Kurzemes Vārds

11:55 Trešdiena, 30. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Troļļu gaidās

Gundars Matīss

Pirms dažām dienām kāds pilsētā pazīstams uzņēmējs ar daļēju niknumu jautāja, kāpēc žurnālisti nerakstot par to, ka vietējos veikalniekus no labākajām tirdzniecības vietām izspiež rīdzinieki un lielās firmas ar ārzemju kapitālu. Atliekot paskatīties, kā mainījusies Lielā iela, lai saprastu, ka Liepājas uzņēmēju veikalu drīz tur vairs nebūs. "Nidas" piedāvātās pārtikas vietā tagad nopērkami itāļu apavi, nepilna pusgada laikā atvērtas vēl divas lielas rūpniecības preču pārdotavas, bet pēc laika durvis vērs arī "Kurzeme", ko varētu pārdēvēt par "Fjordzemi". "Drīz norvēģi un zviedri no vietējiem pārpirks arī pārējos centra veikalus, baros mūs ar savu pārtiku un ģērbs savās drēbēs," žēlojās sarunas biedrs.

Protams, uzņēmējs nedaudz pārspīlēja, taču zināma patiesība viņa vārdos neapšaubāmi bija. Bizness ir nežēlīgs. Iespējams, pēc lielveikala "Kurzeme" augšāmcelšanās tiešām bankrotēs dažas tuvējās tirdzniecības vietas. Taču jāpiekrīt, ka Liepājā laikam nebija tik bagātas tirdzniecības firmas, kas varētu ieguldīt lielās mājas rekonstrukcijā miljonus, bet pēc tam to piepildīt ar precēm. Kādā seminārā norvēģu žurnālists stāstīja, ka viņa bagātā valsts un daudzas kompānijas tiešām nezina, ko darīt ar miljardiem, kas iegūti no naftas ieguves, tāpēc nauda tiek ieguldīta pat tādos projektos, kas sola peļņu pēc 30 un 40 gadiem.

Nepatīkamākais, ka Latvijā nav valsts programmas un likuma normu, kas aizsargātu vietējos tirgotājus no bagātajiem ārzemju konkurentiem, kas preces spēj piedāvāt par dempinga cenām, apzināti ciešot zaudējumus. Arī pašvaldībai ir maz iespēju pabalstīt savējos. Privāti parunājoties ar kāda lielāka pilsētas veikala direktoru, viņš atzina, ka tirdzniecības vieta strādā ar zaudējumiem, taču ārzemju biznesmeņus, kuru intereses viņš pārstāv, tas daudz neuztraucot. Galvaspilsētā, kur ekonomiskā situācija ir labvēlīgāka un cilvēki ir turīgāki, divi veikali jau sākuši dot peļņu. Taču partneri domā, ka arī Liepājā viss mainīsies un investīcijas izdosies atgūt ar uzviju.

Ārzemnieku ienākšanu vietējā tirgū līdz šim visvairāk izjuta rīdzinieki, taču tagad arī citi lielie investori sākuši nopietni skatīties uz Latvijas lielāko pilsētu pusi. Sagaidāms, ka Liepājā būs arvien vairāk dažādu veikalu ar rietumnieciskiem un skandināviskiem nosaukumiem. Negribu par zemu novērtēt pašmāju uzņēmēju iespējas, taču cīņa būs grūta. Būtu žēl, ja liela daļa vietējo tirgotāju to zaudētu. Esam mācīti, ka jāpriecājas par visām investīcijām, taču sen zināms, ka bizness un labdarība ir pavisam atšķirīgas lietas. Lai arī lielie investori stāsta, ka viņi godīgi maksās nodokļus, pārdos arī vietējos ražojumus, peļņa tomēr nonāks ārzemēs.

Daļēji jau paši esam vainojami, ka izveidojusies šāda situācija. Bieži jau pietrūkst pašlepnuma. Piemēram, Vācijā ir veikali, uz kuru durvīm rakstīts, ka tur tiek piedāvāti tikai vietējie ražojumi. Nedomāju, ka mūsu pārtika būtu sliktāka par citās zemēs audzēto. Tad arī nebūtu jāuztraucas, vai vistas stilbos nav dioksīna, bet dārzeņos - pārāk daudz pesticīdu. Bieži arī pašmāju biznesmeņiem pietrūkst zināšanu un uzņēmības, lai realizētu gudrus un pārdomātus projektus, un to atzina arī ievadā minētais sarunas biedrs.