Kurzemes Vārds

04:56 Sestdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sestdienis

Marģers, kurš klausās Mocartu, lasa Vonegūtu un apbrīno Dalī

Sarmīte Pujēna

Daudzas liepājnieces, turklāt dažādu paaudžu pārstāves, paudušas savu sajūsmu par Marģera Eglinska un viņa daiļās partneres neaizmirstamo duetu, kas šopavasar skanēja Liepājas teātrī vienu kritizētajā, bet citu cildinātajā Teātra dienas uzvedumā. Pat Marģera māmiņa, kas pēc profesijas esot dziedāšanas skolotāja, ir atzinusi, ka līdz tam nemaz nav nojautusi par dēla vokālajām dotībām.

Marģers gan nekautrējas atzīt, ka "rīkli" Dievs viņam devis pietiekami skaļu. Marģera kursabiedri savukārt stāsta, ka teātra kursa uzņemšanas komisiju viņš esot "paņēmis" tieši ar dziesmu. Marģers piebilst, ka tā bijusi ļoti skumja dziesma par ezīti, kas apmaldījies mežā un kam ļaundari vispirms izdūruši actiņas, tad izrāvuši kājiņas...

Marģers Eglinskis, protams, ir viens no Liepājas teātra jaunajiem aktieriem. Lai gan par diplomētu aktieri viņu vēl nevar saukt, līdz tam pietrūkst tieši "piecas minūtes" - jānokārto eksāmens teātra vēsturē, ko Marģers arī šomēnes ieplānojis izdarīt. Starp citu, šā priekšmeta pasniedzēja Mārīte Gulbe esot lējusi gaužas asaras par audzēkņa neveiksmi eksāmenā, vainojot sevi un savu neprasmi iemācīt. Taču Marģers ir džentlmenis (brilles, ko viņš bijis spiests sākt valkāt pirms pusotra gada, tikai palīdz radīt atbilstošu ārējo veidolu) un augstsirdīgi atzīst, ka tā nu gan neesot pasniedzējas vaina. Dīvaini, ka Marģers paklupis tieši šajā priekšmetā - vēsturi viņš atzīst par vienu no saviem mīļākajiem mācību priekšmetiem skolā un vienu brīdi pat gatavojies to studēt augstās skolās. Taču tāda nu reiz ir tā likteņa ironija.

Ja runā par šo tematu, tad Marģers ir absolūti pārliecināts, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek, un, ja arī savā līdzšinējā dzīvē kādu soli viņš varbūt spēris greizi, tad tas bijis vajadzīgs, lai galu galā nonāktu tajā īstajā vietā. Atšķirībā no sava kursabiedra Ģirta Lukevica, kuram tikai pēc diploma saņemšanas esot sācis šķist, ka nu tad beidzot viss sāksies, Marģeram esot cita sajūta - ka viss jau ir sācies. Kad sācies - skolā, Policijas akadēmijā, no kuras viņš izmests "par rupjiem disciplīnas pārkāpumiem", armijā, Pedagoģijas akadēmijā vai ar pirmo lomu "Brēmenes muzikantos", - par to Marģers nav domājis un šādu jautājumu sev nav uzdevis. Viņam svarīgāk ir būt teātrī tagad, strādāt, mocīties un pēc tam kā balvu saņemt padarīta darba apziņu. Pašlaik Marģers izraudzīts Buratino lomai, paralēli teātrī "Mūris" viņš mēģina Denisa lomu izrādē "Brīnumu laiks", pēc tam būšot darbs Liepājas teātra izrādē "Lietus". Taču par to, kas vēl tikai top, Marģers atturas runāt. Kad būs gatavs, tad jau redzēs...

Marģers, tāpat kā lielākā daļa viņa kursabiedru, nav liepājnieks. Dzimis Jelgavā, audzis un skolā gājis Brocēnos, pilsētā, kas plašākā pasaulē pazīstama galvenokārt ar savu Cementa un šīfera kombinātu. Beidzis arī Saldus Bērnu mūzikas skolu. Marģera mamma, kā jau teikts, ir dziedāšanas skolotāja, tētis - šoferis, kurš savam dēlam nav vēlējis iet tēva pēdās, rakņāties pa motoriem un smērēt rokas ar eļļām. Tāpēc laikam viņš tik ilgi nemācīja mani braukt ar automašīnu, spriež Marģers, kuram tomēr ļoti patīk to darīt. Toties ar tēvu kopā Marģers kopš sešu gadu vecuma spēlējis vienā pūtēju orķestrī. Marģeram ir arī jaunākā māsa, kura atšķirībā no brāļa ir precējusies un audzina meitiņu.

Kad nevaru noslēpt izbrīnu par Marģera gadiem - izrādās, jaunais aktieris ir 27 gadus vecs, viņš pieņem manu izbrīnu, jo divdesmit viena gada vecumā esot noturēts par četrpadsmit gadus vecu, bet gandrīz pirms diviem gadiem ASV, kur Marģers viesojās kopā ar citiem Liepājas teātra aktieriem, bez pases uzrādīšanas neesot varējis cigaretes nopirkt. Uz jautājumu, vai Marģers gatavojas kļūt par zvērinātu vecpuisi, viņš atbild, ka esot solījis mammai līdz 27 gadu vecumam neprecēties. Par vecpuisi netaisoties kļūt. Marģera sapnis ir meitiņa, vārdā Viktorija vai Aleksandra, kas būtu apģērbta kā lelle.

Tā Viktorija un Aleksandra varētu nākt no krievu literatūras - Marģeram patīk Puškins un Dostojevskis. Jau 7.klasē esot izlasījis "Idiotu" - paticis ļoti, lai gan sapratis maz. Tomēr Marģera favorīts ir un paliek Kurts Vonegūts. Viņa dēļ Marģers pat ir gatavs mācīties angļu valodu, jo Amerikā kādā lielā grāmatu veikalā sapircies kaudzi Vonegūta romānu, kas vēl nav tulkoti ne latviski, ne krieviski. Starp citu, ilgi nevarējis izšķirties starp Vonegūtu un dārgu grāmatu par Dalī (arī viens no Marģera sajūsmas objektiem, tāpat kā Mocarts). Izvēlējies romānus, un samaksājis vēl dārgāk, nekā par Dalī. Jautāts, vai var sevi iedomāties kādā Vonegūta tēlā uz skatuves, Marģers smejas: jā, tas varētu būt ķertais miljonārs Rouzvoters bērnībā.

Nopietni runājot, Marģers gribētu kādreiz nospēlēt Ričarda III lomu. Savu nākotni viņš varot iedomāties tikai saistībā ar Liepājas teātri. Un vienīgais, ko Marģers negribētu, - lai kādreiz pārietu sajūta, ka teātris ir viņa īstā vieta, lai darbs teātrī nekad neapniktu, lai viņš nekad no tā "nenogurtu".