Kurzemes Vārds

14:28 Piektdiena, 23. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Balodis palicis Cīravas ligzdā

Kristīne Pastore

Nupat ir beigušās emocionālas kaislības Cīravā - pašvaldības deputāti 19.janvārī sēdē pieņēma lēmumu par regulāriem neattaisnotiem darba kavējumiem gada garumā atbrīvot no darba pagasta ģimenes ārstu un ambulances vadītāju Mārtiņu Balodi. Tomēr tā nenotika - daļa pagasta iedzīvotāju sāka aktīvu parakstu vākšanas kampaņu un panāca savu - ārstu atjaunoja darbā. It kā viss būtu beidzies. Tā apgalvo pagasta priekšsēdētājs Imants Gulbis, un tā cer arī Mārtiņš Balodis. Tomēr paredzams, ka pārmaiņas vēl būs, jo pagasta vadītāji meklē vēl vienu ģimenes ārstu - konkurencei. "Kurzemes Vārds" visa notikušā sakarā mēģināja ne tikai izsekot, kāpēc šāda situācija radusies Cīravā, bet arī saprast, cik reāli iedzīvotājiem laukos ir saņemt ārstu palīdzību.

Laukos ārstu atlaist nav viegli

Lēmums par daktera Baloža atbrīvošanu no darba nebija pēkšņs, skaidroja pagasta priekšsēdētājs Imants Gulbis, tajā neesot arī nekādu zemūdens akmeņu vai personisku intrigu. Pārkāpumi krājušies veselu gadu. Priekšsēdētājs ceļ galdā dokumentu mapi par aizvadīto gadu un rāda vairākus pašvaldības izteiktus brīdinājumus ārstam par darba kavēšanu: pirmais no tiem sastādīts 24.februārī, tad 30.aprīlī brīdinājums, kurā minēts, ka nākamreiz izskatīs jautājumu par atbrīvošanu no darba, tam 16.septembrī seko lēmums neizmaksāt ārstam darba algu par nokavēto periodu. Nākamais darba kavējums esot bijis novembrī, kas tomēr norakstīts uz atvaļinājuma rēķina, jo ārsts ilgi nav bijis atvaļinājumā. I.Gulbis saka: šie dokumenti ir pietiekams pierādījums, lai būtu pamats meklēt ārstu, kas pret saviem pienākumiem izturas nopietnāk. "Tomēr laukos nav tik vienkārši ārstu no darba atbrīvot, jo ir jārēķinās ar iedzīvotāju interesēm, ar to, ka viņiem ārsts šeit ir nepieciešams," sacīja I.Gulbis. Turklāt viņš neslēpa, ka M.Balodis ir ļoti labs speciālists, par kuru neesot nekādu sūdzību, kad viņš strādā. I.Gulbis sacīja, ka arī pats bieži ārstējoties pie viņa, un iespējams pat, ka daļai iedzīvotāju tāpēc radies iespaids, ka priekšsēdētājs dakteri pārāk daudz aizstāvot.

Nevienam neesot noslēpums, kāpēc M.Balodis kavē darbu. "Diemžēl laukos neko nenoslēpsi - dakterim ir problēmas ar alkohola lietošanu, ko gan viņš rūpīgi slēpj, jo, kad ir dzēris, apkārt pa pagastu nestaigā, bet gan, ja netiek galā saviem spēkiem, dodas uz slimnīcu Aizputē," sacīja I.Gulbis. "Es uzskatu, ka viņš ir slims, ka alkoholisms ir slimība, kas nopietni jāārstē, un, ja dakteris to darīs, viņš arī turpmāk veiksmīgi varēs strādāt."

Cīravā Mārtiņš Balodis strādā kopš 1996.gada. Pirms tam strādājis Vaiņodē, un viņam līdzi no turienes nākušas dažas atskaņas par to, ka ārstam patīkot iedzert. Arī pirmajos darba gados Cīravā esot bijuši daži darba kavējumi, taču pašvaldība tos it kā nav ņēmusi vērā. Nu Imants Gulbis saka: varbūt paši bijām vainīgi, varbūt vajadzēja jau pirmajā reizē nopietni reaģēt, tad nebūtu tik tālu nonākuši.

Cīravnieki ambulancē saņem visu nepieciešamo

Cīravas ambulancē praktizē arī citi speciālisti: trīs reizes nedēļā strādā zobārsts, divas reizes nedēļā ierodas bērnu ārsts, vienu reizi nedēļā var veikt visas analīzes, un vienu reizi mēnesī pacientus pieņem ginekologs, kā arī darbojas fizioprocedūru kabinets, kurā varot pat iznomāt uz mājām burbuļvannas iekārtu. Rajona galvenā ārste Ingrīda Circene sacīja: šī ambulance ir viena no labākajām rajonā, citviet pagastos nākoties iztikt ar vienu pašu feldšeri. Kā sacīja I.Gulbis, saprotot, ka iedzīvotājiem medicīniskā aprūpe ir nepieciešama, no pagasta budžeta ik gadus ambulances vajadzībām tiek piešķirti divi tūkstoši latu, ko izmantot gan darba algām, gan arī ambulances attīstībai. Piemēram, šogad nopietnas vajadzības būs sakarā ar iestādes sertifikāciju.

Pie Baloža kā ģimenes ārsta ir pierakstījušies aptuveni seši simti pagasta iedzīvotāju. Pavisam pagastā to ir ap 1600. Četri simti bērnu ir pierakstīti pie bērnu ārsta. Balodis sacīja: viņš pieņemot, protams, arī tos pacientus, kuri nav pierakstīti, jo kur gan lai viņi ietu. Turklāt pagaidām viņiem ir jāmaksā par vizīti tieši tikpat, cik tiem, kas ir pierakstījušies.

Pats iesniegumu uzraksta, un pats to saplēš

19.janvārī deputāti nolēma ārstu no darba atbrīvot, atļaujot viņam uzrakstīt iesniegumu par aiziešanu. Dakteris to arī izdarīja, piekrītot nostrādāt līdz 4.februārim, kad paredzēta ambulances lietu pārņemšana. Tomēr pēc šā deputātu lēmuma aktivizējās pagasta iedzīvotāji, kas sāka parakstu vākšanas kampaņu, lai šo lēmumu atceltu. Pagasta priekšsēdētājs gan sacīja, ka mazliet šīs aktivitātes apšaubot, jo paraksti dažkārt atkārtojas vai arī viens ģimenes loceklis ir parakstījies visu vietā. Tāpēc, juridiski vērtējot, šīs kampaņas rezultātus varētu arī apstrīdēt, taču nevarot apstrīdēt pašu tās ideju - cilvēkiem ir vajadzīgs ārsts. Lai izlemtu, kā rīkoties, priekšsēdētājs ieteica sasaukt iedzīvotāju sapulci, kas tomēr nenotika, jo daļa ārsta atbalstītāju jau dažas dienas pirms tās ieradās Pagasta padomē, lai izteiktu savu atbalstu. Rezultāts tam bija ļoti vienkāršs - Balodis iesniegumu par atbrīvošanu no darba saņēma atpakaļ un turpat uz vietas saplēsa. Un turpina strādāt.

Balodis noliedz, ka būtu alkoholiķis

Lai gan Mārtiņš Balodis nav dzimis cīravnieks, viņš šeit dzīvo un strādā kopš 1996.gada. Viņa dzimtā puse ir Vidzeme - Ķegums. Pēc augstskolas beigšanas strādājis Rīgā, taču pēc ģimenes izjukšanas kopā ar māsu, kas tieši tolaik beigusi Medicīnas institūtu, pārcēlies strādāt uz Aizputi. Tas noticis 1986.gadā. Pēc dažiem tur nostrādātiem mēnešiem viņš pārcelts darbā uz Vaiņodi par galveno ārstu un nostrādājis tur desmit gadus.

"Cīravai manā dzīvē ir liktenīga loma," sacīja Balodis, "jo tieši šeit sporta zālē man bija pirmā nierakmeņu lēkme. Un, kad slēdza Vaiņodes slimnīcu, es uz šejieni pārcēlos strādāt."

Pirms tam Cīravā strādāja dakteris Elmārs Avots, kurš tur ieradās dažas reizes nedēļā no Aizputes. Bet Balodis nu bija uz vietas visu laiku. Viņš arī neslēpa, ka pašam esot ļoti slikta veselība. Tā sabeigta dienesta laikā - nācies kā armijas mediķim strādāt pie Irānas un Turcijas robežas, un tur esot saņēmis radioaktīvo starojumu. Jau desmit gadus Balodis gaidot rindā, lai viņam veiktu nieru pārstādīšanu Rīgā, Nieru transplantācijas centrā. Smagā nierakmeņu slimība esot iemesls viņa darba kavējumiem - visiem esot zināms, ka lēkmes reizēm esot tik smagas, ka viņš nav spējīgs strādāt, bieži pats esot ārstējies Aizputes slimnīcā.

To, ka darba kavējumi būtu saistīti ar biežu alkohola lietošanu, Balodis kategoriski noliedza - viņa organisms nepanesot alkoholu. Jā, varbūt dažas reizes gadā viņš iedzerot gan kādu glāzīti, bet ne tik daudz, lai pēc tam vairākas dienas nevarētu strādāt. "Ja man būtu problēmas ar alkoholu, to taču ļoti vienkārši varētu pierādīt," sacīja Balodis, "bet nav neviena ekspertīzes slēdziena, kas par to liecinātu." Gluži vienkārši šādas pārbaudes neesot veiktas.

Rajona galvenā ārste par konfliktu uzzina no avīzēm

Kā sacīja Ingrīda Circene, viņa līdz pat šim lēmumam 19.janvārī par problēmām Cīravā neesot zinājusi, neviens agrāk viņai par Baloža darba kavējumiem neesot neko teicis. Par notikušo viņa uzzinājusi no avīzēm. Circene sacīja, ka, iespējams, labāk tomēr būtu bijis, ja pagasta vadītāji jau agrāk būtu ar viņu konsultējušies. Viņa dakteri Balodi raksturoja kā ļoti labu speciālistu.

Laukos cilvēkiem trūkst informācijas

M.Balodis uzskata, ka lauku ārstam fiziski nemaz nav iespējams aprūpēt vienam ģimenes ārstam valsts noteikto pacientu skaitu - divus tūkstošus. Tas esot par daudz. Balodis sacīja, ka bez cīravniekiem viņam pacienti esot arī blakus pagastos Dunalkā un Vērgalē, esot pat braucis uz Ziemupi, kur nav sava ģimenes ārsta, kā arī esot pacienti Aizputē un pat daži Kuldīgā. Viņi mani ir izvēlējušies, un es neatsaku, sacīja Balodis. Bet, lai arī pagasts piešķīris automašīnu, izbraukāt neesot viegli, jo attālumi ir pārāk lieli. Starp citu, tāda esot šobrīd lauku ārstu ikdiena - veikt lielus attālumus līdz pacientiem nākas ne vienam vien ģimenes ārstam. Kā sacīja Circene, rajonā gan neesot daudz pagastu, kuros nav sava ārsta, tomēr viņa sacīja, ka viena no lielākajām problēmām ir tā, ka cilvēki laukos nav informēti par pierakstīšanās pie ģimenes ārstiem nozīmīgumu. Ja, sākot ar 1.jūliju, stāsies spēkā jaunie finansēšanas noteikumi, tad cilvēkiem, kas nebūs izvēlējušies savu ģimenes ārstu, nebūs iespējams saņemt norīkojumu uz slimnīcu un līdz ar to būs jāmaksā pilns saņemto pakalpojumu izcenojums, jo šis pacients nebūs Slimokases dalībnieks. Otra problēma šajā sakarā ir tā, ka ģimenes ārsti, cenšoties piepildīt savu pacientu sarakstu, ne vienmēr viņus informējot par to, ja pacients dzīvo tālu no ārsta, viņam būs jāsedz ceļa izdevumi tad, ja ārsts dosies mājas vizītē. Tāpēc izdevīgāk ir izvēlēties ārstu, kas dzīvo tuvāk.

Ģimenes ārsts ir vajadzīgs uz vietas

Kā liecina Cīravā notikušais, galvenā problēma ir tā, ka iedzīvotāji saprot - ārsts viņiem ir vajadzīgs uz vietas, nevis kaimiņu pagastā. Drošības sajūta, lūk, kas esot nepieciešams, sacīja cīravnieki, izskaidrojot, kāpēc tik dedzīgi aizstāvējuši savu ārstu. Jā, viņi nenoliedza, esot bijuši gadījumi, kad viņš nav bijis darbā, visi nojaušot arī kāpēc, jo nelielā pagastā neko noslēpt nav iespējams, bet esot to ar mieru dakterim piedot, lai tikai ārstu neatņem, lai nav atkal tā, kā bija agrāk, kad ārsts nebija ik dienas pieejams. Circene skaidroja, ka ārsti nav tajos pagastos, kur tas nepienākas sakarā ar mazo iedzīvotāju skaitu - tādā gadījumā ir jākooperējas vairākiem kaimiņpagastiem. Vienu no pagastiem, kurā iedzīvotāju skaits gan ir pietiekams, taču kurā tomēr ir nopietnas problēmas ar ģimenes ārstu, viņa minēja Vērgali - jau ilgāku laiku neizdodas atrast speciālistu, kurš tur vēlētos dzīvot un strādāt. Kāpēc - to viņai nav izdevies noskaidrot. Circene arī minēja, ka daudz ir atkarīgs no pašvaldības - vai tā ir ieinteresēta atbalstīt medicīnu pagastā.

Meklē vēl vienu ģimenes ārstu

Tomēr ar to, ka dakteris Balodis turpina strādāt, problēma Cīravā vēl nav atrisināta. Pašvaldība nolēmusi, ka ir jāmeklē vēl viens ģimenes ārsts un tad abi ārsti varētu strādāt ar līdzvērtīgiem noteikumiem. Tas veicinās konkurenci, sacīja Imants Gulbis. Ir jau vairākkārt publicēti sludinājumi, un ir atsaukušies divi ārsti. Vienam ir atteikts, jo viņš piecus gadus nav strādājis savā specialitātē, savukārt otru gaida ierodamies personiski pieteikties. Viņš esot no Rīgas.

Mārtiņš Balodis sacīja, ka tas esot muļķīgs lēmums - tik nelielā pagastā otrs dakteris nav vajadzīgs, diviem tur gluži vienkārši nebūšot ko darīt. Tāpēc viņš sacīja, ka pagasta pašvaldība, protams, var rīkoties, kā uzskata par pareizu, taču viņš kā ambulances vadītājs šo otru ārstu darbā nepieņemšot - viņam esot tādas juridiskas tiesības. "Ja gribēs šeit strādāt, lai strādā kā privātārsts un īrē ambulancē telpas," sacīja Mārtiņš Balodis. To, ka Cīravā tiešām divi ģimenes ārsti nav vajadzīgi, apgalvoja arī Circene. Taču viņa sacīja, ja otru ārstu tomēr izvēlētos, pašvaldībai ir tiesības to pieņemt, taču, ja šim ārstam nebūs pierakstīto pacientu, pašvaldībai nāksies viņam maksāt visu algu.