Kurzemes Vārds

10:16 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Kā likumpārkāpējus nodarbināt spaidu darbos

Gundars Matīss

No 1.aprīļa reizē ar jauno Krimināllikumu stājās spēkā Latvijas sodu izpildes kodeksā pieņemtie grozījumi, kas paredz, ka piespiedu darbu izpilde likumpārkāpējiem jāpārzina pašvaldību izveidotiem Piespiedu darba uzraudzības dienestiem. Sākotnēji prognozēja, ka Liepājas ielās turpmāk redzēsim zagļus un citus ar likumu konfliktā nonākušos cilvēkus, tīrot skvērus, parkus un uzkopjot apkārtni. Taču tā dēvētie spaidu darbi Liepājas tiesā pagaidām nevienam neesot noteikti.

Gaida palīdzību no valsts

Pašvaldībai būs ļoti sarežģīti nodrošināt sodu izpildi, informēja Liepājas domes Preses dienesta vadītāja Maija Celmiņa. "Ja valsts uzliek pašvaldībai jaunus pienākumus, tad valstij jānodrošina finansu līdzekļi, ar kuriem tos varētu izpildīt," domes nostāju komentēja Maija Celmiņa. Ja likumpārkāpējam jātīra pļava, tad nepieciešams, piemēram, grābeklis. Tas it kā būtu sīkums, taču par nodarbināto cilvēku jāsamaksā nodokļi. Bet budžetā nav paredzēti līdzekļi šādām vajadzībām. Pagaidām nav arī skaidrs, kas uzraudzīs, kā likumpārkāpējs veic uzdoto.

Daži speciālisti jau izteikušies, ka piespiedu darbam būs niecīga audzinoša nozīme un mazs praktisks labums. Vienā dienā likumpārkāpēju nedrīkst nodarbināt ilgāk par divām stundām, bet brīvdienās - ne ilgāk par četrām stundām. Maija Celmiņa arī piebilda, ka ne jau katru cilvēku var sūtīt tīrīt grāvjus vai novākt būvgružus. "Sodīto datorspeciālistu taču nesēdināsim pie domes kompjūteriem, bet kasierim laikam neuzticēsim algu izmaksu," teica Preses dienesta vadītāja. Latvijas Pašvaldību savienība jau iesniegusi protestu pret to, ka piespiedu darbs jāorganizē pašvaldībām.

Liepājas pilsētas virsprokurors Andris Mikuļskis teica, ka te pagaidām piespiedu darbs nevienam nav noteikts. Arī viņš bija informēts, ka pašvaldībām var rasties problēmas, lai varētu organizēt piespiedu darbu, taču pati ideja par šāda veida audzinoša rakstura līdzekļa piemērošanu esot apsveicama.

Ar sprieduma izpildi īpašu problēmu nav laukos

Kurzemes Tiesu apgabala virsprokurore Lauma Mērniece uzskata, ka ar sprieduma izpildi zināmas problēmas var rasties lielākās pilsētās, piemēram, Liepājā, jo piespiedu darbu pagastos ir daudz vienkāršāk organizēt un kontrolēt. Līdz šā mēneša 15.datumam piespiedu darbs piespriests diviem Saldus rajona un trijiem Kuldīgas rajona iedzīvotājiem. Visi sodītie dzīvo laukos, tāpēc prokurori apzinājuši situāciju un secinājuši, ka pagasti ir gatavi nodrošināt sprieduma izpildi. Taču lielākās pilsētās pašvaldība varot slēgt līgumus ar uzņēmējiem, pašvaldības uzņēmumiem un citām iestādēm. Likumpārkāpējam alga nav jāmaksā, tāpēc to saņems pašvaldība. No sodītās personas formāli nopelnītās summas jāatskaita vienīgi nodokļi. Tāpēc Lauma Mērniece domā, ka kņada nevajadzīgi sacelta ap finansiāla rakstura problēmām, jo pašvaldības nevēlas uzņemties papildu organizatoriskās rūpes.

Virsprokurore neuzskata, ka pēc kāda laika tiesas sāks masveidā noteikt likumpārkāpējiem piespiedu darbu. Sodītie nebūšot arī tikai sīki zagļi. Piemēram, Kuldīgā divām personām piespiedu darbu noteikuši par nelikumīgu meža izciršanu, bet vienai personai - par huligānismu. Diviem Saldus rajona iedzīvotājiem noteikts šis sods par transportlīdzekļa atkārtotu vadīšanu dzērumā. Virsprokurori visvairāk sāpina tas, ka pašvaldībās jau sen bija zināms, ka stāsies spēkā jaunais Krimināllikums, taču netika veikts sagatavošanās darbs. Piespiedu darbs kā soda līdzeklis patiešām sevi neattaisnošot, ja tas nebūs normāli un efektīvi organizēts. Racionāli izmantojot darbaspēku, ieguvēja var būt gan pašvaldība, gan cilvēks, kam nav jāsēž cietumā.

Piespiedu darbu var noteikt arī nepilngadīgajiem, jo likums paredz, ka piespiedu darbu nevar piespriest tikai darba nespējīgiem cilvēkiem un militārpersonām. Iespējams, ka mazgadīgo zagļu apziņā piespiedu darbam būtu daudz lielāks audzinošs efekts nekā mēģinājumi pāraudzināt vainīgo ar vārdiem. Strādājošos un personas, kas mācās, tiešām nedrīkst nodarbināt vairāk nekā divas stundas dienā, taču bezdarbniekus var noslogot arī astoņas stundas diennaktī. Par dažāda rakstura pārkāpumiem, piemēram, autotransporta atkārtotu vadīšanu reibumā, patvaļīgu zvejniecību un nelikumīgu medīšanu, vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kā arī par daudziem citiem noziedzīgiem nodarījumiem arī var sodīt ar piespiedu darbu no 40 līdz 280 stundām. Lauma Mērniece domā, ka pašvaldībai, iespējams, tiešām vajadzētu prasīt no valsts papildu līdzekļus, lai likumu izpildītu, taču, kamēr ir spēkā pieņemtie likumdošanas akti, pašvaldībai tie būs jāpilda.