Kurzemes Vārds

04:17 Otrdiena, 25. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Seminārā un pēc tā

Kirils Bobrovs

Pilsētas domē notika speciāls seminārs tiem, kas interesējas par dzīvojamā fonda stāvokli, tā ekspluatācijas uzlabošanu, dzīvokļu privatizāciju un attiecīgo kooperatīvo biedrību izveidi. Semināru sagatavoja Īrnieku biedrība. Lekciju nolasīja viešņa no Ogres - analoģiskās organizācijas priekšsēdētāja un Pilsētas domes deputāte Ilga Vecziediņa. Viņu uzskata par speciālisti šajos jautājumos, un ar Liepājas kolēģiem Vecziediņas kundze netiekas pirmo reizi, jo Ogres Īrnieku biedrībai ir krietni vien lielāka pieredze. Tur privatizācijai nodoti visi dzīvokļi un 69 procenti no tiem jau pārņemti īpašumā. Tādēļ privatizētā sektora apsaimniekošana tur ir ļoti aktuāla.

Iespējams, ne jau viss, ko dara citā pilsētā, varētu noderēt arī mums. Taču zināmu pieredzi gūt, protams, var. Seminārā piedalījās diezgan daudz interesentu. Izskanēja pavisam konkrēti jautājumi. Un tieši tas rādīja, ka mēs joprojām domājam vecās kategorijās. Piemēram, jautājums par labi pazīstamu situāciju, kad mēs maksājam par to, ko nesaņemam. Un, apspriežot šo jautājumu, no jaunajiem saimniekošanas principiem saruna uzreiz novirzījās uz šobrīd spēkā esošo nolikumu. Kādai jābūt karstā ūdens temperatūrai krānā? Cik bieži un uz cik ilgu laiku drīkst atvienot ūdens padevi? Kas iekļauts un kas nav iekļauts īres maksā? Kas ierakstīts dzīvojamo telpu īres līgumā un kādēļ tajā nav ierakstīts kas cits?

It kā nebūtu ko apspriest, jo visam jāatbilst likumdošanai un pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem. Taču I.Vecziediņa, uzreiz reaģējot uz šādiem iebildumiem, pastāstīja par savu pieredzi. Tā rādīja, ka arī Ogrē ir birokrātija un nelikumības, arī tīri emocionāla reakcija uz to. Iespējams, Vecziediņas kundzei vieglāk strādāt tādēļ, ka viņa ir deputāte. Man patika viņas aizrādījums, ka domes juristu pienākums būtu palīdzēt tajos gadījumos, kad dzīvokļu īrnieki cieš no kāda patvaļas vai arī amatpersonām, kuras nepilda pieņemtos politiskos lēmumus. Mēs jau sen par to gaužamies, bet tiesā ar prasībām nevēršamies! Taču Ogrē vēl nevar iedomāties, kas notiktu, ja tur, kā pie mums, būtu iesakņojusies Rīgas dzīvokļu firma "Vācele". Tādēļ varētu teikt, ka ogrēniešus vēl nav pa īstam skārušas likstas.

Lūk, vēl kas interesants: Ogres iedzīvotāji pie noteiktajiem 15 santīmiem par dzīvojamās platības kvadrātmetru piemaksā vienu santīmu savu kāpņu telpu uzturēšanai kārtībā. Un atsevišķi maksā par namu iekšējo komunikāciju apkalpošanu. Tādēļ lai viņi nelielās ar saviem sasniegumiem. Starp citu, viņiem ir problēmas, jo nav ierīkoti cirkulārie sūkņi, no kuriem visi, tāpat kā pie mums, cenšas atgaiņāties. Taču dažu citu jautājumu risināšanā tur lūkojas daudz tālāk uz priekšu, nekā mēs.

Starp citu, namos, kurus nodod apsaimniekošanai jaunizveidotajām kooperatīvajām biedrībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, paliek dzīvot pašreizējie parādnieki un to ievērojama daļa nav spējīga maksāt par saviem dzīvokļiem, taču īres maksa nākotnē kļūs vēl lielāka. Jaunajiem saimniekiem šādi apgādājamie nav vajadzīgi, un šī problēma jārisina nekavējoties. Ir priekšlikums sākt ar drošas sociālās aizsardzības izveidi. Ir arī blakus faktori.

Piemēram, centrālā privatizācijas komisija nesen izplatīja informāciju, ka tā finansēs jaunu siltumpunktu ierīkošanu namos ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās. Jāsaprot, ka tas neattiecas uz tiem bijušajiem pašvaldību dzīvokļiem, kas jau privatizēti. Tādēļ no šiem īrniekiem jauninājumu ieviešanai namos būs jāvāc nauda. Bet kādēļ gan viņi zaudējuši savu vienlīdzību ar pārējiem? Jo vienādi nesakārtotas bija visas mājas, un līdz privatizācijai viss būtu jāsaved vismaz relatīvā kārtībā. Un te rodas jauna dilemma: pārņemt namus ar parādiem vai bez tiem?

Ja sāktu no nulles, tad vēlāk namu pārvaldes, piedzenot vecos parādus, varētu izmantot šo naudu savu objektu remontam. Ja ņemtu arī parādus, tad paredzama ilgstoša tiesāšanās. Taču daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kā jaunās biedrības spēs vienoties ar Pilsētas domi.

Jebkurā gadījumā mūs gaida naudas problēmas. Pilnīgi izslēgti kredīti dzīvokļu pārbūvei. kas gan tos dos? Un kas gan tos garantēs? Agri vai vēlu būs jāierīko siltuma mērītāji, taču tam nebūs lielas jēgas, ja ēkas paliks nesiltinātas. Un vai ir racionāli šādā gadījumā būvēt alternatīvās katlumājas, kas darbojas ar gāzi? No valsts mēs neesam sagaidījuši bloknamu siltināšanas programmu, un vai tā būs vajadzīga pēc tam, kad viss vai gandrīz viss būs nogrūsts uz privātīpašniekiem?

Seminārā dzirdēju divus interesantus izteikumus. Tajos uzmanību piesaistīja nevis kāda jauna doma, bet gan tas, ka arvien jauni un jauni speciālisti izsaka vienus un tos pašus apsvērumus. Vispirms apgabala prokurore L.Mērniece, pēc tam sabiedrības "Aizstāvis" vadītājs V.Zaicevs paziņoja, ka jālasa dokumenti, zem kuriem liekam savus parakstus. It sevišķi tas attiecas uz īres un maksājumu dokumentiem. Bet Ogres kolēģe vaicāja: "Kādēļ jūs vispār maksājat par ūdeni vai apkuri, ja jums nav noslēgts attiecīgs līgums?" To pašu sacīja arī V.Zaicevs. Šādi atkārtoti izteikumi rāda, ka mēs vēl ļoti maz uzmanības veltām savu īres problēmu juridiskajai izpratnei.

Lai mums palīdz nākamā lielā domu apmaiņa kooperatīvo biedrību izveides jautājumam veltītajā konferencē, kas notiks Latviešu biedrības namā 9.martā. Mums vēl jāmācās un jāmācās.