Kurzemes Vārds

14:39 Otrdiena, 19. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

No sestdienas līdz sestdienai

Aptumsumu laiks

Aizvadītās nedēļas notikumus komentē Skolu valdes bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Dace Liņķe

- Aizvadītā nedēļa, šķiet, komentārus neprasa, jo tā bija spilgta un notikumiem bagāta. Izceļas ar dažādiem aptumsumiem. Kā svarīgākais no tiem ir Saules aptumsums, ko pamanīja droši vien visi. Tas ir laimīgi pagājis, un globālais pasaules gals šoreiz izpalika.

Taču bija vērojami arī mērogos mazāki aptumsumi. Pirmdiena nāca ar ziņām no Krievijas par tur notikušo politisko teātri. Iespējams, Jeļcina rīcības pamatā bija tieši norises dabā. Nākamais aptumsums - kara sākšanās Dagestānā. To varētu saistīt ar pasaules galu, jo, ja nemaldos, kāds no nākotnes pareģiem runā par musulmaņu kundzību pasaulē, kas beidzas ar iznīcību. Notikušais šausmina ar to, ka Krievijas zēniem atkal ir jānoliek galvas svešā zemē, atkal krievu sievietes sēros par dēliem un vīriem tāpat, kā par kritušajiem Afganistānā, Čečenijā un citur.

Kārtējā šaudīšanās notikusi Amerikā. Bruņots vīrietis ar automātu sašāvis piecus bērnus. Tas ASV bija trešais uzbrukums ar šaujamieroci cilvēkiem pēdējo triju nedēļu laikā.

Nākamais aptumsums noris tepat, Latvijā. Tas saistāms ar notikumiem Saeimā un valdībā. Esmu sašutusi par to, ka neļaujam strādāt pašu izvēlētajai valdībai. Paši taču Kurzemē vēlējām par Tautas partiju. Nupat priecājāmies, ka ir noticis tas, kam bija jānotiek jau tūlīt pēc vēlēšanām. Zinājām, ka būs grūti, ka daudz kas ir jāmaina nekavējoties, ka ir jāpieņem tā saucamie nepopulārie lēmumi. Taču šonedēļ notiekošais mani šokē. Visbiežāk lietotā frāze ir "tā varētu, bet ne tik krasi". Cik ilgi vēl mīņāsimies uz vietas?

Par reformām, piemēram, izglītībā runā jau astoņus gadus, taču nekas nemainās. Par šīm "reformām" smejas paši ministrijas darbinieki un pedagogi. Taču tagad, kad ir jāmainās kardināli, jāievieš jaunais, - protestējam. Konstatēju, ka cilvēki ļoti baidās no pārmaiņām. Labāk eksistējam pa vecam, tikai liksimies mierā. Latvija ir dilemmas priekšā - par veciem ļaudīm, pensijām un referendumu. Nevienam neklājas viegli - gan tiem, kas pašlaik strādā un audzina bērnus, gan tiem, kuri ir veci un saņem vai gatavojas saņemt pensiju. Grūtumu neizsvērt. Taču lēmums apturēt izsludinātās izmaiņas pensiju lietās un rīkot parakstu vākšanu ir mēģinājums gāzt valdību. Varu paredzēt, ar ko tas beigsies. Parakstus, protams, nesavāks. Tiks izniekota nauda, novilcināts laiks. Uzdrošinos to teikt, jo jūtu, kāda vienaldzība pret šiem lēmumiem ir jaunajiem un vidējai paaudzei, daļēji arī tagadējiem pensionāriem.

Uzskatu, ka jaunajiem ir jādod iespēja strādāt tepat, nevis pēc Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pabeigšanas braukt uz Vāciju auklēt ģimenēs bērnus, jo darbu nevar dabūt, un, ja ir, tad par nabaga grašiem. Ja es balsoju par Andri Šķēli, tad uzticos viņam, tāpat es uzticos izglītības un zinātnes ministrei Silvai Goldei un ticu, ka "sistēma tiks sakārtota no iekšienes", kā viņa to teica 9.augustā izglītības vadītāju forumā. Ticu, ka ministre pildīs solīto gan par pedagogu algām, gan par skolēniem. Skolēnu slodze tiks mazināta. Tas mani saista gan kā bērnu tiesību aizsardzības speciālisti, gan kā māti. Bērni jau ir tā iedzīvotāju daļa, kas sūdzas vismazāk, un viņi jau neprotestē, ka viņam tādā veidā tiek grauta veselība.

Vēl pie interesantākajiem šās nedēļas notikumiem noteikti var pieskaitīt krievu tanka izvilkšanu no purva. Jāpiemin Latvijas tenoru koncerts 14.augustā Madonā, kas liecina, ka arī mūsu dziedātāji seko ārzemju kolēģu paraugam un rīko pasākumus, šoreiz J.Zābera piemiņai. Jaunums izskanēja arī prāmja "Estonia" katastrofas lietā - iespējams, ka kuģa bojāeju izraisījis sprādziens.

Aptumsumi tā kā būtu pāri. Un garām ir arī piektdiena gan ar 13.datumu (trešo reizi šajā gadā), gan ar satraucoši jūsmīgo notikumu - "Liepājas dzintara" sākumu. Man tas saistās vairāk ar nostaļģiskām atmiņām par iepriekšējiem "dzintariem". Atzīšos, ka šodienas jauno mūziku es mazāk saprotu un klausos. Tādēļ festivāls saista ar ārpuskonkursa koncertiem. Un "dzintara nagla" ir Sjūzija Kvatro. Cerams, liepājnieki sagaidīs leģendāro meiteni ar basģitāru daudz atsaucīgāk nekā Janu Gilanu pirms vairākiem gadiem. Vēl "Liepājas dzintars" ir draugu tikšanās vieta. Tas arī, manuprāt, ir viens no galvenajiem festivāla popularitātes iemesliem. Cerams, ka "Liepājas dzintara" norisi nekas neapēnos. Novēlu patīkamu nedēļas nogali visiem!

Jā, un vēl - jau jūtama rudens, mana mīļākā gadalaika, tuvošanās. Tas raksturīgs ar aktivitātēm veikalos, kuros pārdod rakstāmpiederumus un burtnīcas, tas vērojams dabā.