Kurzemes Vārds

09:49 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Sarakste ar lasītāju

Mācīties no dzīves

Kirils Bobrovs

Žēl, ka personas, kas ierodas pie mums pēc padoma vai vienkārši uzdod jautājumus un izsaka savas sirdīgās replikas, ne vienmēr lasa "Kurzemes Vārdu". Starp citu, šie cilvēki to nemaz neslēpj. Ja būtu lasījuši, būtu vieglāk izskaidrot. Bet citādi nākas vēl un vēlreiz atkārtot vienkāršus padomus.

Lūk, ierodas V.Solovjova māte no Ganību ielas 81/83 - pats viņš aizņemts darbā. Stāsta, ka dzīvoklī jau daudzus gadus apkures sezonas laikā netiek nodrošināta vajadzīgā temperatūra. Kur tikai neesot gājuši! Bet nekur iet arī nevajadzēja. Problēmas risinājums - tikai un vienīgi namu pārvaldē. Absolūti! Ar to dzīvokļa īrniekam ir noslēgts līgums, kurā uzskaitītas visas namā esošās ērtības. Namu pārvaldei jāatbild par iekšējo apkures tīklu ekspluatāciju un ūdens apgādi. Ja tā to nespēj nodrošināt, tad lai aicina talkā domi, lai galu galā tiesājas ar "Liepājas siltumu". Bet, ja pārvaldes darbinieki atsakās ierasties un noformēt aktu, tad izeja tikai viena - sūdzība par namu pārvaldi domes izpilddirektoram, turklāt jāiesniedz sekretārei pret parakstu vai ar ierakstītu vēstuli. Lūk, tāda ir secība!

Toties ar Beloviem izrīkojās vēl viltīgāk. Pateica, ka siltuma vienalga nebūs, vajagot demontēt radiatorus un sildīties pie kaloriferiem. Un to ģimene izdarīja uz sava rēķina! Bet, lai saskaņotu šo muļķību, "Liepājas siltumā" nācās vēl samaksāt piecus latus par vienu papīrīti, kurā ierakstīja četras rindiņas. Tā taču ir laupīšana gaišas dienas laikā - savādāk nenosauksi. Un cilvēki to visu pacieš, jo nav informēti, nav kaujinieciski noskaņoti.

Kad kāds atnāk un izrunā vārdu "Lattelekoms", viņu sarunā ar mūsu žurnālistiem gaida vienīgi vilšanās. Par to jau runāts pārāk daudz. Iespaidot šo uzņēmumu mēs nekādi nevaram. Nesen P.Čeremisins no Franču ielas 9 (tālr.3421974) pastāstīja, ka, nevēlēdamies zaudēt abonentlīniju, samaksājis par nenotikušām seksuālām sarunām tieši 70 latus. Turklāt no viņa iekasēts arī naudassods. Pierādīt, ka viņš nav kamielis, tā arī neesot izdevies. Dzīvoklī mitinās divi pensionāri, kuri visu laiku mēģina ietaupīt uz sarunām. Pašreiz izstrādā jaunu likumu par patērētāju tiesību aizsardzību. Taču pastāv bažas, ka iedaļu par "Lattelekomu" tur iekļaut piemirsīs. Varbūt mūsu redakcijai vajadzētu uzkrāt cietušo rekvizītus, lai viņi varētu apvienoties un uzstāties vienotā frontē.

Pirms trim gadiem publicējām Ivana Labas vēstuli. Toreiz viņu it kā izlika no dzīvokļa, mantas izvazāja, bezdarbniekam klājās grūti, viņš lūdza palīdzēt. Vēstule bija uzrakstīta ļoti emocionāli. Tagad ar viņu, šķiet, noticis gandrīz tas pats, tikai adrese cita - Tērauda ielā 7. Vārdu sakot, te vairs nav vainojama ne namu pārvalde, ne policija, bet gan saimnieks, kurš izlicis cilvēkus? tualetē. Mēs necentīsimies pārbaudīt šo epopeju. Saimniekam droši vien būs citāds notikumu skaidrojums. Droši vien vēstules autors gluži vienkārši ir neveiksminieks. Tātad tas dabas dots. Un tomēr viņš lūdz "ekstrapalīdzību", un to jebkurā veidā var sniegt ar pilsētas 2.bibliotēkas vadītājas Ilgas Auzas starpniecību, tālr.3426445.

Daugavas ielas 16.nama iemītnieki - pavisam 21 paraksts! - apraksta šausmas un sekas tam, ka namā darbojas kandžas tecinātāju "punkti" un pastāvīgi uzturas klaidoņi, piemēram minēts 14.dzīvoklis. Uzskaitīts viss, kas parasti notiek šādos gadījumos: ir nomīdīta zāle, piemēslotas kāpņu telpas utt. Vēstules autoriem derētu iepazīties ar telefonziņojumiem redakcijai un painteresēties par to rezultātiem. Visbiežāk tādu nemaz nav. Kaut gan tiek nosaukti arī uzvārdi. Un šajā vēstulē visi klaidoņi ir anonīmi. Varēja taču uzreiz nosūtīt iesniegumu Pašvaldības policijai vai savai namu pārvaldei "Ezerkrasts". Un arī pret parakstu, lai atbildes saņemtu tieši viņi. Citādi nav zināms, varbūt sūdzības autori sākuši tieši ar redakciju. Lai mēs vēlreiz šautu ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Kaut kā nemākulīgi sanāk.

Bet 85 gadus vecs pensionārs no Meža ielas 4 A.Stanovkovs uzrakstījis pretenzijas pret 6.maršruta autobusa šoferi, kurš nav viņu pagaidījis. Tas noticis galapieturā M.Ķempes ielā. Tur nav arī, kur apsēsties, arī no lietus nevar paglābties. Diemžēl parasti šādi "saucieni" ir bez rezultātiem. To visiem derētu ielāgot. Taču, protams, neklusēt tad, kad tevi dzird.

Kā parasti mūsu pastā ir arī atsauksmes uz laikrakstu publikācijām. A.Nabiuļins ziņo, ka saņēmis vēstuli no Tatārijas ar veco pasta indeksu uz aploksnes, kas bijis ļoti nemākulīgi aizkrāsots. Protams, indeksi būtu jāzina, taču vienalga kāds vienmēr tos sajauks. Smērēt aploksnes vienkārši ir neestētiski. To varētu arī neminēt mūsu sarakstē ar uzņēmumu "Liepājas pasts", ja tā darbinieki ar tikpat lielu centību aizkrāsotu savu piecmetrīgo indeksu uz kāda nama sienas Jūras ielā. Par to runā arī vēstules autors, atsaucoties uz to, ka "Kurzemes Vārds" jau divas reizes rakstījis par pasta darbinieku ilgām pēc padomju plakātiem. Taču nav izdarīti nekādi secinājumi.

Reizēm pēc atsevišķām publikācijām laikrakstam nākas saņemt netaisnīgus pārmetumus. Tā notika arī pēc reida pārskata "Ar aizvērtām acīm" - par situāciju mūsu ielās un pagalmos. Lasītājs, kas sevi nav nosaucis, arī "atvēris acis", paziņojis pa tālruni par dažādiem nesakārtotiem objektiem tajos pilsētas rajonos, kas rakstā nav nosaukti. Pašreiz nav nepieciešamības minēt viņa jaunos piemērus - visus vienalga neuzskaitīsi. Toties sirdīgais anonīmais zvans izraisīja pārdomas, ka uzsākto reidu materiālu sēriju varētu vēl turpināt un turpināt. Varētu, piemēram, vienu materiālu veltīt tikai kokiem - izkaltušajiem, nepareizi apzāģētajiem, iestādītajiem vietās, kur tos vienalga nāksies izcirst, barbariski izkropļotajiem, to nelikumīgās iznīcināšanas formām, meža liktenim, kas atrodas pilsētas robežās. Interesants būtu bijis arī reids "pa augšām" - lai pavērotu karnīzes, kas atrodas virs mūsu galvām un teju teju nobruks, priekšmetus, kas var nokrist, brūkošās sienas. Mēs jau rakstījām par caurstaigājamiem pagalmiem, bet varētu uzrakstīt arī par parastajiem, kuros ielūkojamies daudz retāk. Vārdu sakot, paldies neapmierinātajiem lasītājiem. Arī no viņiem var pamācīties.