Kurzemes Vārds

16:58 Ceturtdiena, 24. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Aizstāvot darba ņēmēju tiesības

Līvija Leine

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs pēdējā laikā Liepājā ierodas samērā bieži. Viens no iemesliem - tiesas sēdes sakarā ar "Amritas" darbinieku konfliktu ar administrāciju. Lai arī aizvadītajā otrdienā paredzētā tiesas sēde tiesneses slimības dēļ tika atlikta, valsts arodbiedrību līderis mūsu pilsētā pavadīja spraigu darba dienu. Viņš piedalījās kādas jaunas arodorganizācijas tapšanas procesā, apmeklēja pašvaldības uzņēmumu "Liepājas tramvajs", kopā ar Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieku Juri Kalniņu tikās ar Liepājas Arodbiedrību centra aktīvu, tostarp atrada laiku nelielai sarunai ar "Kurzemes Vārdu".

- Kas patlaban ir pats aktuālākais Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darbā?

- Aktualitāte numur viens ir jaunie pensiju likuma grozījumi, kuri stājās spēkā 1.janvārī. Ļoti cītīgi sekojam, kāds ir un būs šo grozījumu ekonomiskais efekts. Mēs joprojām esam par to, lai tiktu atcelti strādājošo pensionāru tiesību ierobežojumi. Otrs - neatkāpties no tiem kompromisiem, ko esam sasnieguši. Mēs dzirdam, ka Pasaules bankas viedoklis ir tāds, ka atceļama iespēja priekšlaikus iet pensijā. Mēs, strādājot ar darba devējiem un likumdevējiem, esam panākuši, ka iespēja priekšlaikus iet pensijā saglabājas ne tikai sievietēm, bet to no 60 gadu vecuma var darīt arī vīrieši. Pirms šo grozījumu pieņemšanas man bija tikšanās ar Pasaules bankas misijas vadītāju Latvijā un tad dzirdēju atzinumu: Pasaules banka nebija gaidījusi, ka mūsu valstī tik strauji palielinās pensijas vecumu. Arī mēs, arodbiedrības, sakām, ka pensijas vecuma pieaugums ir pārāk straujš.

- Kāds patlaban ir arodbiedrību savienības viedoklis par minimālo algu?

- Arī šis jautājums ir mūsu aktualitāte.

- Cik lielai tai, pēc arodbiedrību domām, jābūt?

- Mēs saglabājam virzību uz to, lai minimālā alga tiktu pacelta līdz iztikas minimumam. Taču arī saprotam, ka viena gada laikā to panākt nevaram.

- Cik liels tagad ir iztikas minimums?

- Ap 83 latiem. Bet mēs esam reālisti un uzskatām, ka šogad minimālās algas pieaugums varētu būt desmit latu. Slēgsim jaunu ģenerālvienošanos ar Latvijas Darba devēju konfederāciju šim gadam, kur tiks arī runāts par minimālo algu. Pagājušajā gadā šī vienošanās paredzēja, ka Darba devēju konfederācijas biedri savos uzņēmumos maksā minimālo algu 65 latu apmērā. Cita starpā, tāpēc šā apstākļa dēļ uzņēmēji arī izvairās stāties darba devēju organizācijā.

- Pašlaik tiek gatavots arī jaunais Darba likuma projekts.

- Arī tas ir mūsu uzmanības degpunktā. Tikko tas tika skatīts Ministru kabinetā. Tajā mums bija daži neskaidri jautājumi. Tos arī centāmies noregulēt trīspusējās sarunās - starp valdības (Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas) pārstāvjiem, darba devējiem un arodbiedrībām.

- Kādi bija tie jautājumi, kas jums nepatika?

- Ne tik daudz nepatika mums, cik valdībai. Tie ir punkti, kuros runa ir par to, uz ko šis likums attiecas. Piemēram, vai tas attiecas arī uz uzņēmējsabiedrību izpildinstitūciju locekļiem. Bija atšķirīgi uzskati arī par terminētajiem darba līgumiem. Mēs uzskatām, ka, izņemot atsevišķus gadījumus, darba līgumiem jābūt bez termiņa. Diskutējam arī par diskriminācijas jautājumiem, par to, kādus jautājumus var uzdot darba intervijas laikā, proti - pirms darba līguma noslēgšanas. Piemēram, vai var uzdot jautājumus par laulību un ģimenes stāvokli, kā arī par iepriekšējo sodāmību (protams, izņemot gadījumus, kad tam ir būtiska nozīme attiecībā uz veicamo darbu). Pieņemot cilvēku darbā, diskriminācijas nedrīkst būt ne atkarībā no dzimuma, ne vecuma, ne reliģiskās pārliecības, piederības kādām organizācijām, seksuālās orientācijas, utt. Mūsu prasība: ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem darba apstākļiem, drošību, veselīgiem darba apstākļiem, kā arī taisnīgu darba samaksu. Tas ir neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, utt. Ja darba intervijas laikā cilvēks tiks diskriminēts, viņam būs tiesības griezties pēc palīdzības tiesā, un darba devējam var tikt piespriests diskriminētajam maksāt kompensāciju.

Šis jaunais Darba likuma projekts būtībā ir kompromisa dokuments. To izstrādājusi Tieslietu ministrija, un tas tiks ietverts Latvijas valdības progresa ziņojumā Eiropas savienībai. Un tas nav kaut kāds arodbiedrības izgudrojums, kā dažam tas šķiet. Mēs tikai piedalījāmies tā apspriešanā.

Jā, tajā ir arī jauna norma, par kuru noteikti būs diskusijas: ka atlaišanas pabalsti ir maksājami atkarībā no nostrādātā darba stāža (ja darbiniekam nav vai ir zudušas profesionālās spējas, veselības stāvokļa dēļ, darbā atjaunots darbinieks, kurš agrāk veicis šo darbu, veicot kolektīvo atlaišanu, samazinot darbinieku skaitu). Piemēram, ja cilvēks strādājis mazāk nekā piecus gadus, pabalsts pēc jaunā Darba likuma varētu būt vienas mēnešalgas apmērā, ja no 5 līdz 10 gadiem - divas mēnešalgas, trīs - no 10 līdz 20 gadiem, četras - vairāk nekā 20 gadu. Darba devējiem par to ir iebildumi. Taču pagaidām esam vienojušies ar darba devējiem, ka šī norma varētu stāties spēkā atbilstoši pārejas noteikumiem - no 2005.gada 1.janvāra. Jaunais Darba likums varētu spēkā stāties ar 2001.gadu.

- Kas ir kolektīvā atlaišana?

- Tas šajā likumā ir pilnīgi jauns jēdziens. Runa ir par atlaišanu 30 dienu laikā. Ja uzņēmumā strādā no 20 līdz 50 darbinieku, kolektīvā atlaišana skaitās, ja no darba atlaiž 5 darbiniekus, no 50 līdz 100 darbinieku lielā uzņēmumā - 10 darbiniekus, ja ir no 100 līdz 300 - 10 procentu darbinieku, utt. Šādā gadījumā uzņēmumam par to iepriekš būs jābrīdina Nodarbinātības valsts dienests (tas būs tiesīgs šādu atlaišanu apturēt), vietējā pašvaldība.

- Kāda būs arodbiedrību teikšana par tās biedru atlaišanu?

- Likuma norma būtībā paliek nemainīga. Tāpat kā līdz šim, tā jāsaskaņo ar arodorganizāciju.

- Kad šo likumu paredzēts pieņemt?

- Domāju, ka jau šopavasar.

- Sakarā ar arodbiedrības biedru atlaišanu: kāds varētu būt atrisinājums konfliktsituācijā ar viesnīcas "Amrita" darbiniekiem?

- Par divām darbiniecēm, mēs, t.i., arodbiedrību savienība, izvirzījām priekšlikumu par miera izlīguma noslēgšanu. Taču viesnīcas administrācija tam nepiekrīt. Tāpēc turpināsim tiesvedību, jo uzskatām: viņas no darba tika atbrīvotas nelikumīgi. Par vienu darbinieci turpināsim ar darba devējiem diskutēt par miera izlīguma noslēgšanu.

- Kā šajā viesnīcā turpmāk būs ar arodorganizāciju?

- Vienīgie šī uzņēmuma arodbiedrības biedri, kā redzat, ir aiz borta. Un tas, protams, izskatās nesmuki. Cilvēki tur jūtas iebaidīti.

- Patlaban aktuāls ir arī topošais likums par arodbiedrībām.

- Jā. Bet tas vēl ir zaļš. Patlaban apkopojam priekšlikumus no reģioniem.

- Kādas tur būs novitātes?

- Mēs gribētu, lai jau ar likumu tiktu noteikts, ka biedrunaudas var vākt centralizēti, nevis staigāt apkārt ar cepuri. Būs precīzi definēts, kas ir LBAS, kas ir nozares, kas teritoriālā arodbiedrība, to veidošanas kritēriji un reģistrēšanas kārtība. Tas paaugstinās darba ņēmēju pārliecību, ka arodbiedrība spēj aizstāvēt viņu tiesības.

- Kad šo likumu iesniegs Saeimai apstiprināšanai?

- Pagaidām nesteidzamies. Negribam to sajaukt ar jauno Darba likumu. Tad arī attiecībā uz arodbiedrībām daudz kas nostāsies savā vietā.

- Ko Brīvo arodbiedrību savienība domā darīt skolotāju algu sakarībā?

- Pagaidām lēmums par jauna streika organizēšanu nav pieņemts. Notiek intensīvas pārrunas ar izglītības ministriju par izglītības reformas grafikiem. Streiks ir galējais līdzeklis, kad pārrunu iespējas jau ir izsmeltas. Pēdējais streiks jau būtībā nebija mērķēts uz kaut kādas "x" summas saņemšanu. Tas bija pašcieņas streiks. Un skolotāji šo pašcieņu saglabāja. Tas liks valdībai turpmāk vairāk rēķināties ar viņu prasībām.

- Kāds darbs jūs gaida, atgriežoties Rīgā?

- Jautājums par "Lattelekoma" jauno vēlmi atkal paaugstināt maksu par telefona abonēšanu. Man tā škiet nedaudz nemotivēta, jo "Lattelekoma" skaitļi nepārliecina. Šis jautājums Tarifu padomē tiks lemts februāra beigās. Tajā strādā arī arodbiedrību pārstāvis. Arī tas ir mūsu sasniegums, ka tika mainīts Tarifu padomes locekļu sastāvs.