Kurzemes Vārds

14:47 Otrdiena, 19. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Bezrūpība

Sarmīte Pujēna

"Jūra laikam ir visskaistākais, ko daba mums, latviešiem, devusi. Ja ilgi neredz skaisto, tas citreiz sāk aizmirsties un nešķiet vairs tik svarīgs. Iestājas vienaldzība. Tāpēc biežāk atmodiniet sevī jūras skaistumu - arī kopjot to." Tā izskaidrots pirmais no desmit zaļo "baušļiem" jūras aizsardzībai. Pats "bauslis" skan tā: "Biežāk aplūkojiet jūras skaistumu - rudenī, salā, naktī... utt."

Var jau pasmaidīt, cik tas naivi. Tāpat kā aicinājumi nepiegružot pludmali un kāpas, neraut jūrmalas augus vai taupīgi lietot veļas pulveri, jo tas piesārņo vidi. Tāpat kā pieķēdēšanās Būtiņģē pie platformas, lai protestētu pret brāļu lietuviešu nekaunību un mūsu pašu nevarību. Taču tādi nu reiz ir zaļo cīņas ieroči, citu viņiem nav. Un arī nevajag. Bēdīgāk ir tas, ka arī valsts iestādēm, kuru uzdevums ir sargāt vidi un konkrēti - jūras vidi, nav nekādu citu ieroču.

Kas, piemēram, notiek, kad jūrā parādās kārtējais naftas plankums? Bieži vien pirmie tos pamana Jūras spēku novērotāji, nevis Jūras vides pārvaldes kontrolieri. Jūras spēki ir arī tie, kas vides sargiem nereti sniedz informāciju par iespējamiem vaininiekiem. Pēc tam Jūras vides pārvalde sāk meklēt vainīgo. Diemžēl nav dzirdēts, ka kāds būtu atrasts un sodīts.

Varbūt šos izplūdušos naftas produktus vismaz var savākt? Jā, var. Kad vējš, viļņi un jūras straumes tos izskalo krastā. Tad, atkarībā no konkrētās apdzīvotās vietas pašvaldības un iedzīvotāju apzinīguma un entuziasma lieluma, naftas produktu pikuči vairāk vai mazāk tiek savākti. Cik dzirdēts, parasti tos savāc ne jau ar kaut kādiem mehānismiem, bet ar rociņām. Nu, kaut vai nesenais gadījums, kad jūrmalciemnieki staigāja gar jūras malu un uzlasīja izskalotos naftas pikučus.

Interesējos, vai arī pilsētas Ārkārtējo situāciju nodaļa ir gatava tam, ja lielas naftas noplūdes gadījumā jūrā būtu apdraudēta pilsētas pludmale. Ugunsdzēsēju un glābšanas dienesta Liepājas brigādes komandieris Ļuds Jonkus, kurš Ārkārtējo situāciju nodaļas priekšnieka A.Dumpenieka atvaļinājuma laikā viņu aizvieto, apgalvoja: jā, mēs tam esam gatavi. Tādā gadījumā tiktu iesaistīti gan pašu ugunsdzēsēju, gan Civilās aizsardzības štāba spēki, noteikti palīgā steigtos ventspilnieki. Taču tas tikai gadījumā, ja nafta jau būtu sasniegusi pludmali. Jūras stihija nav pilsētas Ārkārtējo situāciju centra ziņā.

Ja nafta vai tās produkti būtu izplūduši ostā, arī problēmām it kā nevajadzētu būt - ir taču firmas "Brakston Bunkering" rīcībā iekārta ar sievišķīgo nosaukumu "Gunta", kas paredzēta tieši naftas un sauso gružu savākšanai. Taču jāuzsver, ka tā domāta darbam vienīgi ostas akvatorijā un iekšējā reidā. Nevis atklātā jūrā. Tādas iekārtas Latvijā vispār nav! Tāpat kā nav pārliecības par lietuviešu uzceltā naftas termināla drošību un garantijām Latvijai avārijas gadījumā.

Būtiņģē it kā esot labi apmācīts personāls, kas zināšot, kā rīkoties avārijas brīdī. Diemžēl Baltijas jūrai par to nospļauties. Avārijas brigāde nepagūs ne aci pamirkšķināt, kad "melnā zelta" straumes jau plūdīs Latvijas virzienā. Tur tās ar spaiņiem rokās sagaidīs Rucavas un Nīcas pagastu iedzīvotāji. Jo valsts iestādes bijušas un joprojām ir pārāk bezrūpīgas. Tāpēc jau zaļajiem bija jāpieķēdējas pie platformas un tagad jāgaida rēķins par "nodarītajiem zaudējumiem". Savukārt mums atliek vienīgi cerēt, ka nekad nevajadzēs piesūtīt rēķinu lietuviešiem par mums nodarītajiem zaudējumiem.