Kurzemes Vārds

10:01 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Paradīze izrādījās visīstākā elle

Kristīne Pastore

Šobrīd ir tik populāri runāt par stresu, kas negatīvi ietekmē mūsu pašsajūtu, veselību, darbaspējas, savstarpējās attiecības un citus procesus. Taču no stresiem izvairīties ir tikpat kā neiespējami. Turklāt lielāko daļu no tiem mums rada sadzīviskas situācijas. No pilnīgi negaidītiem, taču prāvās devās dozētiem stresiem pusotra mēneša garumā nu nāksies atgūties arī kādai manai kolēģei. Viņa, būdama praktiskas dabas sieviete, bija izlēmusi, sākoties jaunajam gadu tūkstotim, uzspodrināt savu virtuvi. Jau sen tajā prasīties prasās pēc jauniem virtuves skapīšiem, nolēma kolēģe un apstaigāja pilsētā visus veikalus, kas piedāvāja šādas preces. Vienā mēbelēm krāsa nebija tāda, kāda patika kolēģei, otrā cena pārāk liela, vēl kādā citā nevarēja piemeklēt vajadzīgo skapīšu izmēru, līdz beidzot kolēģe atrada veikalu ar vilinoši labskanīgu nosaukumu "Mēbeļu paradīze".

Pirmajā mirklī viņa tiešām jutās kā paradīzē, jo pēc piedāvātajiem katalogiem varēja izvēlēties sev pieņemamās krāsas, izmēra, skaita un visu citu parametru skapīšus, par kuriem prasīja pilnīgi pieņemu cenu. No kopējās summas bija jāiemaksā tikai puse - atlikumu firma prasīšot tikai tad, kad mēbeles būs atvestas un skaisti rindosies klientes virtuvē. Noslēgusi šo darījumu, kolēģe uz darbu atnāca starojoša - pēc veikala darbinieku teiktā, jau pēc nedēļas jaunie skapīši būšot klāt, tāpēc virtuvē ātri jāpaspēj citi iecerētie remontdarbi. Aktivitātēs iesaistījās visa ģimene - ir taču tik jauki, ja jaunais gads iesākas ar pilnīgi jaunu virtuves noformējumu. Jā, šķiet, piemirsu pateikt, ka darījumu ar "Mēbeļu paradīzi" kolēģe noslēdza tajās īsajās, bet skaistajās dienas, kas ir starp Ziemassvētkiem un Jaungadu. Tātad vēl pagājušajā gadu tūkstotī. Cik simboliski!

Kad Jaungads bija sagaidīts, visi vajadzīgie priekšdarbi paveikti, vecie skapīši izkrāmēti un vieta jaunajiem izbrīvēta, sākās gaidīšana. Noteiktā nedēļa bija pagājusi, un kolēģe katru jaunu dienu gaidīja ar bažām: ka tikai nu mēbeļu vedēji neatbrauktu laikā, kad neviena nav mājās. Lai tā nenotiktu, gandrīz vai pēc grafika kāds no ģimenes dežurēja - mājās gaidīja jaunās mēbeles. Bet - nekā. Kolēģe sazinājās ar veikalu, kurā meitene laipni paskaidroja, ka sakarā ar Jaungada svinībām radušies nelieli sarežģījumi, bet būs, pavisam drīz būs. Pagāja vēl nedēļa un mazliet vairāk, bet joprojām no mēbelēm ne vēsts. Un tad tikai sākās - vienudien vienu skapīti veda šurp, bet citu atpakaļ, viens bija par zemu, cits - citādā krāsā, vienam nebija izlietnes, kādam citam vēl kāda vaina. Un tad atkal iestājās klusums. Kolēģe gaidīja, tad zvanīja uz firmu, gāja pati uz turieni un atkal zvanīja. Meitene pie telefona un arī veikalā bija laipna un pieklājīga - būšot, būšot viss kārtībā, lai tikai paciešoties.

Kolēģe cietās, dusmojās, tad atkal cietās un atkal dusmojās. Viņai paskaidroja, ka viss esot atkarīgs no mēbeļu vedējiem, ar kuriem veikalam noslēgts līgums. Kolēģe zvanīja viņiem, arī tie solīja. Solīja, bet neveda. Kolēģe zvanīja atkal un viņai solīja atkal. Ik pa laikam atveda kādu skapīti, kas atkal neizrādījās īstais. Tad kolēģes pacietības mērs bija pilns, un viņa nolēma: dodiet manu naudu atpakaļ un savāciet savus skapīšus, bet es atradīšu firmu, kas ciena klientus. Bet arī tas kolēģei nebija lemts - viņai šoreiz jau vairs ne visai laipni paskaidroja, lai neuztraucoties - savu pasūtījumu viņa dabūšot, un laikam jau viņa pārāk viegli pelnot naudu, ja tā varot runāt. Kolēģe apvainojās, viņa jutās bezspēcīga, bet laiks gāja - jau vairāk nekā mēnesis bija aizritējis gaidot, bet mājās tikmēr valdīja pagaidu situācija.

Beidzot pēc pusotra mēneša kolēģes virtuves iekārtošanas akcija ir beigusies. Pēc sazināšanās ar veikala vadītāju vakarā pie kolēģes ieradās divi manāmi iereibuši jaunekļi - viņiem esot likts noskaidrot, kas tad vēl īsti trūkstot. Labi, rīt no rīta būs - promejot jaunekļi apsolīja. Bija arī, taču vienu no skapīšiem tā arī neizdevās piemērot pārējam ansamblim - tas bija un palika zemāks par pārējiem, taču īstā izmēra vairs vietā, no kurienes šīs mēbeles vedot, neesot, tāpēc neko līdzēt nevarot. Ko kolēģe? Protams, samierinājās, teica: viņai pietiekot stresu, jo gaidītā paradīze izrādījusies visīstākā elle.

Toreiz, kad kolēģe vēl pirms Jaungada tik spārnota atgriezās no veikala, mēs nospriedām: redz, cik labi, ka ir tāds veikals, kur var pasūtīt gandrīz vai speciāli tev gatavotu mēbeli, un tātad, ja pašām ko vajadzēs, protams, dosimies turp. Tagad, redzējušas un līdzi jutušas kolēģei viņas paradīzes elles mocībās, mēs tā vairs nedomājam. Un tas jau arī ir viens no biznesa pamatnoteikumiem, ka apmierināti klienti piegādā firmai nākamos klientus, bet neapmierināti tos atviļ. Vai tad Liepājā mēbeļu veikalu trūkst?