Kurzemes Vārds

17:16 Ceturtdiena, 24. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Ar apzāģēšanu vien nebūs līdzēts

G.Silakaktiņš, pieminekļu aizsardzības inspektors

Liepājas koku un stādījumu stāvokli novērtēja Latvijas nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītāja dr.biol. Ināra Bondare. Viņa liepājniekiem ieteica Sv.Trīsvienības baznīcas liepu un kastaņu stādījumus izvērtēt ļoti kritiski un pilsētas ainavai atdot dievnama skaisto veidolu.

Pašreizējais skats uz kuplo koku ieskauto Sv.Trīsvienības baznīcu ir liepājnieka acij tik pierasts, ka šķiet tāds esam bijis vienmēr. Tomēr liepu un kastaņu stādījumi gan gar žogu, gan dievnama aizmugurē kādreiz tikuši rūpīgi kopti un turēti pieklājīgā augstumā (sk.fotoattēlu). Tā bijusi arī baznīcas cēlāju doma, maksimāli izceļot toreiz vislielākās pilsētas celtnes baroka arhitektūru. Iesvētot baznīcu 1758.gada 19.jūlijā, zemes gabals vēl nebija iežogots un tikai četrus gadus vēlāk ap skaisto ēku izveidoja mūrētu stabu rindu ar kapara cepurēm. No šā perioda ziņas par stādījumiem nav saglabājušās.

1869.gadā baznīcas kases grāmatās parādās ieraksti par samaksu dārzniekam - koku stādīšanu un apstādījumu ierīkošanu. Gluži nevar apgalvot, ka pašreiz redzamās liepas ir no tā laika. Pēc speciālistu domām, liepām varētu būt ap 100.

Gadsimtu gaitā pilsētnieki allaž lepojušies ar Sv.Trīsvienības baznīcas skaisto stāvu un centušies to neaizsegt ar koku audzi. Tikai pēdējos 60 gados liepas gandrīz pilnīgi aizsegušas dievnamu.