Kurzemes Vārds

02:43 Pirmdiena, 21. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Ne mazums uzņēmēju joprojām maksā izspiedējiem

Gundars Matīss

Kāds Liepājas biznesmenis "Kurzemes Vārdu" informēja, ka pēdējo mēnešu laikā mūsu pilsētā un rajonā uzņēmējiem biežāk nekā iepriekš nākas saskarties ar reketu. Kaut arī iebiedētais uzņēmējs pārmaiņas saistīja ar ietekmes sfēru pārdali noziedzīgo grupējumu starpā, kas sākusies pēc Genadija Dubrovenko pazušanas, ko uzskatīja par Liepājas mafijas krusttēvu, tomēr neoficiāla uzņēmēju aptauja un sarunas ar vairākām atbildīgām amatpersonām rāda, ka izspiedēju aktivitātes novadā nav pastiprinājušās. Daži uzņēmēji uzskatīja, ka, iespējams, agresīvākas kļuvušas dažas no ieslodzījuma vietām iznākušās un pie organizētās noziedzības nepiedeorošās personas. Lai objektīvāk izpētītu situāciju, laikraksts "Kurzemes Vārds" lūdza Liepājas pilsētas un rajona 15 uzņēmējus anonīmi atbildēt uz 20 jautājumiem par reketu, uzticēšanos policijai un citām ar uzņēmējdarbību saistītām problēmām. Atbildes vedināja uz nopietnām pārdomām, jo atklājās, ka vismaz viena trešdaļa uzņēmēju joprojām maksā nodevas organizētajai noziedzībai.

Pieprasītās summas nav kļuvušas lielākas

Pieci no piecpadsmit uzņēmējiem atbildēja, ka viņiem patiešām nācies saskarties ar reālu reketu, taču neviens no anketu izpildītājiem neatzina, ka pēdējā laikā pieprasītās summas par jumta pakalpojumiem kļuvušas lielākas. No aptaujātajiem biznesmeņiem desmit atbildēja, ka viņu draugiem un paziņām iznākusi reāla saskare ar izspiešanu. Četrās anketās ir atbildes, ka reketieri piedāvājuši arī savus pakalpojumus. Viens no uzņēmējiem atbildēja, ka jumtu izmantojis, lai atbrīvotos no citiem izspiedējiem, bet viens veikalnieks centies atgūt naudu no saviem parādniekiem.

Liepājas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Valdis Rašmanis teica, ka pagājušā gada laikā pie viņa nākuši 10 organizācijas biedri, lūdzot pasargāt no naudas pieprasīšanas. Asociācijai esot savas metodes, kā atbrīvot biedrus no reketa. Tās esot savstarpējas konsultācijas, padomi un palīdzības meklēšana policijā. Rašmanis pastāstīja, ka pēc pretsoļiem neviens no izspiedējiem vairs nav pieprasījis naudu. Arī Valdis Rašmanis neformālās sarunās bija aptaujājis savas organizācijas biedrus. Neviens no viņiem nebija atzinis, ka būtu pastiprinājušās izspiedēju aktivitātes.

Mazliet uzmanīgu gan dara fakts, ka neviens no anketās aptaujātajiem uzņēmējiem, kam iznākusi saskare ar reketu, pats nav meklējis palīdzību policijā. Tikai divi no biznesmeņiem atzina, ka uzticas policijai, bet deviņi no viņiem uz šo jautājumu atbildēja: nē. Pieci no iztaujātājiem uzņēmējiem arī atzina, ka, mēģinot izvairīties no reketa, viņi pirmām kārtām konsultējušies pie paziņām un draugiem. Puse anketēto biznesmeņu domāja, ka policija ir saistīta ar organizēto noziedzību, bet seši veikalnieki un kafejnīcu īpašnieki uzskatīja, ka rekets nebūs izskausts arī pēc desmit gadiem. Valdis Rašmanis, kurš ikdienā uzklausa daudzu uzņēmēju domas, izteicās, ka aptauja visai reāli raksturo situāciju.

Lielākās bažas izraisa valsts amatpersonu rekets

Aptaujas laikā apstiprinājās aizdomas, ka lielākās bažas biznesmeņiem rada valsts pilnvarotās amatpersonas. Atbildot uz jautājumu, vai valsts amatpersonas ir mēģinājušas no jums atklāti un slēptā veidā izspiest naudu vai kādas materiālas vērtības, seši no piecpadsmit aptaujātajiem uzņēmējiem atbildēja: jā.

Protams, tā bija tikai neformāla aptauja, kas, iespējams, pilnībā neatspoguļo reālo situāciju pilsētā un novadā. Tomēr arī Valdis Rašmanis atzīst, ka salīdzinājumā, piemēram, ar 1993.gadu izspiešanas manieres kļuvušas daudz civilizētākas. Viens no aptaujātajiem uzņēmējiem teica, ka bandīti vairs nenākot kā reketieri, bet gan kā lūdzēji. Kādreiz esot prasījuši pat procentus no preču apgrozījuma, bet tagad - tikai no peļņas. Viens no biznesmeņiem stāstīja, ka pie viņa ienācis kāds puisis un kautrīgi prasījis 100 latus par jumta pakalpojumiem. Uzņēmējs atbildējis, ka gatavs maksāt tikai trīs latus, ar ko reketieris samierinājies. Nākamajā dienā tas pats izspiedējs viņa kafejnīcā nodzēris un, pasūtot ēdienu, notērējis 25 latus.

Izspiedējiem parasti ir visai laba informācija par katra uzņēmēja ienākumiem. Taču ar biznesu saistītie cilvēki neuzskatīja, ka ziņas tiek iegūtas no valsts iestāžu darbiniekiem. Ieejot veikalā, parasti īsā laikā varot noteikt, kāda ir plauktos izlikto preču aptuvenā kopējā vērtība. Skaitlis jāsareizina ar trīs, lai iegūtu aptuveno mēneša apgrozījuma summu. Protams, jāņem vērā arī tas, cik daudz cilvēku iegriežas tirdzniecības vietā.

Jumts par pusdienām

Neoficiāla informācija rāda, ka pēdējos gados praktizēto lojālo reketa politiku Liepājā nodrošinājusi arī Liepājas mafijas bosa nostāja, kurš esot paziņojis, ka katram patstāvīgam jumta pakalpojumu pieprasītājam 15 procenti jāieskaita kopējā organizācijas kasē, pretējā gadījumā nekāda palīdzība iekrišanas gadījumā netikšot piedāvāta. Liepājā šādus draudus ievērojuši gandrīz kā likumu, jo bosa pacietību neviens neesot gribējis pārbaudīt. Rašmanis pastāstīja, ka daži uzņēmēji sarunas ar izspiedējiem ierakstījuši diktofonos. Taču pārrunas no reketieru puses bijušas tik pārdomātas, ka to bijis grūti nosaukt par izspiešanu. Puiši nevainīgi piedāvājuši savu palīdzību, apsardzi un sadarbību. Taču šāda miermīlīga izspiešanas politika tiekot piekopta tikai pēdējos gados, jo deviņdesmito gadu sākumā policija nespēja kontrolēt situāciju pilsētā, un reketieriem maksāja visa Liepāja.

Kāds no uzņēmējiem atcerējās kuriozu. Pie viņa kafejnīcā ienācis kāds gludi skūtais, pieprasot pusdienas un solot samaksāt nākamajā dienā no obščaka (organizētas noziedzības kopējās kases) naudas, kā arī piesolot jumta pakalpojumus. Kad uzņēmējs uz sava mobilā telefona sastādījis vairākiem biznesmeņiem vien zināmo numuru, kur meklējama palīdzība ārkārtējās situācijās, ciemiņš sācis lūgties, lai atstājot viņu dzīvu, jo viņš tikko esot iznācis no cietuma.

Daži aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka liela daļa organizētās noziedzības pārstāvju savu naudu ieguldījuši legālā biznesā, tāpēc nevēlas vēl vairāk sasmērēt jau tā ar sodāmībām bagāto pagātni un iesēsties cietumā uz daudziem gadiem, jo sods par izspiešanu ir visai bargs. Neapšaubāmi, arī policija tagad daudz nopietnāk spēj kontrolēt situāciju. Lūzums iestājās 1995.gadā, kad kārtību sargājošajām iestādēm beidzot izdevās bandītu patvaļu ierobežot.

Likvidētas 11 izspiedēju grupas

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvades Kriminālpolicijas priekšnieks Arturs Vaiteiks "Kurzemes Vārdam" teica, ka policija izskata visus iesniegumus, kuros uzņēmēji sūdzas par naudas izspiešanu. Gandrīz visiem, kas informējuši par reketieru aktivitātēm, izdevies palīdzēt. Taču esot viens noteikums: izspiedēju upuriem jāraksta oficiāls iesniegums, jo policija darbojas tikai ar likumīgām metodēm. Dažkārt esot arī tā, ka uzņēmējs no kāda aizņemas naudu, taču, kad kreditors to vēlas atgūt, parādnieks meklē palīdzību policijā, sakot, ka no viņa mēģina izspiest naudu. Vaiteiks teica, ka Kriminālpolicija palīdz arī šādos gadījumos, noskaidrojot visus lietas apstākļus.

Pēc 1995.gada Liepājas Kriminālpolicija likvidējusi 11 labi organizētas grupas, kurām bijuši sakari ar organizēto noziedzību un kas nodarbojušās ar naudas izspiešanu. Liela daļa reketieru pašlaik izcieš sodu cietumos, daļa ir nogalināta, kārtojot savstarpējos rēķinus. Likvidētas arī 10 labi organizētas grupas, kas nodarbojās ar laupīšanas uzbrukumiem. Pašlaik tiesā tā dēvēto Čapajeva grupējumu, kas izspieda naudu no maršruta taksometru šoferiem. Policijai ar lielām pūlēm izdevies pierunāt autovadītājus liecināt pret reketieriem. Vaiteiks domā, ka tie uzņēmēji, kas maksā bandītiem, paši ir vainīgi, jo policija parasti spēj palīdzēt visiem, kas sūdzas par reketieru aktivitātēm.