Kurzemes Vārds

14:30 Piektdiena, 23. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Mans sapnis

Imants Kalniņš: "Nav tāda stāvokļa, kad mīlestības vispār nebūtu"

Daiga Mikuļska

Gudros un talantīgos cilvēkos mēs ieklausāmies labprāt, viņu sacīto izvērtējam, salīdzinām ar saviem uzskatiem, paši kļūstot nedaudz zinošāki, pārdomām, spriedumiem bagātāki.

Ar komponistu Imantu Kalniņu tikāmies aizvadītās svētdienas pēcpusdienā Agras dzīvoklī Liepājā. Sēžam pie apaļa galda, kas apklāts ar sarkanu galdautu. Virs tā vēl vairākus gadu desmitus pārdzīvojusi, bet grezna, apaļa no baltiem diegiem tamborēta galdsega. Virs galda - griestos iekārta lampa ar apaļu un sārtu abažūru. Ar tieši tik maigu gaismu, lai visi pie apaļā galda sēdošie justos omulīgi, droši un mājīgi. No caurspīdīgām stikla tasītēm dzeram jasmīnu tēju. Imants tasē ieber cukuru. Maisa to ilgi, arī tad, kad esam sākuši runāt. Varbūt - lai nedaudz slēptu satraukumu. Un koncentrētos. Pāris reizes istabas logā iespīd februāra vakara saules stari. Tie šķiet svešādi. Vēsi un noskaņu nepapildinoši. Man šķiet, Imants tos nepamana. Viņš sēž pie apaļā galda un runā par mīlestību.

- Kad, jūsuprāt, ir tas brīdis, kad cilvēks sāk mīlēt?

- Bērns, ienākot šajā pasaulē, ieraugot un izdzirdot šo pasauli, sastop vārdu mīlestība. Iespējams, tā ir pasaka par Ērkšķrozīti, varbūt par Mazo Nāriņu, kurā klausoties viņš pirmoreiz izdzird šo vārdu. Un tad mazais cilvēks sāk sapņot savu sapni par mīlestību. Viņš iztēlojas savu princi vai princesīti, kādi tie varētu izskatīties, kam tie varētu līdzināties. Vēlāk dažiem šķiet, ka ir atpazinuši viņus savu skolasbiedru vidū, pēc tam dažreiz šķiet, ka viņus esam redzējuši pazibam cilvēku pūlī. Tad nāk satikšanās. Šķietamās un dažkārt - īstās. Tad sākas mīlestība.

- Vai mīlestībai ir kādi pamatlikumi?

- Mīlestības pamatlikums ir mīlēt. Es neprotu tajā valodā, kas man ir dota, lai saprastos ar sev līdzīgiem, izstāstīt, kas ir šī brīnišķīgā mistērija, no kurienes tā nāk, kā tā mūs atrod, kā tā mūs izvēlas.

- Kad cilvēks nāk pasaulē, vispirms viņš mīl savu māti, vecākus, kļuvis pieaudzis, sameklē sev otru pusi, ko mīlēt - vīrieti vai sievieti. Tad mīlestības jūtas raisās pret paša bērniem. Pastāv arī mīlestība pret visu pasauli, visu to, kas mums apkārt.

- Šis jautājums neattiecas uz vārdu mīlestība tajā nozīmē, kādā mēs par to runājām līdz šim. Tas attiecināms uz pašu nozīmīgāko dabas likumu, kam ir pakļauta ikviena dzīva radība zemes virsū - dzīvības turpināšanas likumu. Kā mātes rūpējas un sargā savus mazuļus, tā arī mazuļi zina, ka visdrošākais patvērums ir mātes klēpis. Bet tēvi gādā par savām ģimenēm. Katra dzīva būtne iziet šos lokus - no bērna līdz pieaugušam cilvēkam, kas savukārt no jauna turpina nebeidzamo dzīvības ceļu.

- Kā ir ar cilvēka mīlestību pret vidi mums apkārt? Cik tā būtiska?

- Tas ir īpašs līmenis, kas nāk caur domāšanas pieredzi, caur grāmatām, caur skolotājiem. Ja šīs domāšanas pieredzes dēļ es atrodu šo pasauli par skaistu, ja atrodu cilvēkus, ar kuriem esmu bijis vai esmu kopā, par labiem, gudriem un skaistiem, tad manī veidojas tā pozitīvā izjūta, kuras apzīmēšanai tomēr nelietoju vārdu mīlestība. Tā drīzāk ir prieka un laimes izjūta. Turklāt tai lielā mērā vēl piemīt filozofisks vai reliģisks raksturs. Visi lielie Skolotāji runā par šo Dievišķo mīlestību. Šī prieka un laimes izjūta, kas izpaužas pret pasauli, dod prieku un gandarījumu, ka tu piedalies tajā visā. Atzīt to pasauli, kurā tu dzīvo, par skaistu un labu, - tas ir daudz. Tas liek justies pozitīvam.

- Jūsuprāt, cik lielā mērā radošajiem cilvēkiem - mūziķiem, māksliniekiem, dzejniekiem, rakstniekiem un daudziem citiem - ir jāizjūt mīlestība jūsu izpratnē, kā vīrietim pret sievieti, lai viņš varētu radīt savus darbus?

- Visa pasaules māksla - tas viss, kas raisa sajūsmu un apbrīnu katrā jaunā paaudzē, - ir radīts tikai par godu un slavinot sievieti. Es nezinu pasaulē neviena līdzvērtīga iedvesmas avota.

- Pastāv jēdziens nelaimīga mīlestība.

- Mīlestība kļūst nelaimīga vienam no diviem tad, kad vienai no šīm pusēm tā kļūst nevajadzīga. Tajā pašā laikā es gribu apšaubīt pats savu tikko teikto un sacīt, ka sapnis par mīlestību taču paliek vienmēr. Vai nepiepildīts sapnis par mīlestību ir nelaimīga mīlestība? Vai tas, ka tu mīli, jau nav laime pati par sevi? Dievs tevi ieredzējis un devis tev iespēju mīlēt. Tu mīli to cilvēku. Viņš tevi neredz un neievēro, bet vai tev ir jājūtas nelaimīgam?

- Vai spējat iedomāties situāciju, ka jums nebūtu dota šī spēja mīlēt?

- Kaut kādā mērā mīlestības spēja ir katrā cilvēkā. Es nezinu, kā būtu, ja nebūtu mīlestības. Sapnis par mīlestību pastāv vienmēr. Sapnis paliek vienmēr. Šis sapnis sākas katrā bērnā, kas piedzimis. Viņš savu sapni nes. Mēs katrs ar savu sapni dzīvojam. Nav tāda stāvokļa, kad mīlestības vispār nebūtu. Citādi pasaule aizietu bojā. Nē. Tad šīs pasaules taču vispār nebūtu! Es nezinu, kas notiktu ar mani, ja man nebūtu ne sapņa, ne mīlestības...

- Kad rakstāt dziesmas par mīlestību, kas atnāk pirmā - mūzika vai vārdi?

- Pirmā atnāk mīlestība. Vārdi un mūzika ir viņas pavadones.

- Daudzi cilvēki, kad iemīlējušies, izjūt pastiprinātu interesi par mīlestības dzeju, romāniem, vairāk apmeklē koncertus, teātra izrādes. Kā tādos brīžos rīkojaties jūs?

- Mīlestības dzeja? Jā, varbūt. Romāni? Nezinu. Koncerti, teātra izrādes? Jā, es gribu, lai cilvēki redz, cik esmu lepns, cik esmu laimīgs, ka mana mīlestība izvēlējusies mani.

- Vīrieši savām sievietēm dāvina ziedus un dažādus jaukus nieciņus. Vai jūs arī tā darāt?

- Ziedus - jā! Dažādus nieciņus? Visu pasauli es viņai gribētu uzdāvināt.

- Vai arī pats gaidāt dāvanas, uzmanības apliecinājumus no mīļotā cilvēka?

- Tā daļa, kas manī ir bērns, protams, gaida dāvanas. Tā daļa, kas manī ir pieaudzis cilvēks, vēlas vēl kaut ko.

- Kādēļ saka, ka mīlestība visam dodot jēgu un dara brīnumus?

- Par to daudzi ir pārliecinājušies, jo tā tas vienkārši notiek. Mīlestība paņem cilvēku savā varā, un galvenais, mīlestības radītās pārmaiņas cilvēkā ir kvalitatīvas, nevis tukšas un pliekanas. Es tagad gribu teikt: es mīlu! Es atkal redzu debesis. Un sauli. Es atkal visu redzu un gribu būt kopā ar otru cilvēku.