būtu bijuši. Personiski bijuši.

Vecāku maciņos līdzpaņemtā naudiņa izčūkstēja neiedomājamā ātrumā

Ja pirmajā mirklī šķita - kas tad te būs, tāda tirgošanās vien, tad jau pavisam drīz tie svētku viesi, kas bija nākuši uz svētkiem, nevis tikai cauri ejot, redzēja, ka darīt būs gan ko. Dažādas atrakcijas dienas garumā notika trīs dažādās vietās visas Graudu ielas garumā: laukumā pretī grāmatnīcai, centrālajā laukumā un pretī Rajona padomei.

Protams, ka uz svētkiem lielākoties dodas visa ģimene, un tāpēc daudzi vecāki bija patīkami iepriecināti, ka šoreiz īpaši bija domāts, ko svētkos darīt bērniem. Mammas gan neslēpa, ka maciņos līdzpaņemtie lati un santīmi izčūkstot neiedomājamā ātrumā: saldējumam, lēkāšanai pa piepūšamajiem matračiem, izjādei ar zirdziņu, loterijām, kārumiem un tā tālāk. Bet tad atkal piebilda - lai jau! Bet pa vidu tam, protams, daudz ko varēja baudīt arī bez maksas. Ik brīdi uz kādas no skatuvēm uzstājās dziedātāji un dejotāji, bet īpaši daudz mazo skatītāju un viņu māmiņu un tētu sapulcēja Ceļojošais leļļu teātris ar fragmentiem no izrādēm, ar kopīgām dziesmām un rotaļām. Ne jau katru dienu Sarkangalvīte izkāpj no pasakas un dodas dejā kopā ar mazuļiem.

Īsti vīri kopā met un kopā dara daudz ko citu

Man personiski šie svētki nedaudz atgādināja filmās redzētos skatus no agrāko laiku lielajiem gadatirgiem. Nebija gan čūsku dīdītāju un ugunsrijēju, bet bija pietiekami daudz visa cita, un piedalīties varēja ikviens, kurš pārvarēja mūsos vēl tik dziļi dusošo aizspriedumainību, ka "es jau arī labprāt ietu un piedalītos, bet, kā es izskatīšos un ko par mani domās citi". Iespējams, nedomāja neko, bet apskauda par uzdrīkstēšanos.

Piemēram, ikviens vīrietis varēja pārbaudīt spēkus dažādās sacensībās, ko piedāvāja vīru klubs "Spartaks". Tas pats, kas reklamē, ka īsti vīri kopā met. Meta arī - to pašu šķēpu, ko redzam reklāmā. Sita ar veseri pa laktu, ko reklāmā gan neredzam, un darīja arī citas lietas. Katrā ziņā atrakcijas pulcēja gan daudz piekritēju, gan arī līdzjutēju. Tikai nedaudz mazāk piekritēju bija maratonam "Graudu nesējs", kurā vīri mērojās spēkiem graudu maisa nešanā. Balva saules izkarsētajiem vīriem patiešām vilinoša - kaste alus. Šā mērķa vārdā ne vienam vien nesējam graudu maiss tik viegli kā spalviņa uzlidoja plecā. Vienam no viņiem mērķa sasniegšanai pat apavi izrādījās lieki. Labāk esot basām kājām.

Kā vienmēr, ļoti daudz interesentu - gan dalībniekus, gan arī līdzjutējus pievilināja bruģa bumbas sacensības. Kā nu ne - nekādas dalības maksas, nekādas iepriekšējas pieteikšanās un gatavošanās, kaut turpat uz vietas sapulcē domubiedrus un - aiziet!

Svētku otrais cēliens

Pēc četriem pēcpusdienā ielas kņada pamazām pieklusa īsti latviskam pēcpusdienas gurdumam. Tomēr tas vēl nebija viss. Pulksten deviņos vakarā dzīvība ielā sākās ar jaunu sparu, aicinot uz svētku otro cēlienu - balli brīvā dabā Graudu ielas pašā galā uz bruģētā laukuma. Kulminācija visam, protams, uguņošana. Iespaidīga un krāšņa - tā es domāju. Pēc pašas, draugu un bērnu izjūtām vadoties. Taču svētki ar to arī vēl nebeidzās, jo balle turpinājās, apliecinot, ka liepājnieki vēlas šādus sarīkojumus.

* * *

Svētki beidzās katram individuāli. Ne vienam vien tikai svētdienas rīta agrumā. Kā mums katram tie patika - par to, protams, ikvienam ir savs vērtējums.