Kurzemes Vārds

04:16 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Tiesiskums vai patvaļa?

Visai mūsu valstij melnās aizvakardienas vakarā man piezvanīja kāda "Kurzemes Vārda" lasītāja un uzslavēja, kā viņa teica, manas pareģa spējas, jo es jau pirms vairākām nedēļām publikācijā mūsu laikrakstā esot paredzējis, ka Ministru prezidents Andris Šķēle iesaistīts pedofilijas lietā.

Diemžēl (vai paldies Dievam) man šādu pareģa spēju nav, un to, ka premjerministra uzvārds figurē Saeimas izmeklēšanas komisijas dokumentos, jebkuram nebija grūti izsecināt jau decembra sākumā. Tas viens. Un arī otrajā apgalvojumā šī sieviete kļūdījās, jo vēl neviens nav pierādījis, ka Šķēle, tāpat kā Saeimas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Jāņa Ādamsona nosauktie tieslietu ministrs Valdis Birkavs un Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Andrejs Sončiks, ir iesaistīti pedofilijas lietā. Manuprāt, šādu apsūdzību var izvirzīt tikai prokuratūra, un kādu par vainīgu var atzīt tikai tiesa, pamatojoties uz konkrētiem pierādījumiem par konkrētiem noziegumiem. Tāpēc arī Ādamsona teiktajam juridiski nav lielākas nozīmes kā divu sievu pļāpāšanai, piemēram, Pētertirgū satiekoties pie zivju stenda, un starpība tikai tā, ka Ādamsona teiktais izskanēja no Saeimas tribīnes un aizskanēja pa visu pasauli, liekot jautāt, kas tad mums valstī valda: tiesiskums vai patvaļa? Bet varbūt tas ir bumerangs, kas trāpījis tiesu varu, jo līdz šim tā pati nereti spriedusi nevis likuma, bet politisko apsvērumu vārdā?

Labi, šis apvainojums tika izteikts it kā pieļāvuma formā, taču diez vai Ādamsons būtu riskējis nosaukt tik augstas amatpersonas, nebūdams pilnīgi pārliecināts par savu taisnību, un tomēr atkārtoju - bez tiesas sprieduma tam ir tikai baumu līmenis, ko var saukt arī par politisku provokāciju vai nelietību. Nelietību gan pret šiem konkrētajiem cilvēkiem, kuriem jebkurā gadījumā visu turpmāko dzīvi kā ēna līdzi sekos šis apvainojums, gan pret visu mūsu valsts varu, kam būs grūti atgūt uzticību.

Tikai laiks rādīs, vai Ādamsons ir tenku izplatītājs, vai patiess cīnītājs par taisnību, taču pašreiz mūsu valsts gods un cieņa saņēmuši smagu triecienu, bet justīcijas sistēmai sācies smagu pārbaudījumu laiks.

Bet, kas attiecas uz Šķēles pielūdzējiem vai noliedzējiem, tad šajā gadījumā nevar vadīties no tā, ka, lūk, man Šķēle patīk, un tāpēc viņš nav vainīgs, vai viņš man nepatīk, un tāpēc ir vainīgs.

Andžils Remess